Ja izdzirdam vārdu savienojumu “dabas koncertzāle”, gribas vaicāt, kurā vietā tā atrodas. Šķiet, ka šāds koncertzāles formāts galvenokārt vēsta par vietu. Tomēr ir kāda dabas koncertzāle, kas šo nosaukumu nes, apzīmējot pasākumu. Norisi, kurā katru gadu tiekas citā vietā dabā, to pārvēršot par koncertvietu tikai tāpēc, lai būtu blakus galvenajiem pasākuma vaininiekiem – augiem, kukaiņiem un citiem savvaļas iemītniekiem. Šogad pēc pāris gadu pārtraukuma “Dabas koncertzāle” atgriežas, lai aizvadītu 20 gadu jubilejas svinības. Gaidāmas gan izzinošas aktivitātes, gan multimediāla performance. Tajā nozīmīga loma būs invazīvajām dabas radībām, tostarp, latvāņiem, daudzgadīgajai mārītei, kā arī Spānijas kailgliemežiem, kuri klusēs... latviski.

Režisora Kristofera Nolana jaunā episkā drāma “Odiseja” mudinājusi Kultūras rondo atgriezties pie pirmsākuma - sengrieķu eposa „Odiseja”, lai labāk saprastu, kā tas dzīvo mūsdienās, ko akcentējam no garās notikumu ķēdes Odisejā.

Aicinām jūs doties piedzīvojumu pilnā ceļojumā jeb odisejā. Vārds „odiseja” jau sen kļuvis par sugas vārdu, bet tā pamatā, protams, ir sengrieķu eposs – viena no vecākajām un ietekmīgākajām jebkad sarakstītajām grāmatām. Un tajā balstītā režisora Kristofera Nolana lielfilma „Odiseja”, kas šovasar sakūlusi pamatīgas putas kinomīļu, klasiskās literatūras pētnieku un citu interesentu lokos. Tas ir arī iemesls, kādēļ mēs Kultūras rondo nolēmām atgriezties pie pirmavota – Homēra „Odisejas”. Vai tās autors tiešām ir Homērs, gan ir jautājums, kas pētniekus nodarbina jau gadsimtiem. Arī par to runājam ar raidījuma viesiem – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docenti Ilonu Gorņevu un literatūrzinātnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku Jāni Ozoliņu.

Kopā raugam aizlāpīt dažus robus zināšanās par šo literatūras klasiku un saprast, kā tā dzīvo mūsdienās – 21. gadsimtā. Un, protams, pieskaramies Nolana „Odisejas” interpretācijai uz lielā ekrāna, kā arī klausāmies arī zviedru komponista Ludviga Goransona mūziku filmai.

Latvijā 1. un 2. augustā pirmo reizi norisinājās pasaules taku skriešanas seriāla UTMB World Series posms "Gauja Trail by UTMB", kurā piedalījās pašmāju un ārvalstu ultraizturības skrējēji. Vienlaikus 50 K (53 km) un 100 K (91 km) distanču skrējēji kļuvuši par pasaulē unikāla zinātniskā pētījuma dalībniekiem. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kolēģiem pirmo reizi Baltijā analizēs ultraizturības skrējēju metabolomu, lai noskaidrotu, kas molekulārā līmenī notiek cilvēka organismā ekstrēmas fiziskās slodzes un atjaunošanās laikā.

Šis pētījums būs unikāls pasaules mērogā tāpēc, ka tajā pirmo reizi tik plaši tiks pārstāvētas arī sievietes, kā arī tiks meklēta atbilde uz jautājumu, kāpēc pēc ultrasacensībām sportistiem mainās glikozes līmeņa regulācija asinīs. Pētījuma detalizēti secinājumi gan būs zināmi tikai pēc laika, bet par sportistu un viņu metaboloma pētniecības lielo nozīmi Zināmais nezināmajā saruna ar Daci Reihmani, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, Sporta un uztura izpētes laboratorijas vadītāju.

12. augusta vakarā visā Latvijā būs vērojams daļējs Saules aptumsums. Tas būs īpaši nozīmīgs, jo maksimālajā fāzē Mēness aizsegs aptuveni četras piektdaļas Saules diametra. Tāpēc noteikti ir svarīgi zināt, kur ir lielākā iespēja, ka to netraucēs redzēt mākoņi.

