Mākslas muzeja "Arsenāls" pārbūves un atjaunošanas darbu gaitā Torņa ielā 1, Rīgā, iegūts bagātīgs arheoloģiskais materiāls, kas ļauj izdarīt secinājumus par kvartāla vēsturi, paplašinot zināmo informāciju par Rīgu kā vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības un amatniecības centru. Nozīmīgākais izpētes rezultāts ir nevis atsevišķi atradumi, bet informācija par visu arheoloģisko kompleksu un "Arsenāla" apkārtnes attīstību, vēsturisko reljefu un apbūvi no viduslaikiem līdz 19. gadsimtam.

Kādas vērtīgas liecības par senās Rīgas iedzīvotāju dzīvi izdevies atklāt, ko tās mums pavēsta un kādus maldīgus līdzšinējos priekšstatus ļauj mainīt, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēstures doktors, arheologs Artūrs Tomsons.

Modernizācijas laikmetā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā par ierastu parādību kļuva ne tikai transports, urbanizācija un rūpnīcu uzplaukums, bet arī cilvēku veidotas pašorganizētas biedrības un kustības. 

Pilsētas krustojumā, kurā it kā satikušies un skaļus saukļus skandē piecu dažādu politisko, sociālo un kultūras ideju virzītāji, stāvu arī es kopā ar savu sarunas biedru - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru Tomu Ķikutu. Un domās, airējot cauri gadsimtiem un muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” zālēm, esam nonākuši līdz 6. sadaļai “Kustības spēks”. 19. gadsimts pēc zemnieku brīvlaišanas pirmo reizi sniedza izvēles brīvību, ļaujot cilvēkam pašam saprast, kas tad man ir tie svarīgie jautājumi. Strādnieku un sieviešu kustības pamatā bija cīņa par savām tiesībām, par dzīves uzlabošanu, tostarp juridiskos jautājumos. Praktiskās, kooperatīvās biedrības, arodbiedrības - tām drīzāk bija ekonomiskie motīvi, proti, kā nopelnīt vairāk un kā virzīt tehnisko progresu. Protams, tām visām bija arī vienojoši faktori.

Darbs ir daļa no cilvēka dzīves un tam nevajadzētu izjaukt līdzsvaru starp profesionālo un privāto jomu. Problēmas var radīt gan atrašanās dažādās laika zonās, gan reizēm reāla kontakta trūkums. Kā risināt modernās darba dzīves problēmas, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Analizē "Roche Services & Solutions" centra vadītāja Evija Celma, runasvīrs uzņēmumā "Draugiem Group"

Tendence ir, ka grib redzēt cilvēkus atpakaļ birojā. Evija Celma bilst, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā ir darbiniekiem jābūt biroja divas dienas nedēļā. Jānis Palkavnieks atklāj, ka "Draugiem Group" pagaidām nav tāda strikta noteikuma, ja redz, ka cilvēks ir spējīgs produktīvi strādāt attālināti.

"Mēs arī esam mēģinājuši taisīt obligātās dienas birojā, bet sanāca tā, ka viena daļa atnāca un nosēdēja sapulču telpā zvanos. Tāpēc mēs sapratām, ka tā obligātā diena varbūt nesanāk," stāsta Jānis Palkavnieks. "Bet ir tādas dienas, kad mēs cenšamies pievilināt cilvēkus atnākt uz biroju, pieņemsim, ir kāda konference, interesanta lekcija, varbūt kāds pasākums. Arī, protams, biroja uzlabošana, jo ir jārada cilvēkam kaut kādi bonusi, kāpēc viņam būtu jānāk uz biroju. Birojam ir jābūt nosacīti labākam, nekā ir viņa mājas. Ja tā nav, tad to iemeslu viņu pasaukt uz biroju ir mazāk."

Stradājot tikai attālināti vai pārsvarā attālināti, var notikt pašizolēšanās un cilvēks var zaudēt saikni ar komandu. Ilgstoša būšana mājās var atsvešināt darbinieku.

Tāpat, ja komanda ir dažādās valstīs, būtiski sekot, lai sapulces nebūtu no rīta vai dienā tika tajā laika zonā, kurā atrodas uzņēmuma vadītājs. Tas ir jāvariē.

