Jaunais mācību gads bērnam var būt gan aizraujošs, gan satraucošs, un arī vecākiem tas bieži nāk ar savām gaidām un bažām. Kā atbalstīt bērnu, neradot lieku spiedienu? Kā runāt par skolu, sekmēm un sasniegumiem tā, lai bērns justos sadzirdēts un iedrošināts?

Ģimenes studijā Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo, Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange un Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas sākumskolas skolotāja Annija Vilnīte.

Ierakstā uzklausām arī vecākus Ievu Kivlenieci un Andri Tihomirovu, kuri šoruden jau kļūst par otrklasnieku vecākiem. Kādas ir viņu galvenās atziņas pēc pirmā bērna skolas gada, un ko viņi iesaka topošajiem pirmklasnieku vecākiem?

Kas notiek ar kiberdrošību Latvijā? Šis jautājums īpaši aktualizējies pēc 8. augustā notikušā kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Par kiberdrošību Krustpunktā runājam ar informācijas tehnoloģiju speciālistu Ilmāru Poikānu, kiberdrošības ekspertu Elvisu Strazdiņu, institūcijas CERT.lv kiberdrošības ekspertu Kārli Svilānu un "Possible Security" vadītāju Kirilu Solovjovu.

Par Starptautiskā laikmetīgā mākslas festivāla "Survival Kit" izvēlēto tēmu un aktualitātēm "Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu" Kultūras Rondo izvaicāsim festivāla dibinātāju un radošo direktori Solvitu Kresi un mākslinieci Annu Egli, uzklausīsim arī festivāla kuratores Elenu Sorokinu un Simonu Markelu Dvorāku.

Latvijā norisinās iniciatīva "Daru labu dabai". Kas pēdējo gadu laikā ir paveikts un kādi dabas objekti šogad gaida savus sakopējus? Kāda ir šādu pasākumu nozīme, un vai bez izglītošanas tie patiešām palīdz arī saglabāt dabas vērtības?

Par to runājam ar Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti un Dabas Aizsardzības pārvaldes vecāko dabas izglītības speciālisti Agnesi Balandiņu.

Nedēļas nogalē Latvija piedzīvoja spēcīgu vētru, kurai medijos dzirdēti vairāki apzīmējumi – gadsimta vētra, postošākā vētra 60 gados, spēcīgākā vasaras vētra. Kāds tad būtu pareizākais veids, kā šo vētru novērtēt?

Jāsaka, vētras apzīmējumu bijis tiešām daudz. Ja to vērtējam tikai pēc vēja ātruma, kas brāzmās lielākajā Latvijas daļā bija 20–27 m/s, Rīgas ziemeļos līdz 31 m/s, tad šī vētra nav pat stiprāko vētru pirmajā divdesmitniekā, bet postījumi ir bijuši ļoti plaši. Tāpēc skaidrs, ka ir citi apstākļi, kas šo vētru padarīja postošu. Galvenais iemesls ir laiks, kad vētra notika, gadalaiks – vasara. Tāpēc, ja vērtējam pēc vēja ātruma, tad konkrētā vētra ir jāvērtē tikai vasaras vētru vidū, jo ziemā šāda vētra būtu nieks un tādas ir bijušas ļoti daudzas un bez lieliem postījumiem.

Salīdzināt, protams, varam tikai tās vētras, par kurām ir dati un tie ir pietiekami detalizēti. Tādi mums ir, sākot no 1966. gada, un kopš tā laika vasarā Latvijā tik plaši tik stiprs vējš nav pūtis. Tāpēc korektākais šīs stihijas apzīmējums no meteoroloģiskā skatu punkta ir – stiprākā vasaras vētra vismaz 60 gadu laikā vai detalizētu vēja novērojumu vēsturē.

Bet tiem, kas seko līdzi norisēm meteoroloģijas jomā, zina, ka meteoroloģismie novērojumi Latvijā ir pilnībā automatizēti un meteostacijās darbinieku vairs nav. Vienīgais izņēmums ir Skrīveru meteoroloģiskā novērojumu stacija, kur gaisā tiek laistas meteoroloģiskās zondes, un tam cilvēku klātbūtne vēl ir nepieciešama.

Kā norit darbs, novērojot laikapstākļus, jautājām Skrīveru meteoroloģiskās novērojumu stacijas darbiniecei Valdai Andersonei.

Lai iedvesmotu arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā izvēlēties bioloģiski sertificētu pārtiku un veicinātu sabiedrības izpratni par dabai draudzīgu uzturu, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina pieteikties izaicinājumam "10 dienas bioloģiski".

Studijā viesojas bioloģiskais lauksaimnieks un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gaiķēns, Liene Lesiņa, kas iepriekš piedalījusies izaicinājumā "10 dienas bioloģiski", kā arī žurnāla "Bioloģiski" galvenais redaktors un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis Raivis Bahšteins.

Taujājam arī sertificētas uztura speciālistes, Rīgas Stradiņa universitātes docētājas Evas Šmites viedokli. Viņa norāda, ka 10 dienās uztura paradumus īsti nevar mainīt, tam nepieciešams vismaz mēnesis.

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs. LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzīst kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā.

"Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri gaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam," uzsver Aile.

Vaicāta, kā vērtējams LSM galvenās redaktores Anitas Braunas darbs, Aile sacīja, ka Brauna ir norādījusi, ka uzņemas atbildību par notikušo, vienlaikus "viņa bija viens no cilvēkiem, kas palika bez sakariem, līdz ar to komunikācijā iztrūka viens no galvenajiem koordinējošiem posmiem".

Viena no gūtajām mācībām – trūkst algoritma lēmumu pieņemšanas posmiem. "Brīdī, kad bija zināms, ka galvenais redaktors nav sasniedzams, vajadzēja iet lēmumu pieņemšanas posmam uz augšu pa ķēdi, nonākt tostarp līdz valdei," sacīja Aile.

Kā ziņots, uzņemoties atbildību, par atkāpšanos no amata paziņojis Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis.