Kāpēc pēdējos gados ielu māksla no grafiti ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem laikmetīgās mākslas virzieniem Eiropas pilsētās? Arī Rīgā pirmo reizi norit Ielu mākslas mēnesis. Kultūras rondo pārrunājam, kā ielu māksla pēdējos gados kļuvusi par nopietnu laikmetīgās mākslas virzienu, kas maina pilsētvidi un apkaimju identitāti.

Studijā tiekamies ar ielu mākslinieku, festivāla ROW BALTICS idejas autoru un māksliniecisko vadītāju Daini Rudeni, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta "Arsenāls" vadītāju un kuratoru apvienības „Mākslas birojs” dalībnieci Līnu Birzaku, kā arī Rīgas pašvaldības Kultūras pārvaldes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas projektu vadītāju, mākslinieci Agniju Suprovsku.

Sarunas gaitā sazināmies arī ar Liepājas pēdējo gadu ielu mākslas uzplaukuma vienu no galvenajiem vaininiekiem Mareku Albertu. Un, lai saprastu, vai un kā ir mainījusies mūsu sajūta un attieksme pret ielu mākslu, atkāpjamies arī tieši desmit gadus senā pagātnē, kad Dainis Rudens viesojās Latvijas Radio raidījumā Monopols pie Inga Ulmaņa. 

Nedēļas nogalē, šķiet, visi ceļi ved uz Aglonu, un ne velti: “Aglonas svētvieta augusta vidū daudziem Latvijas katoļiem kļūst par svētceļojuma mērķi,” teic priesteris Dmitrijs Artjomovs. Šajās dienās (14., 15. augustā), kā ik gadus, vairāki tūkstoši svētceļnieku ierodas Aglonā, lai svinētu Latvijas ticīgo galvenās aizbildnes Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Bet pati Aglonas Dievmātes svētglezna tautā ir ieguvusi brīnumdarītājas titulu. „Baznīcā virs centrāla altāra redzam Vissvētās Jaunavas Marijas ar Bērniņu Jēzu svētgleznu. Tā ir tapusi 17. gadsimta beigās un par tās prototipu kalpoja Dievmātes svētglezna, kas atrodas Traķos, Lietuvā. Aglonas Dievmātes svētglezna ierakstās šajā kultūrā – mums, katoļiem, pietāte, dievbijība kas vērsta uz Mariju, kura ieņēma svarīgu vietu pestīšanas vēsturē izpaužas tanī, ka mēs attiecāmies ar cieņu pret šo svētgleznu, kas protams, nav pašas svētgleznas godināšana, bet cieņas izpausme pret Marijas personu. Aiz materiāla simbola ir garīga realitāte, par kuru šis simbols mums atgādina. Bet tas vēl nav viss. Ja mēs paskatīsimies uzmanīgāk, tad redzēsim, ka šīs svētgleznas pirmajā plānā nav Marija, bet Jēzus, uz kuru Viņa diskrēti norāda. Tieši Viņš ir šīs svētgleznas galvenais Varonis, un Marija ir tā, kura stāda Viņu mūsu priekšā kā pasaules Pestītāju. Tas liecina, ka Marijas kults nav vērsts uz pašu Mariju, bet uz Jēzu.”

Ja Aglonā meklējat vietu brīvdienu pastaigai, kur saplūst pirmatnējā daba, noslēpumaina vēsture un rāms miers, tad Preiļu novada Tūrisma attīstības un informācijas centra speciālists Agris Pastars aicina doties uz Cirīša ezera Upursalu: “Tā ir lielākā no astoņām ezerā esošajām salām, un tā ir leģendām apvīta, jo runā, ka senos laikos tā bija pagānisma kulta vieta, bet nu šis stāsts ir galā, jo Cirīša ezera Upursala ir pārvērtusies par īstu pastaigu taku vairāk kā kilometra garumā. Interesanti ir tas, ka uz taku varam nokļūt tikai ar laivu. Nāksies paairēties un pacensties, lai redzētu tās skaistumu. Uz salas ir vairāk kā 200 dažādu augu un koku sugas, pāris no tiem ir arī īpaši aizsargājami.”

Tikmēr Daugavpilī īpašā piektdienas kino vakarā tiks “apdzīvota” jauna kultūrvieta: “Aicinām uz Mežciema sanatoriju, uz kino seansu – 2025. gada, var teikt, Latvijas bestsellers “Tumšzilais Evaņģēlijs”. Filma, kura spēj parādīt šo dažādo pasauli, un iepazīt godalgoto, vairāk kā 10 balvas saņēmušo latviešu filmu.” Gleznainajā, nedaudz aizmirstajā un nepieradinātajā Daugavas krastā baudīt brīvdabas kino aicina Daugavpils Tūrisma nodaļas vadītāja Līga Rudzīte-Besakirska. “Noteikti ir jāpaliek Daugavpilī pa nakti, jo jau 15. augustā mēs aicinām uz tradicionālo Rīgas ielas tirdziņu, kurš visas Rīgas ielas garumā aicinās gan baudīt garšas, gan iegādāties ko skaistu, interjera priekšmetus, apģērbu un daudz ko citu. Bet neaizmirstiet iegriezties arī Cietoksnī, kur norisināsies Krāmu tirdziņš. Un būs iespējams iegādāties, sākot no tādām lietām, kas ir atrastas, izraktas, bet arī kristāla priekšmetus, porcelāna izstrādājumus, retro rotaļlietas, mazos skaistos mašīnu modelīšus. Ikviens atradīs savām interesēm un kolekcijām piemērotus suvenīrpriekšmetus.”

Lai mierpilnas un piepildītas brīvdienas Latgalē!

