"Neatkarība un brīvība ir katra ukraiņa ģenētiskajā kodā. Šie svētki ir lielāki nekā dzimšanas diena," tā Ukrainas valsts 35. dzimšanas dienas priekšvakarā Latvijas Radio saka mediķi, kas sniedz pirmo palīdzību ievainotajiem karavīriem frontes smagākajā posmā – Doneckas apgabalā.

Devāmies uz Donbasu un kopā ar ukraiņu mediķiem pavadījām nakti stabilizācijas punktā frontes pievārtē, kur tiek sniegta pirmā palīdzība ievainotajiem ukraiņu karavīriem.

Pēc nedēļas nogales vētras ierastā dzīve nav atgriezusies vismaz 87 000 bez elektrības palikušo mājsaimniecību, un tas ir ievērojams skaits, atzīst Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle.

Viņš gan uzsvēra, ka dienesti ir strādājuši ļoti operatīvi, ņemot vērā, ka sākotnēji bez elektrības bija palikuši gandrīz 300 000 "Sadales tīkla" klientu. Turpmākie elektropiegādes atjaunošanas darbi būs lēnāki, prognozē Zīle.

Latvijā aizvien populārāki kļūst motorizētie peldlīdzekļi, kas rada riskus ūdens satiksmē, tāpēc apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA rosina sākt diskusiju par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu jeb OCTA ieviešanu motorizētajiem ūdens transportlīdzekļiem.

Šobrīd negadījumu skaits uz ūdens nav liels, bet šogad viens negadījums beidzās ar cilvēka bojāeju un šāds risinājums ar iekļautu civiltiesiskās atbildības segumu nodrošinātu aizsardzību cietušajiem, līdzīgi kā tas šobrīd ir ceļu satiksmē. 

Spējai pateikties nav vien cilvēciska, bet arī dziļa garīga dimensija. Kāpēc Bībelē ir tik daudz piemēru par pateicību – gan Vecajā, gan Jaunajā derībā, ļoti daudz par pateicību ir arī psalmos. Mēdz sacīt, ka Dieva slavēšana un pateicība ir ļoti spēcīga lieta situācijas izmaiņai uz labu. 

Par pateicību un spēju pateikties runā arī psihologi. Ir dzirdētas arī teorijas par to, ka cilvēks, kurš ir pateicīgs un spēj pateikties, it kā savā dzīvē piesaista un vairo ap sevi visu labo – labas lietas un labus notikumus. Arī otrādi – ir apgalvojumi, ka tie, kas saka "viss ir slikti", vairo ap sevi konkrēto slikto realitāti.

Par pateicību runājam kopā ar Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītāju Alvi Sauku, draudzes vecāko Egilu Šmagri un Rīgas Reformātu draudzes mācītāju Ungaru Gulbi.

Šoreiz par svētkiem, spēju priecāties pēc grūtiem vai pat traģiskiem brīžiem un ļaušanos priekam – cik ļoti to spējam un kā atrodam prieku savā dzīvē? Sarunā piedalās sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite un supervizore Ilze Dreifelde.

Pirms 35 gadiem Latvijā un daudzviet citur tobrīd vēl Padomju savienībā risinājās dramatiski notikumi, proti, notika valsts apvērsuma – puča – mēģinājums, kas faktiski pielika punktu Padomju savienības pastāvēšanai un arī finišēja Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu. Šie 1991. gada notikumi nozīmīgi saistījās arī ar Latvijas Radio darbību.

Latvijas Radio tolaik, laikmetā pirms tīmekļa, pirms mobilajiem sakariem, bija faktiski vienīgais operatīvais saziņas kanāls, pa kuru Atmodas piekritēji, neatkarības kustības dalībnieki, varēja sazināties, saņemt informāciju. Skaidrs, ka pret Latvijas Radio tika vērsta arī šo pučistu spēku darbība. 1991. gadā naktī no 19. uz 20. augustu Latvijas Radio ēka Doma laukumā tika ieņemta, raidīšana no šejienes pārtraukta, taču burtiski minūti vēlāk ēteram pieslēdzās slepeni izveidota raidstacija Salaspilī, no kurienes radio signāls tika vispirms pa "Latvenergo" tīklu struktūru nogādāts Valmierā un no turienes izplatīts pa vairākiem punktiem Latvijā. Tātad Latvijas Radio turpināja raidīt.

Šajā komandā darbojās ļoti ierobežots cilvēku skaits. Ļoti maz bija tādu, kuri to zināja, burtiski uz pirkstiem skaitāmi cilvēki. Centrālā figūra bija toreiz skaņu inženieris Aigars Semēvics, vēlāk Latvijas Radio ģenerāldirektors, kā diktors strādāja Dzintris Kolāts – vēl viens vēlākais Latvijas Radio ģenerāldirektors, Sergejs Kruks, kurš strādāja ar saturu krievu valodā. Vēl pāris skaņu tehniķu cilvēki – Andris Ūze un Aivars Štengels, un arīdzan jauns cilvēks, kura atbildības lauciņš bija gatavot informāciju par Latvijā notiekošo angļu valodā – Uldis Cērps, šobrīd viņš ir viens no prominentākajiem finanšu sfēras darbiniekiem.

Ar Uldi Cērpu tiekamies uz sarunu raidījumā "Šīs dienas acīm". 

Spēlē piedalās: Gints Rasa, Ēvalds Krievs, Armands Sametis un Artūrs Uškāns.

Tam, ka "Radio mazā lasītava ceļo” ir tālejošs efekts – reālajā dzīvē un vidē satikti savi klausītāji, iegūti jauni; radušās jaunas idejas. Ja apstākļi būs labvēlīgi, tad nākamajā gadā "Radio mazās lasītavas" ceļojumi pa izglābto grāmatu vietām varētu turpināt vismazākās Latvijas bibliotēkās vai tālās zemēs, kur cilvēkiem ir svarīga latviešu valoda.

Šoreiz sarunai Briselē ar tulkotāju Aini Ulmani, kurš iztulkojis angļu rakstnieka Džona Faulza apjomīgo romānu "Daniels Mārtins”’, ir turpinājums – tiekamies ar kādu šīs grāmatas lasītāju, kino pētnieci Danielu Zacmani. Tātad – grāmatas galvenais varonis Daniels Mārtins ir kinoscenārists, kurš raksta Holivudai, bet ir nemierā arī amerikānisko kinovidi, taču šī kinovide ir arī fons dažādām attiecību figūrām Eiropā un Amerikā.

Latviešu lasītājam varētu būt pazīstams Džona Faulza romāni "Burvis”, „Kolekcionārs”, "Franču leitnanta sieviete” ( paša tulkotāja nosaukuma variants), kā arī filma pēc šī romāna, kuras nosaukums varētu arī atšķirties latviešu versijā. Tagad arī "Daniels Mārtins".

Džona Faulza romānu ‘’Daniels Mārtins” Aiņa Ulmaņa tulkojumā izdevis ‘’Aminori”.

Raidījumu atbalsta: