Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par pasaules autosporta virsotni – Pirmo formulu. Lai gan F-1 vēsturē vēl nekad čempionātā nav startējis neviens latviešu braucējs, mūsu tautieši ir komandu aizkulisēs. Ar vienu no viņiem sarunājamies raidījumā: studijā viesojas šī gada F-1 čempionāta līdervienības “Mercedes” inženieris Mārtiņš Zalmans.

Alvīne šorīt bija mundra un priecīga.

Revolūcijas un kari skar kurzemniekus, ietekmē viņu likteņus un aizved arī prom no mājām.

Gatis Līdums, kuru līdz šim pazinām kā ģimenes psihoterapeitu un vairāku ar emocijām un attiecībām saistītu grāmatu autoru, tagad pierakstījis "Mirušo kurzemnieku stāstus". Tā ir viņa pirmā daiļliteratūras grāmata. Tajā apkopotie stāsti autoru pavadījuši kopš bērnības. Tie dzimuši vakara sarunās Kurzemes lauku mājās, kad pēc dienas darbiem ģimene sanāca kopā un stāstīja dažādus atgadījumus.

Izšķirošais brīdis pienācis pēc vecāku aiziešanas mūžībā. Pirms tam viņš paspējis ierakstīt garas videointervijas ar māti un tēvu: "Viss, kas no šiem stāstiem ir palicis, ir divas videointervijas, vairāk nav nekā”, tā saka autors Gatis Līdums.

Gata Līduma "Mirušo kurzemnieku stāstus" izdevusi "Zvaigzne ABC".

Raidījumu atbalsta:

Sievietes Piebalgas kultūrvēsturē – Lizete Skalbe, Mudīte Austriņa, Angelika Gailīte, Elza Usenko-Kaudzīte, divas Mariannas. Kultūras rondo par viņu dzīvesstāstiem dzirdējām konferencē, kas norisinājās svētkos „Vecpiebalga atver durvis 2026”.

Kad runājam par Piebalgu, vispirms iedomājamies par Kārli Skalbi, Reini un Matīsu Kaudzītēm, Antonu Austriņu, Emīlu Dārziņu. Bet jau pēc šī raidījuma, kurā skan pētnieku stāsti par Piebalgas sievietēm, jums noteikti gribēsies uzzināt vēl ko vairāk  par Angeliku Gailītis, Dzidru Kuzmani (Ķencīti), divām Mariannām vai izlasīt kādu Lizetes Skalbes tulkojumu.

Gudras un lepnas piebaldzietes. Lai nav tikai fotogrāfijās – māte, māsa vai sieva, bet ir vārds, uzvārds, dzīvesstāsts un jaunu pētījumu takas. Šoreiz pa mazai skicei katrai no viņām. Sākumā tāds neliels pētnieku pingpongs konferencē „Sievietes Piebalgas kultūrtelpā: personības un mantojums”.

Piebalgā bija svarīgi ne tikai uzklausīt pētījumus, bet arī uzdot jautājumus – kā padarīt redzamas Latvijas sievietes, kuras sapņojušas lielus sapņus, guvušas labu izglītību arī laikos, kad meitenēm nebija pieņemts skoloties tālāk par mājsaimniecību un sekretārēm. Tās nav tikai šīs izceltās Piebalgas sievietes, bet varbūt tā ir Tava vecvecmāmiņa, kuras foto ir tikai Tavā albumā. Arī šos stāstus joprojām ir iespējams pievienot digitālajam resursam „womage.lv”. Resurss atklāj Latvijas sieviešu dzīvesstāstus un ieguldījumu sabiedrības, kultūras un valsts attīstībā no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta vidum. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadītāja Eva Eglāja atgādina sieviešu izglītības ceļus.

Sekojot sievietēm Piebalgas kultūrtelpā, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone iepazīstināja ar spilgtākajām novada sievietēm. Un te kāds vārds, kuru, iespējams, nezinājām, jo visi viņu sauca par „Ķencīti”. Tā ir bibliotekāre Dzidra Kuzmane. Skan arī Ķencīša balss no Latvijas Radio arhīva.

Ejam tālāk, lai Lizeti Skalbi ieraudzītu ne tikai kā Kārļa Skalbes sievu, bet arī talantīgu tulkotāju. Stāsta Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule.

