Arī turpmāk palīdzības pakas maznodrošinātajiem izsniegs tādā pašā formā, kā līdz šim. Tas nozīmē, ka tas būs noteikts komplekts, ko iedzīvotāji varēs saņemt. Latvija esot analizējusi citu valstu pieredzi, kur iedzīvotājiem piešķir zināmu naudas summu un to veikalā ir iespējams atprečot.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks no Zaļo un Zemnieku Savienības spriež, ka tas varētu mazināt atbalstu vietējiem ražotājiem.

Politiķu diskreditēšana, sabiedrības šķelšana un žurnālistu pārslogošana. Šādi paņēmieni tiek izmantoti, lai ietekmētu Vācijas sabiedrību pirms septembrī gaidāmajām federālo zemju un pašvaldību vēlēšanām. Kā ziņo medijs „Deutsche Welle”, šajā dezinformācijas kampaņā saskatāmas Krievijas operācijas „Matrjoška” pazīmes. Tāpat Vācijas Iekšlietu ministrija apstiprinājusi, ka ir informēta par šo kampaņu un seko tās izplatībai. 

Nākammēnes trīs Vācijas federālajās zemēs – Saksijā-Anhaltē, Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā – notiks parlamentu vēlēšanas, savukārt Lejassaksijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas. Medijs „Deutsche Welle” atklājis, ka vairākās sociālo mediju platformās, īpaši „X”, tiek izplatīti maldinoši attēli un video, kas atdarina uzticamu vietējo un starptautisko mediju vizuālo identitāti. Tieši tā darbojas Krievijas operācijas „Matrjoška”.

Šo viltus ziņu mērķis galvenokārt ir diskreditēt vēlēšanu kandidātus. Kā norāda „Deutsche Welle”, šiem materiāliem raksturīga viena un tā pati satura pasniegšanas shēma.

Vispirms tiek izvirzīta skaļa apsūdzība, kuru it kā apstiprina neprecizēti avoti un nepatiesi vai nepārbaudāmi „pierādījumi”.

Noslēgumā tiek apgalvots, ka šie „atklājumi” sarežģīs gaidāmās vēlēšanas.

Izdomātajos stāstos vietējiem politiķiem tiek piedēvētas dažādas smagas apsūdzības, tostarp naudas piesavināšanās, seksuāla uzmākšanās un vardarbība. Lai gan kopumā „Matrjoška” operācija seko ierastajai gaitai, šoreiz neierasts ir tās mērķis – vietējās, nevis valsts līmeņa vēlēšanas un salīdzinoši mazpazīstami kandidāti. Turklāt „Deutsche Welle” konstatējis, ka kampaņas materiāli izplata dezinformāciju par gandrīz visu partiju pārstāvjiem, izņemot labēji populistisko un eiroskeptisko partiju „Alternatīva Vācijai” („AfD”) un kreisi populistisko partiju „BSW”. Abas partijas kritizē Vācijas atbalstu Ukrainai, turklāt pagājušajā mēnesī „Alternatīva Vācijai” līdere Alise Veidele aicināja atjaunot attiecības ar Krieviju un atsākt Krievijas naftas un gāzes importu.

Pēdējā laikā Krievija ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas ostām, tādējādi apgrūtinot Ukrainas iespējas eksportēt graudus pa Melno jūru. Lai nodrošinātu agrārās produkcijas eksportu, Ukraina vēlas izmantot alternatīvus sauszemes maršrutus, tostarp dzelzceļa koridoru caur Moldovu.

Pagājušajā mēnesī Krievija spēki veica 67 gaisa uzbrukumus Ukrainas jūras ostu infrastruktūrai. Tāpat, kā liecina Ukrainas Attīstības, infrastruktūras un transporta ministrijas informācija, desmitiem Krievijas triecienu bija vērsti pret tirdzniecības kuģiem, kas atradās ostās un Ukrainas kuģniecības koridorā Melnajā jūrā.

Krievijas uzbrukumu intensitāte faktiski bloķēja Ukrainas iespējas eksportēt lauksaimniecības produkciju pa Melno jūru, un kopš jūlija beigām Ukrainas Odesas reģiona ostās vairs neienāk jauni kuģi. Uz šī fona Ukraina šomēnes pazeminājusi 2026.–2027.gada graudu eksporta prognozes no 43 miljoniem līdz vismaz 40 miljoniem tonnu.

