Jaunākajā epizodē uzmanības centrā ir vīrietības jeb maskulinitātes spektrs kustīgajā attēlā. Recenzējam spāņu režisora Migela Anhela Himenesa psiholoģisko drāmu “Dzimšanas dienas svinības” ar Vilemu Defo despotiska miljardiera lomā un daudzsēriju filmu “Pusvīrs”, kas risina aktieru Ričarda Gada un Džeimija Bella atveidoto brāļu līdzatkarības dueli trīs desmitgažu garumā.

Spāņu autora Himenesa drāma “Dzimšanas dienas svinības” ir Eiropas kino telpā sastopamais "eiropudiņš” – šo terminu izmanto kino aprindās, lai apzīmētu daudzu valstu kopražojumu, kurā apvienojušies aktieri, režisori un finansētāji no dažādām Eiropas valstīm. Filmas centrā ir eksecentrisks varas un gribas vīrs – grieķu kuģniecības magnāts Markoss Timoleons (lomā Vilems Defo) –, kurš pavada dienas paputējušā otrajā laulībā, intrigantu un nodevēju lokā. Visas darbojošās personas runās Eiropas angļu valodā un risina "hameleonu rotaļas".

Markosa vienīgais lolojums ir izlepusī un savu neatkarību patriarha ēnā zaudējusī meita Sofija (Vika Karmena Sonna). Gaidot viņas 25. dzimšanas dienu, titāns rīko vērienīgas dzīres, kas pārraksta ģimenes asinssaites. Himenesa filma acīmredzami ir iemīlējusies savā atsauču tīklā – 70. gadu estētikā, “bagātie arī raud” pārspīlējumā, nekritiskā rokmūzikas un popbalāžu izmantojumā, Mikelandželo Antonioni un Lukīno Viskonti piemēros –, tomēr tā nemēģina risināt filmas varoņu attiecības, kur nu vēl ļaut raksturiem izkāpt no banalitātes.

Tikmēr “zelta puisēns” Ričards Gads piedāvā jaunu daudzsēriju mākslas filmu “Pusvīrs”, kuru ir producējuši televīzijas milži “HBO” un BBC. Skotu režisora, dramaturga, scenārista un aktiera Gada vārds daudziem, visticamāk, būs pazīstams kā daudzsēriju mākslas filmas “Ziemeļbriežu mazulis” autors – viņš bija 2024. gadā populārā “Netflix” darba režisors, scenārists un galvenās lomas atveidotājs. Daudzsēriju filma saņēma sešas “Emmy” un divas “Zelta globusa” balvas, kā arī kļuva par vienu no apspriestākajiem tā gada ekrāna notikumiem.

Jaunākajā darbā "Pusvīrs" Gads risina sev tuvās, pazīstamās tēmas – varas, identitāšu un seksualitātes dinamiku divu jaunu vīriešu dzīvēs cauri laikam un abu ceļā uz briedumu. Darba centrā ir divi pusbrāļi – Nails (lomās Bells/ Mičels Robertsons), kurš mēģina izkļūt no līdzatkarības cilpas un dominējošā Rūbena (Gads/Stjuarts Kempbels) ietekmes. Gads pārliecinoši analizē to, kā viens cilvēks vienlaikus var būt tavs aizstāvis, tuvākais draugs, gandrīz brālis un cilvēks, no kura tu visvairāk baidies.

Šī raidījuma uzmanības centrā ir Tuvie Austrumi, Palestīna, palestīnieši un Izraēlas gadu desmitiem ilgais konflikts un attiecību dinamika. Sarunbiedre studijā ir analītikas vadības grupas "Powerhouse Latvija" starptautisko attiecību vadītāja Sintija Broka-Kovalevska.

Uz jautājumu, vai palestīniešu valstiskums ir kaut kas iespējams un īstenojams, pētniece norāda, ka uz to ir sarežģīti atbildēt. "No akadēmiskajām pozīcijām raugoties, svarīgas ir definīcijas, ko mēs saprotam ar valstiskumu, kādu lomu valstiskumā spēlē pašnoteikšanās tiesības, kāda ir iekšējās pārvaldes sistēma to realizēt un kāds šiem procesiem ir starptautiskās sistēmas atbalsts .

Protams, pēdējos gados esam novērojuši, ka jebkas, kas saistās ar Izraēlas un Palestīnas attiecībām, no vienas puses, tiek skaidrots un analizēts caur normatīvajām prizmām, starptautisko likumu, cilvēktiesībām, humanitārajām tiesībām, starptautiskā tiesiskuma ietvarā. Pastāv princips starptautiskajā tiesiskumā – ja tauta ir izrādījusi interesi virzībā uz pašnoteikšanos, tad starptautiskās sabiedrības pienākums ir to atbalstīt. No otras perspektīvas, vienmēr saduras interešu un ideoloģijas konflikts šajā jautājumā, jo ir šī drošības prizma." 

