Pēc spēcīgu lietavu un postoša vēja prognozēm, masveidā atceļ rīt plānotos kultūras un sporta pasākumus, iedzīvotājus aicina gatavoties pamatīgai vētrai. 

Latvijā pie Baltkrievijas robežas atrasts vēl viens migrantu tunelis - tas atklāts pēc 28 robežpārkāpēju aizturēšanas Krāslavā.

Bet pēc vērienīgā datu noplūdes skandāla tagad aicina ierobežot piekļuvi šobrīd publiski pieejamajām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām.

Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai atkāpjas CSDD padome un valde. Saeima konceptuāli atbalsta valsts iespējamu dalību "airBaltic" finanšu stabilizēšanā, turpinās diskusijas par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām Latvijā.

Šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar žurnāla "IR" galveno redaktori Nelliju Ločmeli, laikraksta "Sestdiena" galveno redaktori, TV3 raidījuma "900 sekundes" producenti Laumu Spridzāni un Lasi.lv galveno redaktoru Jāni Žildi.

Kā skrien laiks – aizritējuši jau 35 gadi, kopš mūsu Latvija atkal kļuva brīva. 1991. gada 21. augustā Augstākās padomes deputāti, par spīti tam, ka Doma laukumā rūca padomju armijas bruņumašīnas un virs galvām riņķoja armijas helikopters, pieņēma likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Tādējādi tika noslēgta neatkarības atjaunošana de facto.

Pat nopietni vēsturnieki apgalvo, kas šis ir vismazāk izpētītais laika nogrieznis Latvijas vēsturē, bet droši var teikt, ka no tiem laikiem palikušas atmiņas un – dziesmas, jo tieši dziesmām ir vara vienot cilvēkus gan priekos, gan bēdās. Jau Auseklis teica, ka dziesmu vara aizdzina karus un tautu izglāba dziesmu gars, tātad Latviešiem dziesma ir arī vairogs, bruņas un ierocis.

Ja dziesmas ir mūsu vairogi, tad varbūt tieši ar vairogiem sākās dziesmotā revolūcija vēl ilgi pirms trešās tautas atmodas. Tas bija 1972. gads, kad pirmo reizi Liepājas pilsētas estrādes kolektīvu skatē Dzelzceļnieku kultūras namā izskanēja Jura Pavītola dziesma "Vairogi" ar Vitauta Ļūdēna vārdiem. Cilvēki piecēlās kājās un visi kopā dziedāja: "Ir latviešu tauta – akmens, māls un smilts."

Ir latviešu tauta – akmens, māls un smilts. Atmodas laika dziesmas

Vienkoču parku Rihards Vidzickis sāka veidot 2003. gadā. Pamatvīzija par kokamatniecības muzeju kopš tā laika nav mainījusies. Tajā laikā tur bija tikai daba, nekas cilvēka veidots. Mazliet tas viss ir apaudzis ar lietām, kas nenāca pat sapņos. Tostarp, darbnīcām, kurās var apgūt amatniecības prasmes.

Te aizvien vairāk attīsta izglītojošās norises, lai, piemēram, ikviens varētu apgūt, kā soli pa solim var izgatavot savu bļodu vai pat zobenu. Dodamies uz Līgatnes pusi, lai aplūkotu jauno koka pupuķi un saprastu, kā soli pa solim tiek gatavoti senie cīņu rīki.

Ģitārists Reinis Jaunais laiž klajā albumu "Vest" un gatavojas kārtējai Eiropas tūrei, lai koncertētu Polijā, Čehijā, Vācijā, Beļģijā, Spānijā un Portugālē.

Par jauno albumu un pētījumu par primitīvo un trokšņaino mūziku padomju Latvijā no 1956. līdz 1986. gadam Kultūras Rondo saruna ar Reini Jauno.

Lai arī šajās brīvdienās jūsu ceļi ved uz Latgali! Jo piekdienas vakarā Rēzeknes novada Viļānos ir iespēja piedzīvot, šķiet, ko Latgalē nebijušu – “Balto pikniku” ar latgaliešu viesmīlību: “Plkst.19 “Baltā vasaras terase”, kur ideja ņemta no pasaulē populārā “Baltā piknika”,” uzģērbt baltas drēbes un sākt “Piedzīvot Viļānus”, jo tieši tāda ir šajā nedēļā notiekošo Viļānu pilsētas svētku devīze", aicina Viļānu kultūras nama pasākumu organizatore Līva Kanča. “Būs iespēja baudīt deju studijas “STOP TIME” performanci, būs dažādas aktivitātes no vakara vadītāja, būs arī meistarklases, kurās varēs vaidot baltas rokassprādzes, kā arī apdrukāt baltu T-kreklu ar Viļānu simboliem un plkst. 20 Martas Ritovas koncerts un tad diskotēka kopā ar DJ LEGO. Un es ļoti ceru, ka mums izdosies veidot šo balto, skaisto atmosfēru.”

