Šonedēļ jau desmito reizi noritēs Baltijas filmu dienas ar kinoseansien, kuros skatītājiem katrā no trim Baltijas valstīm piedāvās īpaši atlasītas kaimiņvalstu filmas. Latvijas auditorijai šogad programmā piedāvās divas filmas no Lietuvas un divas – no Igaunijas.

Atlasītās spēlfilmas ir trilleri, kā arī pieaugušo attiecību un pusaudžu drāmas. Filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem un ieeja uz visiem seansiem ir bez maksas.

Pašlaik apdrošinātājiem pieteiktie zaudējumi pēc nedēļas nogalē piedzīvotās vētras vēl ir ļoti provizoriski. Pirmdien apdrošinātāji saņēmuši ap 1000 pieteikumu, un kopējās kompensācijās izmaksājamās summas, visticamāk, būs mērāmas miljonos eiro, norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Precīzākas zaudējumu aplēses apdrošinātāji varētu iegūt tuvāko divu līdz trīs dienu laikā.

Pašlaik Latvijā nav centralizēta informācijas avota, kur konkrētu pašvaldību iedzīvotājiem iegūt informāciju krīzes situācijās, atzīst viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts").

Viņš piekrīt, ka daļā pašvaldību tīmekļu vietņu arvien ir informācija par Ziemassvētku pasākumiem, taču nekritizē vietvaras par savu cilvēku neinformēšanu.

Argentīnas iedzīvotājiem arvien lielākas problēmas sagādā parādu slogs. Prezidents Havjers Milejs, ieviešot drakoniskus taupības pasākumus, ir veiksmīgi cīnījies pret augsto inflāciju. Tā Argentīnu nomoka jau sen. Taču daudziem iedzīvotājiem nākas cīnīties, lai savilktu galus, kas nozīmē biežāku aizņemšanos un sekojošu nespēju parādus atmaksāt.

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs, tādēļ Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis nolēmis atkāpties no amata, norāda LSM.

LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzīst kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā.

"Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri gaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam," uzsver Aile.

Pirmdien operatīvi tika sasaukta LSM krīzes vadības grupas tikšanās, kurā izvērtēta visu Sabiedriskā medija platformu rīcība vētras laikā. Tajā secināja, ka LSM nodrošināja plašu un nepārtrauktu informācijas apriti digitālajās platformās, televīzijā un radio, ziņu dienestiem un raidījumu veidotājiem strādājot arī ārpus ierastā darba laika, bet radio ziņu segums sabiedrības informēšanā nebija apmierinošs.

Neskatoties uz to, ka sakaru traucējumu dēļ arī daļa Sabiedriskā medija darbinieku bija palikuši bez saziņas iespējām, LSM salīdzinoši īsā laikā izdevies mobilizēt papildu cilvēkresursus un nodrošināt plašu aktuālās informācijas apriti dažādās platformās, tostarp iesaistot kolēģus, kuri ikdienā strādā citos satura virzienos un reģionos. 

Grupas tikšanās laikā secināts, ka nepieciešams uzlabot savstarpējo komunikāciju, koordināciju un proaktīvu gatavošanos dažādiem notikumu attīstības scenārijiem, kā arī vienoties par lēmumu pieņemšanas algoritmu situācijās, kad kāds būtisks ķēdes posms iztrūkst, piemēram, sakaru traucējumu dēļ. Īpaša uzmanība jāvelta radio lomai krīzes situācijās, jo radio šādos apstākļos iedzīvotājiem kļūst par vienīgo informācijas avotu. 

LSM norādīja, ka būtiska nozīme bija arī tam, ka vētras radīto seku mērogs, tostarp pašvaldību un iedzīvotāju skaits, kas bija palikuši ne vien bez elektrības, bet arī bez saziņas iespējām, atklājās pakāpeniski. Informācija par elektroapgādes traucējumiem un vēlāk arī sakaru nepieejamību pieauga dienas gaitā, un sākotnēji nebija pilna priekšstata par situācijas kopējo ietekmi dažādos Latvijas reģionos.