"Lai cik paradoksāli neizklausītos, 7. oktobra terorakts pret Izraēlu Palestīnas jautājumam deva vēl vienu "dzīvību", vēl vienu elpu," norāda Sintija Broka-Kovalevska. "Līdz tam mēs par to nerunājām, tas nebija dienaskārtības jautājums. Šobrīd jautājums ir atgriezies ne tikai medijos, bet arī politiskās dienaskārtībās arī tādās valstīs, kur tas vēsturiski nav bijis nepieciešams, tostarp Latvijā. Pateicoties tam, ka ir sabiedrības spiediens uz sabiedrisko un politisko diskusiju, es paredzu, ka šis jautājums no dienaskārtības nepazudīs. Bet nesaku, ka tas tiks arī atrisināts."

Jauniešu vidū šobrīd valda tendence, proti, izteikta vēlme būt teicamā fiziskā formā, spēcīgam, ar izteiksmīgu muskuļu reljefu, kā arī pēc treniņiem sporta zālē ātri redzēt rezultātus. Ietekmējoties no sociālajiem medijiem, pusaudži šī mērķa vārdā nolemj papildus lietot proteīna pulveri, kreatīnu, aminoskābes.

Par un pret uztura bagātinātājiem jauniešu sportā runājam ar rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" uztura speciālisti Diānu Jakuboviču, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sporta pārbaužu centra vadītāju Baibu Norīti Lapsiņu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta un uztura izpētes laboratorijas jaunāko pētnieci, RSU Ģimenes veselības centra uztura speciālisti Laimu Kampu, sazināmies arī ar fitnesa treneri Sandiju Gotmani un uzklausām Sebastianu, kurš lieto uztura bagātinātājus.

Krustpunktā VIP intervija: Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "DeFacto" žurnālisti Laini Skvorcovu un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistu Juri Jurānu.

Helsinkos, mākslas telpā "Toinen Kerros", atklāta audiovizuālās mākslas izstāde "Latvieshi International". Tajā skatāmi sešu Latvijā, Īslandē un Somijā dzīvojošu latviešu mākslinieku jaundarbi. Izstādes centrālā tēma ir fona troksnis.

Seši mākslinieki (Uģis Albiņš, Aina Bikše, Jurģis Peters, Mārtiņš Ratniks, Sandijs Ruļuks un Lidija Zaneripa) šim fenomenam pievēršas no dažādiem skatpunktiem.

Viņu darbos tiek pētīta mašīnu savstarpējā komunikācija, algoritmiskās sistēmas, industriālā skaņa, uztveres un uzmanības mehānismi, kā arī tās pēdas un nogulsnes, ko atmiņā un identitātē atstāj pārvietošanās un būšana citās kultūrtelpās.

Sestdien Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā norisināsies “Suitu kultūras dienas”. Muzeja izstāžu zālē tiks atklāta izstāde, un arī suitu jaunākā izdevuma, tautas muzikanta, kokļu meistara un audēja Nikolaja Heņķa nošu burtnīcas atklāšana.

Suiti dižosies ne tikai sestdien, bet to dara arī Kultūras Rondo, kur sarunājamies ar jaunās grāmatas sastādītāju, Rudenieku folkloras ansambļa "Basu suiti" vadītāju, etnomuzikoloģi, ērģelnieci Daci Nasteviču, suitu dūdinieku, arhitektu un ceļotāju Juri Lipsni, biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdātāju Daci Martinovu un koklētāju, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperti Laimu Jansoni.

Augustā Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests sākuši sabiedrības informēšanas kampaņu “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu” ar mērķi mazināt stereotipus pret probācijas klientiem un veicināt sabiedrības izpratni par atjaunojošo taisnīgumu un izlīguma nozīmi pēc likumpārkāpuma izdarīšanas.

Aptaujas dati rāda, ka 89 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem pēc likumpārkāpuma ir jādod iespēja mainīties un dzīvot godprātīgu dzīvi, bet 84 %, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otru iespēju, ja ir uzņēmies atbildību par savu rīcību. Vienlaikus 53 % uzskata, ka sabiedrībā pastāv nosodījums pret probācijas klientiem, un tikai 32 % uzskata, ka lielākā daļa no viņiem ir motivēti mainīt savu dzīvi un neizdarīt jaunus likumpārkāpumus. 

Studijā Valsts Probācija dienesta (VPD) vadītājs Imants Jurevičius un VPD brīvprātīgā izlīguma starpniece