Lai arī mākoņi būs, to nebūs tik daudz, lai liegtu redzēt saules aptumsumu. Šoreiz svarīgāka ir vietas izvēle, kur aptumsumu skatīties, jo tas notiks saulrietā, kad saule būs zemu pie paša horizonta. Labākā vieta, kur to vērot ir jūras piekraste, Rīgas līča piekraste Vidzemē posmā no Rīgas līdz Ainažiem, Igaunijas robežai. Un, protams, Kurzemes rietumu krasts – no Kolkas līdz Lietuvas robežai.

Nākamreiz tik iespaidīgs aptumsums Latvijā būs tikai pēc 13 gadiem – 2039. gadā, kad tiks aizsegti 88 % no saules un daļā Latvijas tas būs gredzenveida aptumsums.

--

Toms arī pirms kāda laika pabija Liepājā un tikās ar pieredzējušu zvejnieku Oskaru Kadeģi, lai runātu par to, kā laikapstākļi ietekmē Latvijas zvejnieku darbu.

Dažreiz parāda slogs kaut kādu apstākļu dēļ kļūst nepanesams. Kā ir iespējams, izmantojot likumiskās tiesības, no parādiem atbrīvoties un kā plānot savu finansiālo darbību, lai nākotnē nerastos problēmas, noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta juridisko zinātņu maģistre Kate Greiškāne un žurnāliste Una Griškēviča.

Pagājušajā gadā kādu no pamatskolas centralizētajiem eksāmeniem nenokārtoja 459 devītklasnieki, kuri līdz ar to palika bez pamatizglītības apliecības. Šogad pēc atkārtotām mācībām 9. klasē vai kādā arodskolā, apgūstot vienlaikus profesiju un daļu 9. klases vielas, pamatskolu izdevies absolvēt mazāk nekā pusei no viņiem. Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns atzīst, ka nav laba risinājuma, ko darīt ar šādiem jauniešiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc radusies ideja atcelt nokārtošanas latiņu pamatskolas centralizētajiem eksāmeniem, lai visi, kam ir sekmīgas gada atzīmes tikt pie apliecības par pamatskolas beigšanu. 

„Daļēji, bet mērķis ir maksimāli nodrošināt skolēnu, jebkādu skolēnu, jauniešu, īpaši nepilngadīgo jauniešu, atrašanos izglītības sistēmā, lai viņi nepaliek uz ielas. Tātad lai nenotiek tāda situācija, ka būtībā tev pēc 9. klases tie vārti tiek aizvērti, tev absolūti krītas motivācija.”

Tā Kalvāns atbild, kad jautāju, vai atvieglot 9. klases pabeigšanu nolemts tāpēc, ka aptrūcies ideju, ko darīt ar tiem, kuri šobrīd spēkā esošās prasības nevar izpildīt. Kalvāns pieļauj, ka valsts līmenī ilgāku laiku pievērtas acis uz to, ka ir jaunieši, kuri nespēj nokārtot pamatskolas eksāmenus prasītajā līmenī.

Ja ideju par atvieglotu 9. klases pabeigšanu atbalstīs valdība, eksāmeni būs jākārto, tikai apliecības ieguvei to rezultāts nebūs svarīgs.

Vēl nesen vienīgais risinājums pamatskolas eksāmenos caurkritušajiem bija mācīties otrreiz 9. klasē. Pērn ieviesa izlīdzināto gadu, kura ietvaros jaunietis, kurš izkritis kādā no eksāmeniem, var apgūt vienkāršu profesiju, vienlaikus aizpildot pamatskolas zināšanu robus. Taču pērn šo iespēju izvēlējās tikai 22 jaunieši.

Šogad līdz ar eksāmenu nokārtošanas latiņas celšanu līdz 15 procentiem, tajos izkrita ap 800 devītklasnieku.

Izglītības un zinātnes ministrija vēl nav apkopojusi datus, cik no šā gada eksāmenu neveiksminiekiem izvēlējušies izlīdzināto gadu tehnikumos. Taču Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma karjeras izglītības vadītājs Artūrs Homins Latvijas Radio stāsta, ka šogad pēc izlīdzinātā gada programmas ir daudz lielāks pieprasījums nekā pērn.

Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi jau sesto gadu dodas muzikālā ceļojumā pa Dienvidkurzemes novadu. Festivāls "Rimbenieks" ir kļuvis par atpazīstamu kultūras notikumu, un tā galvenā misija ir padarīt augstvērtīgu klasisko mūziku pieejamu ikvienam. Koncerti notiek dažādās, citreiz pat neparastās vietās un ir bez maksas. Pašlaik festivāla programma ir tieši pusē, šonedēļ būs vēl četri koncerti. 

Dienvidkurzemes festivāla "Rimbenieks" koncertprogramma, ko klausītāji varēja baudīt sestdienas vakarā Ziemupē, ir divu Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu – māsas un brāļa – Līvas un Reiņa Tomiņu jau ļoti ilgi lolots projekts. 

"Valdība šobrīd ļoti jaudīgi runā, taču ar darbiem ir, kā ir. Premjers Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta” pamet dažādus tematus un visi tos košļā." Tā intervijā Latvijas Radio valdības rīcību vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs. Viņš norāda, ka atbildība tajā jāuzņemas medijiem, komentētājiem un opozīcijai, kas vasarā ir atslābusi.

"Stāsts par NVO [nevalstisko organizācju] finansējumu ir interesants, bet tas varbūt 10% veido no tā, ko vajadzētu darīt. Viņiem pat nav jāiespringst, jo viņiem ļoti daudz lielus jautājumus neuzdod. Tomēr es teiktu, ka ir pagājuši divarpus mēneši, tas vairs nav maz. Pieņemts rīcības plāns, ko arī, es domāju, ka par maz publiski ir ķidājuši. Pieņēma vienu papīru - 52 punktu deklarāciju. Tad pieņēma otru papīru - rīcības plānu ar 185 punktiem. No tiem uztaisīja 61 [punktu], tad sāka stāstīt, ka trīs no 61 un šodien būs vēl cik no viena. Bet, ja paskatāmies visas iepriekšējās valdības, kuras varam kritizēt, saturs ir tajā pašā stilistikā. Un tur nevar jaudīgi virzīties, ja tev darbības rezultāts ir izstrādāt informatīvo ziņojumu. Tur nav - cilvēkiem paliks labāk tā un tā, un tā. Tur būs - mēs sagatavosim projektu, izstrādāsim ziņojumu, pat nepasakot, kas tur būs labāks, jo mēs varam uztaisīt, citējot premjeru, vēl vienu sūdīgu ziņojumu," komentē Jānis Domburs.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Pamatu hidroizolācija nodrošina mājas aizsardzību no mitruma un ūdens iekļūšanas, kā arī pasargā konstrukcijas no bojājumiem. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par ēkas pamatu hidroizolācijas izveidi, materiāliem un veicamo darbu procesu.

1.jautājums. Māja celta 70.gadā. Augsti gruntsūdeņi. Pamati ir bijuši nedaudz apstrādāti ar piķi. Dziļāk zemē pēc lietus sūcas ūdens. Liksim hidroizolāciju.

1.1. Vai pareizā secība būtu – pamatus gruntēt un noklāt ar hidroizolācijas mastiku, likt „pumpaino” membrānu un putuplasta plāksnes. Saprotu, ka vispirms vajadzētu likt putuplasta plāksnes, bet tad jāizloka membrāna?

1.2. Mastikas aprakstā ir norādīts, vai tās ir ar šķīdinātāju vai bez tā. Kāda starpība? Vai mastika ir arī šķidrā veidā? Vai arī tikai tāda, kuru špaktelē?

1.3. Ja membrānu piestiprina pie sienas, tad kā no tās var iztvaikot ūdens? Kā to pareizi izdarīt?

2.jautājums. Mājas ārsienas līmētas no 375mm gāzbetona blokiem un siltinātas no ārpuses ar 100mm akmens vates plāksnēm. Mājas iekšpusē sienas pēc līmēšanas nav apstrādātas.

2.1. Vai uz šādām sienām var veidot kaļķa apmetumu? Kā to pareizi paveikt?

2.2. Kā un ar ko apstrādāt nelīdzenas gāzbetona iekšsienas?

2.3. Ir viedoklis, ka gāzbetons uzsūc mitrumu. Vai tas tā ir? Kā pasargāt sienas no mitruma?

2.4. Kādu vēl apdari Jūs ieteiktu? Iespējams, izmantosim dekoratīvos koka dēlīšus. Kāds šādā apdarē būtu sienas ”pīrāgs”?