Rīgas cirkā un ielās šonedēļ norit laikmetīgā cirka festivāls "Re Rīga!". Plaša starptautiskā programma skatāma Rīgas cirkā, Vērmanes dārzā un Uzvaras parkā. Festivāla centrā šogad būs flāmu laikmetīgais cirks, bet kopumā izrādēs būs skatāmi vairāk nekā 40 mākslinieki no 11 valstīm. 

Laikmetīgā cirka festivāls "Re Rīga!" norit jau 14. reizi un festivāla rīkotāji šoreiz īpaši izceļ flāmu laikmetīgo cirku, kas ir viena no Eiropas spilgtākajām cirka balsīm. Programmā flāmu cirku pārstāvēs trīs kolektīvi ar jaunākajiem darbiem. Rīgas cirka arēnā šovakar skatāma Beļģijas apvienības "Company Alud" izrāde "Virpulī", kas apvieno gaisa siksnas, partnerakrobātiku, deju, fizisko teātri un klasisko mūziku. Mākslinieki Serafims Rihters un Daniels Fernandezs stāsta, ka savā priekšnesumā aicinās domāt par vīrišķības tēmu.

Festivāla "Re Rīga!" radošais direktors Mārtiņš Ķibers stāsta, ka šī gada vadmotīvs ir "kopā" un daudzas izrādes caurvij kopā būšanas tēma, kā arī publikas iesaiste scenogrāfijā. Tostarp 14. un 15. augustā Vērmanes dārzā mākslinieki no Beļģijas aicinās uz rotaļīgu izrādi, kurā akrobāti būvēs horeogrāfiju no tādiem ikdienišķiem žestiem, kā rokasspiediens.

Cirka festivāls izies arī pilsētvidē ar izrādēm Vērmanes dārzā. Tur skatītājus gaidīs Rīgas cirka skolas priekšnesumi un Latvijas apvienības "SIXTH" laikmetīgās dejas izrāde visai ģimenei "Nofočē mani". Tāpat plaša festivāla programma ģimenēm un bērniem noritēs arī Uzvaras parkā Rīgas svētku ietvaros.

Laikmetīgā cirka festivāls turpināsies līdz sestdienai un tā ietvaros plānotas arī dažādas bezmaksas meistarklases un diskusijas profesionāļiem.

Pedagogi cerējuši, ka šī vasara būs mierīga, lai gan bijusi nojauta par pēkšņajām izmaiņām nozarē priekšvēlēšanu dēļ un arī tāpēc, ka notikusi valdības maiņa. Tā pēkšņi virzītās Izglītības un zinātnes ministrijas izmaiņas Latvijas Radio komentēja Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Tā esot bijusi ledusauksta ūdens šalts jau ne pārāk siltajā vasarā. Runa esot par izmaiņām devītklasnieku zināšanu vērtēšanā, skolu finansēšanā un par skolēnu skaitu izglītības iestādēs. No nākamā gada skolotājiem gaidāms algas pielikums, taču, vai tā notiks – droši varēsim būt tad, kad šī nauda būs kontā – pauda Vanaga.

Kartupeļi Latvijā pērn auga 7600 ha, šogad platības samazinājušās līdz 7200 ha. Pērn kartupeļu ražu nelabvēlīgi ietekmēja lietainā vasara, šogad raža varētu būt labāka, bet tas būs skaidri zināms tikai pēc kartupeļu novākšanas. Cenas kartupeļiem šogad ir zemākas – agrie kartupeļi vēl maksāja eiro kilogramā, bet lielākos apjomos tos iepērk par 16 santīmiem kilogramā. Tas, protams, ir izdevīgi pircējiem, bet neapmierina kartupeļu audzētājus.

Kā savaļā dzīvo zirgi un kādi ir bara likumi? Saruna ar Papes Dabas Parka saimnieku Intu Medni. 

Mēs redzam neiespējamo. Bet kas patiesībā notiek mūsu acu priekšā? Saruna iepazīstam burvju triku aizkulises kopā ar iluzionistu Edžu Kauķi.

Latvijas-Baltkrievijas pierobežā pirmo reizi atklāts migrantu izrakts tunelis. Tas noticis pusnaktī netālu no Silenes. Paralēli šim atklājumam no šodienas austrumu pierobežā ir sākta operācija „Vilkatis”. Mērķis – ierobežot nelegālo migrāciju. Par to ir paziņojusi valdība. 

Migrantu izraktais tunelis atrasts Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 10 metru attālumā no žoga. Caur šo eju Latvijas-Baltkrievijas robežu nelikumīgi šķērsoja 15 migranti. Tā šodien informē Valsts robežsardze. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no „Nacionālās apvienības” devis uzdevumu noskaidrot, vai gar Latvijas robežu var noskenēt zemi.

Kopumā šogad no Baltkrievijas pieķerti vairāk nekā 9,5 tūkstoši migrantu. Bet kopš 2021. gada, kad plūsma sākās, Latvijā nelegāli mēģinājuši tikt jau ap 50 tūkstošiem cilvēku.

Lai nelegālo migrāciju ierobežotu, no šodienas līdz mēneša beigām austrumu pierobežā ir sākta operācija „Vilkatis”, par ko atbildīgs ir Krīzes vadības centrs.

Latvijā sāk operāciju "Vilkatis" nelegālās migrācijas ierobežošanai; pie Silenes atklāj pirmo migrantu izrakto tuneli.

Gada inflācija jūlijā Latvija sarukusi līdz 2,6 %; lielākais sadārdzinājums − ar mājokli saistītiem pakalpojumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā steigšus pieņemt izmaiņas jaunajā skolu finansēšanas modelī „Programma skolā”, padarot to labvēlīgāku pierobežas pašvaldībām.

Karstums un sausums Eiropā rada slogu ekonomikā.

Jau apmēram trīs nedēļas Krievija īsteno jūras blokādi, neļaujot no Ukrainas izvest graudus.

Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības rezonansi par Saeimas deputātu mājokļa un transporta kompensācijām, pārbaudīs ne tikai Saeimas deputātes Leilas Rasimas ("Progresīvie") saņemtās mājokļa kompensācijas pamatotību, bet vērtēs arī citus gadījumus, kuros deputātu deklarētā dzīvesvieta vai citi apstākļi var radīt šaubas par kompensāciju saņemšanas pamatotību. 

Vai deputātu kompensācijas sistēma ir jāmaina? Krustpunktā analizē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, dpmnīcas "Providus" direktore, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests ir aktualizējis tematu par parlamenta deputātiem piešķirtajām kompensācijām. Tās var saņemt deputāti, kuri dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas - viņi var pieprasīt atlīdzību gan par dzīvokļa īri galvaspilsētā, gan ceļa izdevumiem. Šis stāsts jau ir ļoti sens. Arī agrāk ir vaicāts, kādēļ deputātiem, kuri jau tā saņem pieklājīgu algu, vēl ir jāpiemaksā par viņu Rīgas dzīvokli un degvielas tēriņiem. Portālā "Mana balss" ir ievietots sabiedrības rosinājums atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Mēneša laikā savākti 4000 parakstu. 

Šīs Saeimas laikā deputātiem kompensācijās samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no simts. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība), otrajā vietā ir Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), saņemot aptuveni 37000 eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36000 eiro. 

Vai ir īpaši finansiāli jāatbalsta deputāti, kas ievēlēti Saeimā, bet viņu pamata dzīvesvieta ir reģionos? Cik godīgi deputāti šo sistēmu izmanto un kā šādi izdevumi saskan ar pašu politiķu norādēm par pieticīgāku dzīvošanu budžeta taupības laikā?