ASV un Kanādas tirdzniecības sarunas cietušas neveiksmi un iespējams sankciju karš. Tāpat ASV pieteikušas jaunu sankciju kampaņu (Economic D-Day) pret Irānu, kādas varētu būt tās iespējamās sekas? Bet Islandē gaidāms referendums par iestāšanās sarunu atsākšanu ar Eiropas Savienību. Kādas ir Islandes un Eiropas Savienības šī brīža attiecības?

Ārvalstu aktualitātes pārrunāsim studijā, kurā būs Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekle, direktora vietniece, vecākā pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis.

Pagājušās nedēļas nogalē sabruka ASV un Kanādas sarunas par abu valstu tirdzniecības attiecībām, un Vašingtona jau noteikusi jaunus 50 procentu muitas tarifus aptuveni 20 miljardu dolāru vērtām Kanādas precēm. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paziņojis, ka Otava aptur sarunas un atbildēs ar līdzvērtīgiem tarifiem, kas stāsies spēkā 8. septembrī. Abas puses vaino viena otru sarunu pārtraukšanā, kas līdz pēdējam brīdim tika uzskatītas par iespēju panākt plašāku vienošanos.

Domstarpības skar ne tikai tarifus, bet arī abu valstu turpmāko ekonomisko attiecību principus. Vašingtona pieprasa lielāku piekļuvi Kanādas tirgum un izmaiņas automobiļu, tērauda un alumīnija tirdzniecībā. Savukārt Otava nevēlas piekāpties jautājumos, kurus uzskata par savas ekonomiskās suverenitātes sastāvdaļu, tostarp Kanādas tiesībām patstāvīgi veidot tirdzniecības attiecības ar citām valstīm. ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs apgalvo, ka Kanāda sarunu beigās izvirzījusi jaunas prasības, bet Kārnijs tās raksturojis kā nepieņemamas.

Ja tarifu konflikts turpināsies, tā sekas būs jūtamas abās robežas pusēs. Kanāda ir cieši integrēta ASV ekonomikā, un īpaši ievainojamas ir autobūves, tērauda, lauksaimniecības un enerģētikas nozares. Savukārt ASV uzņēmumiem sadārdzināsies Kanādas izejvielas un citas importētās preces, kas var palielināt izmaksas arī amerikāņu patērētājiem. Kanādas valdība jau gatavo atbalsta pasākumus skartajiem uzņēmumiem un strādā pie alternatīviem eksporta tirgiem.

Plašākā nozīmē konflikts apdraud arī līdzšinējo Ziemeļamerikas ekonomiskās sadarbības modeli. Abas valstis kopā ar Meksiku ir sasaistītas ar ASV–Meksikas–Kanādas nolīgumu, taču jaunā tarifu eskalācija var apgrūtināt tā nākotni. Kanādā vienlaikus pastiprinās diskusijas par nepieciešamību samazināt ekonomisko atkarību no ASV un ciešāk sadarboties ar citiem tirdzniecības partneriem. Tādēļ pašreizējais konflikts vairs nav tikai strīds par atsevišķām muitas likmēm – tas var kļūt par pagrieziena punktu ASV un Kanādas attiecībās, kas gadu desmitiem balstījušās uz ciešu ekonomisko integrāciju.

Pirmdien, 24. augustā, ASV uzsāka jaunu ekonomiskā spiediena kampaņu pret Irānu, ko prezidenta Donalda Trampa administrācija nodēvējusi par “Economic D-Day” jeb ekonomisko D-dienu. ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņojis par plašāku sankciju piemērošanu Irānas naftas, finanšu un militārajam sektoram, kā arī uzņēmumiem un valstīm, kas palīdz Teherānai apiet līdzšinējās sankcijas. Vašingtona vēlas šādā veidā samazināt Irānas ieņēmumus un piespiest tās vadību piekāpties jautājumos, par kuriem līdz šim nav izdevies panākt vienošanos.

Jaunās kampaņas būtiskākā atšķirība ir tā, ka ASV draud vērsties ne tikai pret pašām Irānas institūcijām, bet arī pret ārvalstu uzņēmumiem un finanšu iestādēm, kas turpina ar Irānu veikt darījumus. Īpaša uzmanība pievērsta Ķīnai, kas ir nozīmīgākais Irānas naftas pircējs. Vašingtona apdomā piemērot sankcijas arī Ķīnas bankām, kas iesaistītas Irānas naftas tirdzniecībā, kas varētu izraisīt jaunu saspīlējumu ASV un Ķīnas attiecībās, kas jau tā ir sarežģītas.