Lizetei Skalbei šogad –140, bet Mudītei Austriņai, rakstnieka Antona Austriņa meitai, viņa „Kaikašos” būs īpaša ekspozīcija – „Mudītes ceļš”. Šoreiz Antona Austriņa memoriālā muzeja „Kaikaši” vadītāja Laura Šulca stāsta Mudītes Austriņas dzīvesstāstu un par viņas gaitām Ņujorkā. 

Raidījumā skan arī Mudītes Austriņas balss, kas ierakstīta 1978. gadā, kad viņa var sēdēt pie viesnīcas loga Rīgā un tikai sapņot par tēva mājām „Kaikašiem”.

Bet grāmatizdevējs un novadpētnieks Jānis Polis stāsta par Angeliku Gailīti, kura 1924. gadā bijusi otrā latviešu sieviete, kas ieguvusi vēsturnieces grādu. 1922. gadā viņa nodibina studenšu biedrību „Varavīksne”, bet divus gadus vēlāk to pārorganizē par korporāciju. Gailīte strādāja par skolotāju Franču licejā, kā arī kādu laiku ārlietu ministrijas preses nodaļā.

Turpinājumā ļoti emocionāls stāsts par divām Mariannām, kuras redzamas padara „Orisāres” krājumu glabātāja Daiga Šatrovska. Marianna Bergmane un Marianna Zīle-Graubiņa: stāsts par dakteri un viņas meitu – aktrisi, par kurām „Orisārē” glabājas vēstules.

Pēc šī emocionālā stāsta par divām Mariannām arī liekam punktu raidījumam. Atvadoties vēl ieejam Vecpiebalgas Vidus kapos pie Reiņa un Matīsa Kaudzītēm, pie Ata Kronvalda un vēl kādas svarīgas Piebalgas rakstnieces Ingunas Baueres.

Jaunais latviešu baritons Daniils Pogoriless nule debitējis pasaulslavenajā Zalcburgas festivālā, piedaloties Henrija Pērsela / Gordona Kampes bērnu operas "Mazais karalis Artūrs" iestudējumā, kur atveidojis Artūra tēvu. Dziedātājs atzīst – darbs bijis viens no izaicinošākajiem viņa līdzšinējā ceļā: "Mēs atbraucām kā baltas lapas. Šoks bija liels, kad pirmo reizi saņēmām partitūru un sapratām, ka no Pērsela ir palicis maz – kādi trīs, četri, pieci procenti. Knapi varējām nodziedāt šo materiālu no lapas." Mēneša laikā nācies apgūt sarežģītu mūziku, vācu tekstu un skatuves kustības, turklāt vienlaikus sagatavoti divi izrādes sastāvi: "Tas bija ļoti skrupulozs darbs!"

Par lielāko ieguvumu viņš sauc iespēju būt pasaules mūzikas dzīves centrā, vērot izcilus māksliniekus un mācīties meistarklasēs. Īpaši viņu iespaidojusi Gustava Mālera Otrā simfonija Gustavo Dudamela vadībā: "Tas bija pārpasaulīgi!" Vienlaikus dziedātājs raugās nākotnē bez liekām ilūzijām, taču ar cerību atgriezties Zalcburgā jau citos projektos: "Pagaidām būtu priecīgs par jebkādu piedāvājumu no Zalcburgas festivāla." Rudenī viņu gaida starptautiski konkursi un uzstāšanās Latvijas Nacionālās operas iestudējumā "Bohēma".

Šodien, 8. augustā, visas dienas garumā ikviens aicināts uz Ziemupes svētkiem jeb ziemupnieku saietu. Programmā ir izzinošas aktivitātes, tirdziņš, sportiska stafete, koncerti, filmas un dienas noslēgumā īsta lauku zaļumballe. Ziemupe ir pazīstama ar balto jūras liedegu, neskarto dabu un cilvēku sirsnību. Ziemupnieces Dainas Vītolas stāsti par šo vietu daudzus ir iedvesmojuši ne tikai vēl rūpīgāk iepazīt apkārtni, bet arī radīt, piemēram, literāros darbus. Par to, kā tie nes tālāk šīs vietas vārdu un iedvesmo citus saruna ar Ziemupes stāstnieci Dainu Vītolu un vietējās kultūras dzīves organizētāju Dainu Vanagu.

Vai radio ir nākotne? Reinis Ūbelis nupat ir kļuvis par cilvēku, kuram uz šo jautājumu būs jāatbild pirmajam. Ar Latvijas Radio 5 jauno direktoru saruna Monopolā.