Šķiršanās maina attiecības, bet ne vecāku lomu. Ģimenes studijā meklējam atbildes uz svarīgiem un reizēm sarežģītiem jautājumiem: kā vecākiem veiksmīgi sadarboties, lai bērnam nebūtu jāizvēlas starp mammu un tēti, un kā cieņpilni runāt par otru vecāku un pasargāt bērna emocionālo pasauli brīdī, kad pieaugušo ceļi šķiras.

Sarunājamies ar mediatori un sistēmisko ģimenes psihoterapijas speciālisti Leldi Kāpiņu, Tēvu grupas vadītāju un konsultantu Gati Smidrovski, savā personīgajā pieredzē dalās divu bērnu mammas Santa Biezā un Elīna Latkovska.

Nedēļas nogalē Latvijā piedzīvota spēcīgākā vētra pēdējo 60 gadu laikā. Krustpunktā spriežam par vētras radītajām sekām: cik gatavi esam krīzes situācijām un kas steidzami jāmaina?

Studijā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons. Sazināmies arī ar SIA "Latvijas Mobilais telefons" tehnisko direktoru Aigaru Benderu.

Konrāda kvartāls ir vecās un jaunās arhitektūras ansamblis Cēsu vecpilsētā. Četras ēkas no dažādiem gadsimtiem veido mūsdienīgu ansambli: kvartālā ir gan 18. gadsimta klasicisma mūra ēka, jaunbūve, mācītājmāja un vēl mazs namiņš – ratnīca, kā arī atsegts 13. gadsimta viduslaiku aizsargmūris. 

Tā kā par “Draugiem Group” uzņēmumu “Mājas Cēsīs” daudz rakstīts, mēs dodamies Konrāda kvartāla izpētē kopā ar tās arhitektu Pēteri Bajāru no “Outofbox Architecture”.

Rīga septembra sākumā kļūs par svarīgu satikšanās vietu vairāk nekā 200 ainavu arhitektūras profesionāļiem no visas Eiropas, jo pie mums notiks starptautiska konference „Landscape in Transition” jeb „Ainava pārmaiņās”.

Kā Eiropas ainavas ietekmē klimata, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas un kā ainavu arhitektūra var palīdzēt attīstīt noturīgu, iekļaujošu un atjaunojošu vidi – šie jautājumi būs konferences centrā. Kultūras Rondo saruna viesojas Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Indra Purs, ainavu arhitekte Linda Zaļā un SIA “ALPS ainavu darbnīca” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

Kā veido digitālos dvīņus dabas objektiem, un kāpēc tas vajadzīgs? Kā tiek apkopoti dati par Eiropas jūrām un ko tie stāsta par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli? To studijā pārrunājam ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci Solvitu Strāķi.

Klausāmies arī ierakstu, kas nav iemesls uztraukumam grauzēju invāzijas vai to pārnēsāto slimību dēļ. Jau vairākus gadus un regulāri Eiropas valstis veic peļu un žurku uzskaiti, un kopš pagājušā gada to dara arī Latvijā – teic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR  direktore Olga Valciņa.

Institūts aicina iedzīvotājus iesaistīties pētījumā, nododot laboratoriskajiem izmeklējumiem savā īpašumā noķertos grauzējus un šī pētījuma mērķis ir monitorēt, tātad novērot un uzraudzīt infekcijas slimību izplatību savvaļas grauzēju populācijā Latvijā.

Sarunā ar Olgu Valciņu uzzinām, kāpēc ir svarīgi nomazgāt rokas pēc atkritumu izmešanas konteinerā, kādas slimības grauzēji pārnēsā un arī to, kāpēc beigtas peles vai žurkas pārbaudei uz institūtu nevajag sūtīt ar pakomātu.

Augusts ir sēņošanas sezonas centrālais mēnesis. Mežā vienlaikus aug baravikas, apšubekas, bērzubekas, gailenes un bērzlapes. Ja jāizvēlas viens mēnesis sēņošanai, tas ir šis.

Raidījumā saruna ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģi, Lielās Latvijas sēņu grāmatas līdzautori

* Piezīme: siltā laikā baravikas mēdz būt tārpainas, tāpēc ej agrāk no rīta un pārbaudi kātus!

Brīvdienu vētras sekas Latgalē izjūt desmitiem tūkstošu cilvēku. Mājsaimniecības palikušas bez elektrības, vietām nav arī ūdens, interneta un mobilo sakaru. Daudzviet slēgti veikali, nedarbojas bankomāti, apgrūtināta arī sabiedriskā transporta kustība.

Kamēr dienesti un pašvaldības turpina novērst bojājumus, cilvēki pielāgojas dzīvei bez ierastajiem pakalpojumiem. Skaidrojam, kāda situācija pēc vētras ir Ludzas un Preiļu pusē.

Ierakstu veidojusi Madara Bērtiņa no LSM Latgales redakcijas.