Teherāna jaunos ASV draudus noraida, apgalvojot, ka sankcijas ir mēģinājums panākt Irānas pakļaušanos. Irānas ekonomika jau atrodas smagā stāvoklī - nacionālās valūtas kurss sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni, bet augstā inflācija turpina mazināt iedzīvotāju pirktspēju. Vienlaikus Irānas amatpersonas draud atbildēt, tostarp ierobežojot naftas eksportu caur Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaules nozīmīgākajiem enerģijas transporta ceļiem.

Eksperti norāda ASV kampaņas iespējamie rezultāti tādēļ var būt atšķirīgi. Ja Vašingtonai izdosies būtiski ierobežot Irānas iespējas pārdot naftu un piekļūt starptautiskajai finanšu sistēmai, ekonomiskais spiediens uz Teherānu vēl vairāk pieaugs un tas varētu veicināt atgriešanos pie sarunām. Taču Irānai ir gandrīz piecdesmit gadu pieredze dzīvošanā sankciju apstākļos, un līdzšinējās sankciju kampaņas nav spējušas piespiest Teherānu atteikties no tās būtiskākajiem ārpolitikas mērķiem. Turklāt sankciju paplašināšana pret Ķīnas uzņēmumiem var pārvērst cīņu ar Irānu plašākā ekonomiskā konfliktā.

Sestdien, 29. augustā, Islandes iedzīvotāji referendumā lems, vai valstij atsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Šis balsojums pats par sevi nenozīmēs lēmumu par dalību Eiropas Savienībā. Pozitīva rezultāta gadījumā tiktu atsāktas sarunas ar Briseli, bet galīgais lēmums par iespējamo dalību būtu jāpieņem atsevišķā referendumā. Tādēļ pašreizējais balsojums ir jautājums par to, vai Islande vispār vēlas atkal izvērtēt dalības nosacījumus.

Islande jau ilgstoši ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību, lai gan nav tās dalībvalsts. Kopš 1994. gada tā kopā ar Norvēģiju un Lihtenšteinu ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece, kas Islandei nodrošina pieeju Eiropas vienotajam tirgum un brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību. Islande ir arī Šengenas zonas dalībvalsts. Tādējādi valsts jau pārņem ievērojamu daļu Eiropas Savienības noteikumu, lai gan nepiedalās to pieņemšanā ES institūcijās.

Pilnvērtīgai dalībai ES Islande pirmoreiz pieteicās 2009. gadā, laikā, kad valsti smagi bija skārusi pasaules finanšu krīze. Sarunas sākās 2010. gadā, un to gaitā tika slēgta vai provizoriski noslēgta virkne sarunu sadaļu. Tomēr 2013. gadā pie varas nāca eiroskeptiska valdība, kas sarunas apturēja, un 2015. gadā Islande informēja Briseli, ka vairs nevēlas tikt uzskatīta par ES kandidātvalsti. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem bija zivsaimniecība – nozare, kurā Islande īpaši sargā savas tiesības patstāvīgi noteikt nozvejas apjomus un pārvaldīt teritoriālajos ūdeņos esošos resursus.

Tagad jautājums par dalību atkal aktualizējies gan ekonomisku, gan ģeopolitisku apsvērumu dēļ. Islandes ekonomiku ietekmē inflācija un nestabils kronas kurss, bet Krievijas karš Ukrainā un pieaugošā spriedze Ziemeļatlantijā un Arktikā mudinājuši vairāk runāt par ciešāku sadarbību ar Eiropas valstīm drošības jautājumos. Islandei pašai nav armijas, un tās drošība līdz šim lielā mērā balstījusies NATO un attiecībās ar ASV. Vienlaikus pēdējo gadu ģeopolitiskās pārmaiņas likušas Islandē no jauna vērtēt, cik drošs ir līdzšinējais ārpolitikas modelis.

Tomēr sabiedrībā nav vienprātības par atgriešanos uz iestāšanās ceļa. Atbalstītāji uzskata, ka dalība ES dotu lielāku ekonomisko un politisko stabilitāti, savukārt opozicionāri izrāda bažas par nacionālās suverenitātes ierobežošanu, īpaši zivsaimniecības jomā. Tieši zvejniecība, kas nodrošina aptuveni 40 procentus Islandes eksporta, varētu kļūt par vienu no sarežģītākajiem jautājumiem iespējamajās sarunās. Islandes valdība jau paziņojusi, ka kontroli pār saviem zvejas resursiem tā uzskata par vienu no būtiskākajām nacionālajām interesēm.

Sagatavoja Artis Tomsons un Eduards Liniņš.

Kas notiek ar satiksmi Rīgā? Vairākas plānotās un jau ieviestās izmaiņas raisījušas plašas sabiedrības diskusijas. Drīzumā galvaspilsētā gaidāms arī Vanšu tilta remonts, kas nesīs gana daudz izaicinājumu autovadītājiem.

