8. augustā Dundagā tiks svinēta skolotāja, publicista, dzejnieka un tulkotāja Ernesta Dinsberga 210. dzimšanas diena. Diena sāksies ar koncertu Dundagas  evaņģeliski luteriskajā baznīcā. Tad svinības pārcelsies uz Kubalu skolu, kur savulaik Ernests Dinsbergs ilgus gadus mācījis bērnus, bet tagad iekārtots muzejs. Svinību ietvaros notiks arī zinātniska konference. Par jaunatklāto, pētot Ernesta Dinsberga laiku un devumu, saruna ar vēsturnieku Mārtiņu Mintauru un literatūrpētnieci Māru Gruduli. Viesojamies arī Kubalu skolā. 

Raidījumā skan fragmenti no no 2022. gadā tapušā Radioteātra iestudējuma "Ziņģe par Rīgu". Tā pamatā ir 1865. gadā tapušais Ernesta Dinsberga darbs.

"Svirlītis ir lielākais no lapu ķauķīšiem. Tas dīvo dziļāk mežos un ir izteikts gājputns. Atlido ap 19. aprīli. Latvijā dzīvo apmēram 600000 svirlīšu pāru," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

Tulkojumā no angļu valodas šis ir meža ķauķis (wood warbler). 

Svirlītim, salīdzinot ar čunčiņu un vītīti, ir citrondzeltena rīklīte, kakliņš kontrastā ar baltām krūtīm. Un ir diezgan izteikta uzacu svītra.

Pārtiek putniņš no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, un rudenī arī ēdogas un sēklas. 

Ligzdas vietu izvēlas un ligzdu būvē mātīte. Tā ir lodveida formas, savīta no sausas zāles, lapām, mizu stērbelītēm un dzīvnieku vilnas. Parasti tā atrodas uz zemes paaugstinātā vietā, kuru nevar apdraudēt pēkšņa ūdens līmeņa celšanās un kur neaug zāle vai aug retināta zāle. 

Gleznas ir ne tikai pauž mākslinieka domu vai rotā telpu, tās nav statiski objekti - par tām ir jārūpējas un reizēm arī jārestaurē. Kas jāzina par gleznām, lai tās neciestu no laika zoba vai nepiemērotas apiešanās, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro stājglezniecības restauratore Gunita Čakare un Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja restauratore-meistare, Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore Liene Visendorfa.

Kādi nebūtu piemēroti apstākļi mākslas darbu, konkrēti gleznu izvietošanai telpās?

"Svarīgākais, ja runājam par glezniecību, mājās glezniecības darbus nevajadzētu likt vietā, kur tos tieši apspīd saule, jo ultravioletais starojums ļoti negatīvi ietekmē dažādus materiālus," norāda Liene Visendorfa. "Ja ir kaut kādas izvēles iespējas, ir jāskatās, vai tā ir ārsiena vai starpsiena. Ieteicamākas vienmēr ir starpsienas, jo ārsienām mēdz būt dažāda izolācija arī no ārpuses. Mūsu klimatā ziemā nākošais aukstums un mitrums ietekmē materiālus, tie reaģē. Ja ir telpas, kurās gribas uzglabāt lielu apjomu ar objektiem, vēlams, lai tās nebūtu tādas, kur ir kāds potenciāls apdraudējums, teiksim, mitri pagrabi vai sausi, pārkarsuši bēniņi."

"Es braukāju ekskursijās pa Latviju un redzu daudzus muižiņas labākā un sliktākā stāvoklī, izrotātas ar dažādiem mākslas darbiem. Principā es teiktu, ka stāvoklis nav slikts, ja tik tālu jau esam tikuši ar pašu būvi," vērtē Gunita Čakare. "Mākslas darbiem vispār patīk kaut arī ne ideāli apstākļi, bet lai tie būtu vienmērīgi, lai nebūtu kontrasti, ka temperatūras mainās, mitrums mainās. Tāpēc arī saulē nevajag turēt, josaulīte te ir, te nav, te aiziet, ir pusdienas laika saule, ir rīta saule. Ir jābūt kaut kādai optimālai atmosfērai, un glezna pierod pie tās."

Svarīgs ir arī tīrības jautājums.

Rakstniece Meldra Vītola, kuras jaunākais romāns "Paradīze zemes virsū" pievēršas psiholoģiskai spriedzei un noslēpumiem, atzīst, ka iedvesma darbam radusies sarunās par sazvērestību teorijām. "Man par to gribas kaut ko uzrakstīt. Tā varētu būt tā iedvesma, ko es meklēju," stāsta autore, piebilstot, ka viņas darbos būtiskākais vienmēr ir cilvēks un viņa izvēles. "Es nerakstu žanros, es rakstu cilvēkos. Man ir cilvēku psiholoģija, un tad žanrs ir tikai fons," sarunā uzsver rakstniece.

