Dāmas arī mīl ātrumu un izaicinājumus. Kā savaldīt motociklu un spēt piedzīvot motobraukšanu dāmu versijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par motobraukšanu "dāmu versijā" sarunājas "MC WENDI" motokluba dalībniece Dace Brakša, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Kristīne Rostoka un motosporta trenere Sabīne Koklačova.

"Klubu saietos mēs satiekamies vienādi domājoši, un tur nav nevienam par skaļu motocikls vai pa traku dedzināta riepa vai rūcināts. Tas, kas kaitina un "besī ārā" tos cilvēkus, kuri stāv ļoti tālu no motocikliem. Mēs no tās riepu svilināšanas, no tās degošās gumijas smakas uzlādējamies. Mums tas patīk. Mums ir skaļākā motocikla izpūtēja skaņas konkursi un visdažādākās lietas, ko mēs tur darām. Un tas ir forši," raidījumā bilst Dace Brakša.

"Pēdējos gados mani novērojumi eksāmenos - gan motoeksāmenos, gan automašīnu - ir tādi, ka tolerance Latvijas autobraucēju vidū viennozīmīgi ir uzlabojusies un sadarbības spējas savstarpējās ir diezgan augstā līmenī, neskatoties uz šiem sliktajiem rādītājiem negadījumu statistikā," bilst Kristīne Rostoka. 

Viņa arī iesaka izvēlēties košus elementus ekipējumā, lai motobraucēji būtu labāk pamanāmi.

"Es ieteiktu izvēlēties košus elementus, spilgtas krāsas elementus savā ekipējumā," mudina Kristīne Rostoka. "Pētījumi pierāda, ka autovadītāji motociklus neredz, neierauga. Jāsaprot, ka motociklists ir mazs, un autovadītājs ir pieradis meklēt spoguļos līdzīga izmēra objektus, tātad automašīnas. Un tad, kad tas mazais motociklists tuvojas, tad ir svarīgi, lai viņš būtu pamanāms. Un kā mēs to varam nodrošināt? Ar kādu spilgtu elementu ekipējumā."

'Tās bailes nemainīsies, nepazudīs. Es ļoti spilgti atceros sevi, kad es biju tikko nokārtojis tiesības. Man ir motocikls, man ir jābrauc uz ielas vienai pašai pa vienu no aktīvākajām ielām Rīgā, man trīc kāja. Man jāpārslēdz ātrums, man trīc kājas, rokas, man jābrauc ārā. Tāds ir visiem sākums, bet tas ir jāpārvar," vērtē Sabīne Koklačova. "Tā ir braukšanas vaina, jo vairāk brauksi, jo vairāk pieradīsi pie satiksmes, it sevišķi Rīgā. Rīgas braucējiem tas ir izaicinājums sākumā. Tik daudz situāciju bīstamu kā Rīgā, izbraukājot visu Eiropu, man joprojām nekur citur nav bijis. Visu laiku ir jādomā līdzi. Bet bailēm ir jābūt un tas ir labi. Jābūt bišķiņ pietātei pret motocikliem."

8. augustā Cēsu Izstāžu namā notiks 29. kamermūzikas svētki "Šūbertiāde", kuros Franča Šūberta vokālo un instrumentālo kamermūziku atskaņos šīs tradīcijas Latvijā uzturētāja Evita Zālīte, tenors Jānis Kurševs, Berlīnē dzīvojošā un studējošā flautiste Elīna Čeprova un trīs pianisti: Lelde Tīrele, Aurēlija Šimkus un Rihards Plešanovs.

Evita Zālīte sarunā piesauc Latvijas "Šūbertiādes" izveidotājus Valdi Janci, Pēteri Plakidi, Aldi Liepiņu un Andri Veismani, atgādina tradīcijas rašanos pirms 29 gadiem Cēsīs un atgriešanos pirms 30. gadskārtas sākumvietā, stāsta par brīnumaino šīs tradīcijas turpināšanos un kamermūziķu brālību, kā arī atklāj prieku būt kopā ar Šūberta mūziku un tās smalkās jūtu pasaules aktualitāti šodien: "Šūberta ģēnijs ir spējis uzgleznot mūzikā tās milzīgās āres, kas mūsos mīt. .. Kamēr cilvēkiem šī mūzika būs nepieciešama, svarīga un dziedinoša, tā turpināsies!

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības vairakkārt izteikusies, ka mācību grāmatas nav pietiekami kvalitatīvas. Taču skolu bibliotēkas par valsts un pašvaldību naudu drīkst iepirkt tikai grāmatas, ko Valsts izglītības un attīstības aģentūra atzinusi par gana labām. Vai tiešām mācību grāmatām trūkst kvalitātes un kāds ir pašu izdevniecību vērtējums par savu veikumu?

„Arī mēs pamanījām šos izteikumus, tie noteikti ļoti pārsteidza, ņemot vērā arī, vai tie ir balstīti datos vai tie nav balstīti datos. Mums ir pieņemts: ja runājam par kvalitāti, mēs nerunājam vispārīgi. Ja runājam par kvalitāti, tad ir jārunā konkrēti.”

Tā par ministres izteikumiem saka izdevniecības „Lielvārds” vadītājs Mārtiņš Gribusts. Proti, ja ministres vai ministrijas speciālistu ieskatā kāds izdevums nav gana kvalitatīvs, tas jāsauc vārdā, minot arī to, kas tieši nav labi. Par savu veikumu „Lielvārds” reti saņemot kritiku. Tiesa, gadās vecāki, kuri uzskata, ka grāmatās lietoti pārāk sarežģīti jēdzieni, kaut tie atbilst izglītības standartam.