Krustpunktā diskutē žurnālists Pauls Timrots, Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks.

Māksliniece Krista Vindberga-Auzniece Kim? Laikmetīgās mākslas centrā radījusi odu pieskārienam Circles Are Better Than Lines. Kultūras Rondo studijā iztaujājam mākslinieci par ideju un darbu tapšanu.

Pievēršamies mūsu zemes dzīlēm – tam, kas slēpjas vairāku kilometru dziļumā zem mūsu kājām. Kopā ar Latvijas Universitātes ģeologiem Ģirtu Stinkuli un Viesturu Zandersonu ieskatīsimies Latvijas senākajos iežos, lai noskaidrotu, kādus dārgumus un "modernās pasaules" minerālus slēpj pamatklintājs.

Kas cilvēkiem jādara, lai arī turpmāk skatītos raidījumus bezmaksas apraidē? Latvijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru uzņēmums "Tet" paziņojis, ka no 2027. gada 1. janvāra vairs nenodrošinās maksas virszemes televīzijas pakalpojumu, jo beidzas tā nodrošināšanas tiesības. Kas notiks tālāk, vai gaidāmas kādas subsīdijas iedzīvotājiem? 

Par to studijā runāsim ar "SIA Elektroniskie sakari" vecāko apraides ekspertu Juri Renci, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Aurēliju Ievu Druvieti, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas padomes priekšsēdētāju Ilmāru Muulu un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvi Vinetu Sprugaini.

1989. gada 15. jūnija "Rīgas Balsī" ir publicēts Raimonda Staprāna sacītais: "To ir grūti pateikt, kas es esmu rakstnieks vai gleznotājs. Varbūt abi divi. Tas ir milzīgi garš stāsts. Gleznošana ir tāda ļoti ierobežota procedūra. Lai gūtu lielāku sajēgu, šķita, ka kaut kas būtu jāraksta. Otrkārt, latviešu lieta mani interesē Visa latviešu tautas traģēdija, kurā esam iejaukti, kurā esam līdzgaitnieki. Tā nekad nav devusi mieru. Tas arī lika to lugu man rakstīt."

1950. gadā bija pirmā Raimonda Staprāna personālizstāde. 20. gs. 60. gados viņš pievērsies literatūrai, rakstījis lugas angļu valodā, vēlāk arī latviešu valodā. 1998. gadā izdots lugu krājums "Četras dienas jūnijā un citas lugas". Lugas iestudētas latviešu teātros, galvenokārt Laimoņa Siliņa izveidotajā un vadītajā Sanfrancisko Mazajā teātrī, kurā darbojies arī kā scenogrāfs. Pašlaik Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir apskatāma viņa personālizstāde "Klusuma arhitektūra" un pirms pāris nedēļām apgādā "Aminori" izdota Raimonda Staprāna atmiņu grāmata "46 epizodes ar un bez ironijas". Liega Piešiņa tikās ar šīs grāmatas literāro redaktori un pēcvārda autori Ievu Struku, kura piedalījusies arī scenārija tapšanā Pētera Krilova dokumentālajai filmai "Sarkanais šķūnis" par Staprānu, kas kinoteātros būs skatāma oktobrī.

Ieva Struka: "Rediģējot tekstu, likās interesanti saredzēt, kur veidojas disharmonija starp to, ko viņš ir uzlicis uz papīra attiecībā pret pasauli, un to, kādu es viņu satiku un ieraudzīju, jo tie ir atšķirīgi skatījumi. Ir jāsamierinās, ka mēs sevi redzam citādāk, nekā kāds cits mūs redz. Pāri visam, protams, ir personības lielums. Vienmēr ļoti interesanta tēma ir pienākums un tiesības. Mākslinieka pienākums pret sevi un savu patiesības izpratni un izjūtu ir tieši tik svarīgs Raimondam Staprānam, ka viņam ir arī tiesības uz savu redzējumu un savu skatījumu. Mums, savukārt, ir tiesības ar to iepazīties."

Kara traumas ir komplicētas, un to ārstēšanai svarīgs komandas darbs, bet pacienti ir ļoti motivēti atgūt veselību – tas dod sparu palīdzēt. To saka mediķi, kas iesaistījušies Ukrainā ievainoto karavīru ārstēšanā. Karam Ukrainā turpinoties, palīdzība būs vajadzīga arvien lielākam skaitam ievainoto.

Lai palīdzētu cietušajiem, Latvijas Sabiedriskais medijs un ziedot.lv sākuši atbalsta akciju „Domās un darbos ar Ukrainu”. Šajā ierakstā par to, kā noris ievainoto karavīru atveseļošanās un cik lielas ir iespējas palīdzēt.