Samazinājums iezīmē Krievijas uzbrukumu ekonomisko ietekmi uz Ukrainu, kas vairāk nekā 90 % savas graudu ražas eksportē caur ostām. Ņemot vērā radušos situāciju, Ukrainas varasiestādes aktīvi meklē alternatīvus graudu eksporta ceļus.

Šajā reizē Garāžas sarunās dzirdēsim: 

- Igaunijā pārnēsājamos fotoradarus vairs neslēps krūmos.

Jūlija lietavās Dursupe atgādināja, cik liels ir ūdens spēks – tas pārrāva dambi, izskaloja ceļus un appludināja laukus. Pasaules Dabas fonda valdes loceklei Magdai Jentgenai tas ir vēl viens stāsts par to, ka daba vienmēr atrod savu ceļu. Kas viņu fascinē ūdens pasaulē? 

Garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā 14. augustā Sv. Pētera baznīcā skanēs seši jaundarbi, kurus pirmatskaņos Valsts akadēmiskais koris "Latvija". Pie diriģenta pults šoreiz stāsies kora diriģente un kormeistare Marika Austruma, kura atzīst, ka darbs ar jaundarbiem prasa īpašu spēju kļūt par starpnieku starp komponistu, izpildītājiem un klausītājiem: "Mēģināt būt vidutājam starp klausītāju, starp komponistu, starp pašu sevi un izdarīt tā, lai visas puses ir priecīgas un pacilātas."

Savukārt viens no koncerta autoriem, Berlīnē dzīvojošais komponists un kontrabasists Raivis Misjuns festivālam radījis divus opusus. Skaņdarba "Diptihs. Mēness un saule", kas rakstīts korim un kontrabasam solo, pamatā ir latviešu dainas, kurās, pēc komponista domām, «slēpjas milzīgs potenciāls». Viņu īpaši saista mītiskās dainas, kurās «paslēpta dzīvesziņa un daudzi simboli», savukārt kontrabass šajā darbā kļūst par pilntiesīgu kora partneri. Marika Austruma atzīst, ka Misjuna radītā mūzika mēģinājumos spējusi aizraut visu kori: «Mēs visi vienkārši uzmirdzējām kā saule.» Koncertā skanēs vēl viens Raivja Misjuna jaundarbs – "Vēja dziesma" ("Rāmi, rāmi …") jauktajam korim a cappella. Koncertā pirmatskaņojumus piedzīvos arī Andra Dzenīša, Andreja Selicka, Matīsa Čudara un Eduarda Rediko skaņdarbi.

Pašlaik pilnībā izpildīti ir septiņi valdības prioritārie darbi no 61, norādījis ministru prezidents Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"). Vēl vairāki desmiti darbu ir izpildes procesā, un to termiņš vēl nav iestājies, savukārt vismaz trīs prioritāšu izpilde kavējas dažādu iemeslu dēļ. Pabeigti vairāki darbi aizsardzības, tieslietu, veselības un enerģētikas jomā. 

Dzelzceļa „Rail Baltica” projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot „Rail Baltica” pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai.

Pilnībā izpildītas vien septiņas prioritātes no 61 - tā secināts pēc apspriedes, kurā ministriem bija jāatskaitās par paveikto valdības divu mēnešu darba laikā.

Vai piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi Latvijā? Tā ir viena no diskusijām, kas aktualizēta Saeimā, spriežot par jauno Imigrācijas likumu.

Vācijā cīņai ar hibrīddraudiem paplašina izlūkdienestu pilnvaras.

Jūlijā Krievija vairakkārt veikusi triecienus Ukrainas piefrontes pilsētām, izmantojot rekordlielu vadāmo aviācijas bumbu skaitu.

Trīs Latvijas pludmales volejbola dueti šodien sāka dalību Eiropas čempionātā Polijā.

Raidījuma viešņa ir Dagnija Baltiņa, Latvijas Universitātes vēstures bakalaura programmas absolvente un kultūras mantojuma eksperte, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Darba devēju padomes priekšsēdētāja.

Raidījumā uzzināsi, kādēļ dziļā lasīšana ir superspēja, kā atslēgšanās no sociālajiem tīkliem vairo motivāciju un kāpēc studiju laiks ir palaidējmehānisms labākajiem gadiem dzīvē. Noskaidrosim arī, kādas trīs Dagnijas kļūdas Tu vari nepieļaut, kādēļ studijas viņai "norāva jumtu" un kā brīvprātīgais darbs var atvērt durvis karjeras iespējām.

Raidījumu vada Ērika Bukovska un Kārlis Rūdolfs Kaktiņš.

Dagnijas Baltiņas Facebook un Instagram konts