Autore atklāj, ka rakstīšanas procesā varoņi bieži vien sāk dzīvot paši savu dzīvi un aizved stāstu negaidītos virzienos. "Man tie varoņi vienkārši dzīvo savu dzīvi," saka Meldra, piebilstot, ka visvairāk viņu interesē cilvēku psiholoģija un attiecības. Savukārt par rakstīšanu kopumā viņa atzīst: "Es rakstu un tādā veidā ceļoju gan pa pasauli, gan pa cilvēkiem, izzinu tos." Rakstniecei jau top arī jauni darbi – gan trilleris, gan stāsts ar fantāzijas ievirzi par Amerikas pamatiedzīvotājiem.

Pēcolimpiskā sezona tradicionāli ir brīdis, kad notiek pārmaiņas sporta saimniecībā – kāds beidz karjeru, norit arī citas pārmaiņas. Šovasar nopietni pārmaiņu vēji pūš arī Latvijas renes sporta veidu federācijās bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā. 

Starpsezonā ar skaļākajiem paziņojumiem izcēlusies Latvijas bobsleja izlase – gaidāmajā sezonā bobslejistus Pasaules kausā redzēsim tikai savā māju trasē Siguldā, savukārt sezonas lielāko daļu bobsleja izlase pavadīs līmeni zemāk, proti, Eiropas kausā. Federācijas prezidents Ansis Zeltiņš šo lēmumu skaidro ar organizatoriskajiem apstākļiem un vēlmi attīstīt jaunos bobslejistus, taču neslēpj, ka lēmumu ietekmējuši arī finansiālie apsvērumi un federācijas rocība samazinās.

Arī skeletona nometnē klājas smagi – lai arī visi vadošie sportisti saglabājuši vietas olimpiskajā vienībā un turpinās braukt arī gaidāmajā sezonā, komandas galvenais treneris Ivo Šteinbergs sagaida, ka gados jaunie skeletonisti kļūs patstāvīgāki un nobriedušāki.

Ar samazinātu treneru korpusu gaidāmajā sezonā jārēķinās arī Latvijas kamaniņu sporta izlasei – kopā ar nacionālo izlasi vismaz nākamgad nebūs Zintis Šaicāns un Daniels Fogelis, prom devies arī vācu speciālists Jans Eihorns, kā arī viens no kamanu konstruktoriem Inārs Kivlenieks, kurš pievienojies Kanādas izlasei un tur uzņemsies galvenā tehniskā cilvēka pienākumus. Arī sportistu sastāvs kamanās būs mazāks – olimpiskā vicečempione Elīna Ieva Bota, visticamāk, izlaidīs nākamās divas sezonas, jo sportiste ir mazuļa gaidībās. Karjeru noslēgusi sieviešu divnieku braucēja Anda Upīte, bet Margita Sirsniņa startēs junioru sacensībās.

Par teātra galvaspilsētu šonedēļ atkal kļuvusi Valmiera, jo šeit jau 11. reizi notiek Valmieras vasaras teātra festivāls. Trīs dienu garumā skatītāji aicināti iemainīt mājīgos teātra krēslus pret neierastām vietām pilsētā un teātra mākslu baudīt kādreizējā gaļas kombinēta ražošanas ēkās vai skolas pagalmā. Festivālā programmā šogad vairāk nekā 10 iestudējumu.

Plašāk stāsta Laura Jansone.

Slimnīcas neiebilst pret kārtējām reformām, jo tām bijušas pakļautas nepārtraukti kopš šā gadsimta sākuma, taču pašreizējā reformā jautājums ir, kā tā ietekmēs pacientus un medicīnas personālu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atzina, ka medicīnas personāla trūkst, un katastrofāli zemā līmenī slimnīcās ir māsu skaits.

Slimnīcas piedāvājušas, ka varētu paplašināt speciālistu loku, kas tiesīgs sniegt neatliekamo palīdzību, taču nozares vadība to neesot akceptējusi.

--

Pirms nedēļas valdība apstiprināja slimnīcu reformas dalījumu trīs līmeņos. Izmaiņas stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra, bet pilnībā jauno slimnīcu dalījuma modeli ieviesīs līdz 2029. gadam. Veselības ministrija uzskata, ka slimnīcām pietiks laika sagatvoties. Un arī valdības vadītājs uzsver, ka reforma ir nepieciešama. Tās nozīmi vakar, 4. augustā,  Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji skaidroja arī Pašvaldību savienībā. 

Viņš no pavāra ir izaudzis par ēdināšanas impērijas vienu no īpašniekiem, pārvaldot simtiem ēdināšanas vietu Latvijā un Igaunijā. Monopolā saruna ar „SIA Baltic Restaurant” valdes locekli Gunti Bredovski.