Arī izdevniecības „Zvaigzne ABC” īpašniece Vija Kilbloka nepiekrīt pārmetumiem un stāsta par grāmatām, kas saņēmušas balvas vai pat tulkotas un izdotas citās valstīs.

Taču uz kvalitātes problēmām norādījusi arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kas pērn pat lūdza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju aicināt uz atklātu sarunu grāmatu izdevējus. Komisija gan aicinājumam nav atsaukusies.

Svētdien, 9. augustā, ar jauno mākslinieku uzstāšanos Ikšķiles Svētā Meinarda evaņģēliski luteriskajā baznīcā sāksies 8. Starptautiskais Operetes festivāls. Tas ilgs nedēļu un klausītājiem piedāvās vienu no pasaulē pazīstamākajām lugām par leģendāro Mariju Kallasu ar operdziedātāju Sonori Vaici galvenajā lomā. Tāpat plānota Vīnes šansonu programma un starptautiskas meistarklases, kas atklāj muzikālā teātra dažādās formas.

Ārlietu ministrijā un Rīgas Juridiskajā augstskolā šodien. 7. augustā, notiek piektais starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums. Tajā piedalās vairāk nekā simt Latvijas izcelsmes darbinieku no ANO, Eiropas Savienības institūcijām, NATO, Eiropas Padomes un citām starptautiskām struktūrām. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības” intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” teica, ka pirmkārt ar ekspertiem grib runāt par demokrātijas noturību.

Jau vairāk nekā mēnesi Eiropas Savienībā ir spēkā trīs eiro muitas nodoklis, veicot internetā zemas vērtības sūtījumus no trešajām pasaules valstīm. Turklāt šo nodokli piemēro katrai preču pozīcijai. Mērķis – radīt vienlīdzīgāku konkurenci. Cik daudz naudas no šī nodokļa ir iekasēts Latvijā un vai jaunā kārtība ir kā ietekmējusi pieprasījumu sūtījumiem no Ķīnas, Lielbritānijas, ASV un citām trešajām pasaules valstīm? 

Interneta veikalā vai e-komercijas platformā, piemēram, „Temu”, „AliExpress” vai „Shein”, pasūtu kreklu un flomāsteru komplektu. Klāt pie preču vērtības man ir jāsamaksā vēl sešu eiro muitas nodoklis jeb trīs eiro par katru preču grupu. Tāda kārtība Eiropas Savienībā ir kopš jūlija, un tā attiecas uz visām precēm līdz 150 eiro vērtībā, kas pasūtītas no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Jūlijā no jaunā nodokļa iekasēti vairāk par pieciem miljoniem eiro, bet no tā valsts budžetā nonācis aptuveni miljons eiro. To Latvijas Radio noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā. Pārējie miljoni eiro papildinājuši Eiropas Savienības budžetu. Kāpēc tā?

Viņa Latvijas mūzikas un pasākumu pasauli pazīst no iekšpuses. Kā menedžements un publiskās attiecības ietekmē to, ko baudām? Monopolā saruna ar cilvēku, kas stāv aiz panākumiem – Lindu Rozi.

Viesojamies pie  tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes, kuras personālizstāde “Pārcēlums. Rotko motīvs” šobrīd ir skatāma Rotko muzejā Daugavpilī. Rotko akvareļu smalkā, gandrīz netveramā krāsu elpa Ivetas darbos ir ieguvusi jaunu veidolu – gobelēnu. Ir radies skaists  dialogs starp diviem māksliniekiem, starp glezniecību un tekstilu, starp krāsu un pavedienu.

Marka Rotko akvareļu pārtapšana gobelēnā ir iemūžināta arī tikko izdotajā katalogā, atklājot mums liecību par darbu, kurā katrs pavediens ir izvēlēts ar tādu pašu rūpību, ar kādu gleznotājs reiz lika akvarelim plūst uz papīra.

“Rotko gleznojot noteikti nav domājis, kā šos darbus tehniski viegli un parocīgi varētu izaust. Viņa akvareļiem raksturīgi skaisti krāsu plūdumi – krāsa likta uz krāsas, cauri spīd siltais papīra grauds.

Kopēt te nav nedz iespējams, nedz nepieciešams. Būtiskākais ir saglabāt akvareļa virmojumu, kustību, dzīvīgumu, noslēpumaino spēku.”

Viesojoties Ivetas mājās, runājam  par laiku, kas ieausts gobelēnos, par krāsu, kas dzīvo ne tikai audeklā, bet arī šķiedrā, un par mākslu, kas aicina apstāties, ieskatīties un sajust.

Ir pagājušas 70 dienas, kopš strādā premjera Andra Kulberga no “Apvienotā saraksta” valdība, ko Saeima apstiprināja maija beigās. Sākot darbu, tā solīja turpināt iesākto valsts drošības un izglītības jomā, kā arī īstenot stingrāku migrācijas politiku. Premjers uzskata, ka valdība jau esot atradusi savu darba ritmu, arī darba devēji tās līdzšinējo veikumu kopumā vērtē pozitīvi, bet eksperti norāda – ar lēmumu pieņemšanu vien nepietiek, svarīgākais ir to īstenošana. Tikmēr Saeimai jau drīzumā nāksies lemt arī par pirmo šīs valdības ministra demisijas pieprasījumu.