Svētdien Latvijas Radio 1 programmā "Labrīt" bija papildu ziņu izlaidumi ik pusstundu. Tāpat Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sagatavoja divus ārkārtas ziņu speciālizlaidumus plkst. 12.30 un 15.00, no kuriem pēdējais tika pārraidīts arī Latvijas Radio 1. No plkst. 16.00 līdz 24.00 radio ziņas skanēja katru pusstundu, savukārt LTV Dienas ziņu un "Panorāma" ziņu izlaidumi tika pagarināti, lai iespējami operatīvi un detalizēti ziņotu par aktuālo situāciju valstī. 

Vēl viena profesijas maiņa vai atgriešanās pie sevis? Raidījumā Monopols šovakar tiekamies ar Līvu Franki –viņa dzīvojusi dažādās pasaules malās, strādājusi sporta žurnālistikā un modes industrijā, bet šobrīd vada tējas ceremonijas, plānojot dzīvi atbilstoši dabas ritmiem.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz runāsim par iemesliem, kāpēc pastiprināti raso stikla pakešu logi. Piedāvāsim būveksperta padomus, kā to novērst. Kondensāta veidošanos uz logu virsmām nav tikai estētiska problēma. Tā ietekmē gaisa kvalitāti un pašsajūtu, jo rada ideālu vidi sēnītēm un bojā konstrukcijas.

1.jautājums. Par jauna 3 stiklu plastmasas loga spēcīgu rasošanu. Pirms divām nedēļām nomainījām koka logu pret plastmasas 3 stiklu logu ziemeļu pusē. Tagad no rītiem 3/4 loga spēcīgi norasojušas. Uzņēmums, kas mainīja logu, saka, ka tas ir ļoti laba loga rādītājs un tas esot normāli. Nevienai no kaimiņu mājām uz identisku debess pusi 3 stiklu logi tā neraso. Rudenī paši mainījām logu rietumu pusē, un tas neraso.

1.1. Vai problēma varētu būt siltinājumā? No iekšpuses redzamais siltinājums ap loga rāmi ir mazāks par 1/2cm.

1.2. Cik biezam būtu jābūt siltinājumam ap loga rāmi no iekšpuses?

1.3. Kādas pēc Jūsu novērojamiem ir biežāk pieļautās kļūdas logu maiņas procesā?

2.jautājums. Ceļam mājas piebūvi sanitārajam mezglam ar silto grīdu. Vai ir nepieciešama pamatu siltināšana? Ja jā, tad kā to labāk paveikt? Ja ir jāsiltina, tad no ārpuses vai iekšpuses? Vai vēl kaut kā būtu pamati jāapstrādā?

3.jautājums. Lūdzu Jūsu viedokli. Iecere remonta procesā zem pirmā stāva grīdas, kad ir izrakta melnzeme, bērt smiltis, zem tām bērt būvgružus - vecus ķieģeļus, salauzītu betonu u.tml.? Vai tā var darīt?

Pašvaldībās veidot noturības punktus, uzlabot informācijas apmaiņu starp dienestiem, laikus gādāt ģeneratorus – tā nolemts valdībā, apspriežot vētras raisīto krīzi. Vienlaikus arī iedzīvotāji aicināti paši vairāk gatavoties ārkārtas situācijām. 

Elektrības traucējumiem nav īsti bijuši gatavi mobilo sakaru operatori un degvielas uzpildes stacijas – kādus uzlabojumus tagad sola, lai iedzīvotāji nepaliktu bez šiem pakalpojumiem?

Un sazināmies ar Kijivu, kur šodien Latvijas valdības pārstāvji ar prezidentu Zelenski pārrunājuši dronu vienošanos.

Noturības punkti pašvaldībās, skaidra rīcība oranžā un sarkanā brīdinājuma laikā, labāka informācijas apmaiņa starp dienestiem, sarūpēti ģeneratori un pašu iedzīvotāju lielāka gatavība. Tās ir dažas no mācībām pēc nedēļas nogalē piedzīvotās postošās vētras, kas šodien pārrunāta Ministru kabineta krīzes vadības sēdē.

Līdz septembra vidum iesaistītajām ministrijām un iestādēm jāsagatavo priekšlikumi uzlabojumiem, bet Krīzes vadības centram tie jāapkopo un jāizstrādā arī savi risinājumi. Mērķis ir panākt, lai elektrības un sakaru pārrāvumu laikā dienesti labāk sadarbotos, bet iedzīvotāji laikus saņemtu svarīgu informāciju un palīdzību. Skaidrojam, kādi ir galvenie secinājumi, un ko tagad plānots mainīt.