Šonedēļ Rēzeknes novada Lūznavas muižā skan džezs – te norisinās astotais Baltijas džeza festivāls "Škiuņa džezs". Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja Inga Žirgule apliecina, ka tieši vasaras beigās muiža kļūst par īpašu satikšanās vietu: “Kur satiekas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas džeza mūziķi, studenti, pedagogi un klausītāji. Taču “Šķiuņa džezs” nav tikai koncertu virkne, man šķiet, ka atslēgas vārds ir “satikšanās” un te mūziķi ne tikai kāpj uz skatuves un nospēlē savu programmu, bet vairākas dienas dzīvo vienotā muzikālā vidē, kur satiekas ar topošajiem mūziķiem mesitarklasēs un džema sesijās, sarunās un jaunās sadarbībās.” Un festivāla kulminācija būs sestdien ar īsteniem džeza svētkiem Latgalē, “Festivāla programma sāksies jau vienos ar studentu - meistarklašu apmeklētāju ansambļu koncertu. Tas ir ļoti svarīgs brīdis, jo klausītāji, vecāki kolēģi varēs dzirdēt kompozīcijas, aranžijas, ko jaunie mūziķi vairāku dienu laikā pasniedzēju vadībā ir izveidojuši. Vakarā Šauļu bigbends no Lietuvas, plkst. 19.30 turpinās “Sebastian Tarazona Ruiz Band”, kas apvieno Venecuēlas un Igaunijas mūziķus, bet festivāla noslēgums izskanēs ar Rēzeknes Bigbenda festivāla mākslinieciskā vadītāja Laura Amantova vadībā & viesu koncertprogrammu, kā arī koncertā skanēs trīs jauni skaņdarbi bigbendam, kurus radījuši mūziķi, kas savulaik ir bijuši “Šķiuņa džeza” meistarklašu dalībnieki.”

Bet, ja šajās brīvdienās ir gribēšana atgriezties laikā un izbaudīt seno latgaļu dzīvesveidu “uz savas ādas”, to var izdarīt sestdien Kroma kolna svātkos Krāslavas novada Andrupenes pagastā. “Sāls ir tā, ka mēs mēģinām atdzīvināt Baltu cilts latgaļu vēsturi, viņu prasmes, estētiskās vērtības, jo mēs rādām gan rotas, gan ieročus, gan amatu prasmes. Tā ir mūsu senā vēsture, mūsu kultūras pamats, tā ir mūsu latgaliskā būtība,” stāsta Kroma kalna brālistes virsaitis – dibinātājs un biedrības vadītājs Aleksandrs Lubāns. Kroma kolnā sestdien no trijiem valdīs īsta viduslaiku atmosfēra ar iespaidīgām cīņām, ieroču spēku, autentiskiem amatnieku darinājumiem, viduslaiku ēdienu un leļļu teātri. “Šogad, kā vienmēr zobenu cīņas, loku šaušana, tradicionālie visuslaiku amati. Cilvēki varēs darboties, nobaudīt ēdienus. No Lietuvas kalējs būs, kas kaļ mums visus cirvjus, no Līgatnes tāšu meistars, ķeramiķi no "Malny Vylky", folkloras kopa “Speiga”. Lietuviešu būs ļoti daudz, šogad būs arī klubs no Polijas un tradicionālais leļļu teātris ar 18 Mākoņkalna teikām.”

Vai valstij vajag aktīvus cilvēkus jeb sīkos uzņēmējus? Atbilde it kā pašsaprotama – noteikti, jā! Taču realitāte šķiet cita. Pēdējais piliens, kas parāda valsts attieksmi – iepakojuma direktīva. Mazajiem uzņēmējiem ir jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem. Dažas jaunās Eiropas līmeņa regulas var arī likt pārdomāt, vai biznesu turpināt. 

Par to visu diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā ir Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja, Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta pētniece Līga Leitāne, Klimata un enerģētikas ministrijas Atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas departamenta direktore Sandija Sniķere, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, padomes locekle, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes priekšsēdētāja Lienīte Skaraine.

Klausāmies arī ierakstu par to, kā Eiropas Savienības iepakojuma regulu vērtē mazie uzņēmēji – vai tas būs papildus administratīvais un finansiālais slogs? Uzklausām Līgu Krauzi, kas uzņēmumā „Betolli ražo personalizētu apģērbu un aksesuārus un 10 % no saražotā eksportē, un Dmitriju Mokejevu, kurš izveidojis interneta veikalu „Ingredienti un Baltijas un Ziemeļvalstu pircējiem tirgo preces un piederumus siera pagatavošanai.