Pārvietošanās ātruma ziņā aviācija nenoliedzami ir līderpozīcijā, tomēr tur valda stingri noteikumi. Ko drīkst un ko nedrīkst pārvadāt lidmašīnā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāns, Nodokļu un muitas policijas Izlūkošanas un taktisko uzdevumu pārvaldes Muitas lietu izlūkošanas daļas vadītājs Maksims Maistrenko, Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles direktores vietniece fitosanitārajos jautājumos Kristīna Romanova un PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece. Klausāmies arī ierakstu, kā izskatās situācija uz vietas Rīgas lidostā.

Šajā nedēļas nogalē gaidāma Rīgas 825. dzimšanas dienas svinību – Rīgas svētku – kulminācija. Par to izvaicājam vienu no svētku programmas veidotājiem Kasparu Bērziņu.

Viņš stāsta, ka sestdien jau no paša rīta rosība sāksies Doma laukumā, Amatnieku tirgū. Bet pēcpusdienā Vecrīgā ieskanēsies ielu muzikantu un mīmu svētki. Vērmanes dārzā ir iespēja piedalīties pasākumā “Rīgas draugi ciemos brauca", iepazīstot pasaules kultūras un Rīgas sadraudzības pilsētas.

Tikmēr Uzvaras parkā notiek sarīkojums „Atklāj brīnumu”, kur uzstāsies dažādi ielu mākslinieki, bet jau pulksten 12 būs vērojama leļļu teātra izrāde „Esmu liels mākslinieks”. No pēcpusdienas līdz pat diviem naktī turpināsies koncerts „Atver Rīgu: kods 825” 11. Novembra krastmalā. Cita starpā muzicēs mākslinieki, kuri Latviju pārstāvējuši Eirovīzijas dziesmu konkursā: Atvara, „Citi zēni”un „Sudden Lights”.

Operas skvēra apkārtnē turpinās darboties elegants brīvdabas svētku restorāns “Atver logu uz Rīgu”, kur satiekas Rīgas restorāni, bāri, mūzika un kūciņa “Vecrīga”, radot vasarīgu svētku atmosfēru.

Rīgas Porcelāna muzejā durvis vērusi izstāde „Tikšanās”, kas veltīta mākslinieces Marutas Raudes daiļradei. Izcilā porcelāna māksliniece mūžībā devās pirms astoņiem gadiem un šī izstāde ir sirsnīga atkalsatikšanās ar viņas darbiem un idejām.

Kāda ir jaunās izstādes koncepcija un kāds ir mākslinieces devums porcelāna mākslā? „Tie ir pirmām kārtām dārzi. Un ļoti konkrēti dārzi Latgalē, dzimtajā pusē. Putni. Putni nepārprotami brīvības simbols lidoja gaisā. Krēsls sēdēšanai. Laikam stabilitāte. Zeltījumi, zelta graudi, tādas izkrāsotas zelta pumpiņas,” tā par izstādi stāsta Alfs Raudis, kurš turpina rūpēties par mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres plašo darbu kolekciju. Izstādes nosaukums ir „Tikšanās”.

Lai popularizētu mākslinieces darbus, viņas ģimene izveidojusi „Marutas Raudes mākslas centru”. Viņas darbi turpina dzīvot. Bet Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu kuratore Marika Kaisala saka – māksliniece atstājusi paliekošu nospiedumu:

„Maruta Raude bija silts, maigs cilvēks, kurš atstāja mums porcelāna mākslā tādu pieskārienu, kur mēs viņas darbos redzam to maigumu. Viņai ļoti padevās tāds vieglums, ko viņa izceļ ar tiem maziem putniņiem, ķirsīšiem un tie cilvēki sēž mierā, harmonijā pie kokiem, trepēm, uz krēsliem. Pārsvarā viņa savos darbos gleznoja to, kas bija viņas dārzā.”

Priekšvēlēšanu laikā politiķu galvenais mērķis ir gūt uzmanību, lai par viņiem runā. Izmanto vecu metodi –radīt cilvēkos bailes vai trauksmi. Un migrācija šajā ziņā ir perfekts temats, norāda žurnāliste Inga Spriņģe. Jo migrācija gluži instinktīvi mums ir saistīta ar nepatiku un kaut ko svešu. Tas gan nenozīmē, ka saistībā ar to nav problēmu, bet jautājums – kurus faktus politiķi izceļ. 

Agrā piektdienas, 14. augusta, rītā sabiedroto iznīcinātāji ir sekmīgi notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojošu bezpilota lidaparātu, līda ar to apdraudējums gaisa telpā ir noslēdzies, informē Nacionālie bruņotie spēki. 

Augšdaugavas novada, Preiļu novada, Rēzeknes novada, Balvu novada un Alūksnes novada iedzīvotāji tika brīdināti saistībā ar apdraudējumu gaisa telpā. NBS norāda, ka aktivizēti NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji. Šūnapraides paziņojums saņemts arī Aglonā, kur ieradušās vairākas svētceļnieku grupas. No Latgales stāsta Marta Puzāka.

No 413 000 Latvijas senioriem, kas ir vecumā no 65 līdz 74 gadiem, ceturtā daļa pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina strādāt. Katru gadu strādājošo pensionāru skaits palielinās. Piemēram, 2011. gadā darba gaitas turpināja nepilni 10 % senioru, šogad tie ir jau 26 %.

Skaidrojam, vai seniori strādā, jo pensijas ir mazas vai citu iemeslu dēļ? Un kā pensionārus kā darbiniekus vērtē darba devēji?

Runā, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt. Varbūt tāpēc rūpes par tām prasa pacietību un vērīgumu. Monopolā saruna ar Latvijas Biškopības biedrības valdes locekli, biškopi Tomu Grudovski.