Kas un kā palīdzēja izplatīties nepatiesajam stāstam, ka Latvija aizliegusi astoņas Raimonda Paula dziesmas? Par to "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Evita Puriņa.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien, 10. augustā, atklās šī gada mieram veltītu plakātu. Tas ir jaunākais darbs no Japānas mākslinieku plakātu kolekcijas „Miera gars”. Iniciatīva aizsākās pirms vairāk nekā 40 gadiem ar mērķi pieminēt Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu. Ar iniciatīvu arī aicina uz mieru pasaulē un iestājas pret kodolieročiem. Nacionālajā bibliotēkā šis projekts notiek jau trešo gadu.

Gaismas pils pirmajā stāvā Draugu telpā apmēram divus metrus augstais un vairāk kā pusotru metru platais plakāts lielākoties ir viscaur melns. Tā augšējā daļā ir balts veidojums, kas atgādina aci. Kā teic Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībā – tas ir gaismas uzplaiksnījums.

Stāsta organizācijas pārstāve Sanita Šmite: „Simbolizē brīdi, kurā notiek atomsprādziens un cilvēku, kurš šo brīdi piefiksē un redz. Tāpēc nosaukums ir „Liecinieks”. Plakāta autors ir japāņu grafiskais dizainers Kazufumi Nagai.”

Attēlotā acs simbolizējot arī šodien aktuālos jautājumus.

Ir maz ticams, ka mēs novērosim Krievijas ekonomikas sabrukumu tādā līmenī, kāds tas bija 80. gadu beigās pirms PSRS sabrukuma. To Latvijas Radio atzina kara vēsturnieks un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Krievija esot spējīga eksportēt naftas produktus un to iekšējie resursi pietiekami lieli, lai valsts nesabruktu. Taču ekonomiskā situācija pasliktinoties katru dienu - lēnām un nenovēršami.

Šobrīd iepirkumos vairs nedarbojas zaļais princips un arī nacionālās kvalitātes shēmas prasības. Tas nozīmē, ka iepirkumos var pieaugt importa īpatsvars. Par to ir norūpējušies pārtikas ražotāji un pārstrādes uzņēmumi.

Ko maina izmaiņas līdzšinējā kārtībā un ko plāno darīt atbildīgā Zemkopības ministrija?

Ir ceļi, kurus mēro kājām, un ir ceļi, kurus mēro ar sirdi. Viens no šādiem ceļiem Latvijā ved uz Aglonu. Kā mēs zinām, daudzas grupas jau ir šobrīd ceļā no dažādām vietām, un kā sīki un mazi strautiņi, un kā lielāki tie dodas pretī mērķim, kā allaž, lai satiktos jau 14. augustā Svētceļnieku misē un sniegtu savu liecību. Bet šie cilvēki jau savu liecību sniedz arī pa ceļam, jo viņi sastop tik daudz cilvēkus, viņi runā, ir šis dialogs, viņi redz Latviju pilnīgi no cita skatupunkta. Par to arī saruna raidījumā.

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir bīskaps un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis. Uzklausām arī svētceļniekus. Bet vispirms par pašu svētceļojuma būtību. Kāpēc, pārvarot grūtības, ir jādodas ceļā? Tas nav viegli.

Šogad aprit jau 825. gadskārta, kopš dibināta Rīga - mūsu valsts galvaspilsēta. Rīgas tapšana pašā 13. gadsimta rītausmā iezīmēja fundamentālu pavērsienu mūsu dzimtenes vēstures gaitā - aizvēstures un seno laiku beigas un iekļaušanos viduslaiku Eiropas vēstures procesā. Pilnvērtīgu pilsētu parādīšanās bija viens no šī pavērsiena iezīmīgākajiem fenomeniem. Savukārt to, ka Rīga tapa tieši šeit, Daugavas grīvā, noteica Daugavas ūdensceļa kā nozīmīgas tirdzniecības maģistrāles loma. Šai tēmai savulaik pievērsos raidījumu ciklā "Nauda laiku lokos" sarunās ar nu jau mūžībā aizgājušo vēsturnieci un numismāti Tatjanu Bergu un vēsturnieku un arheologu, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Andri Šnē. Šo sarunu fragmenti skan raidījumā.

Spēlē piedalās Jānis Strods, Jānis Sniķers, Māris Romanovskis un Vilnis Šķipars.