Saņemt pamatskolas pabeigšanas apliecību vajadzētu ļaut arī tiem 9. klašu absolventiem, kuri nav nokārtojuši centralizētos eksāmenus, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības. Ministre attiecīgas izmaiņas sola virzīt izskatīšanai valdībā.

Kopš ieviesti centralizētie eksāmeni arī 9. klasēs, katru gadu ap 800 skolēnu šajos eksāmenos izkrīt. Piemēram, šogad, kad jau bija jāiegūst vismaz 15 procenti punktu no maksimālās punktu summas, matemātikas eksāmenu nenokārtoja 750 jaunieši, bet latviešu valodas – 150.

Līdz šim eksāmenos caurkritušie pamatizglītības dokumentu nesaņem. Jāmācās otru reizi 9. klasē vai jādodas uz arodskolu, kur līdz ar profesijas apguvi vēl jāmēģina iemācīties to, kas nav zināms no 9. klases vielas. Taču Indriksone uzskata, ka pamatizglītības apliecība jāizsniedz visiem, kuri ieguvuši sekmīgas gada atzīmes visos mācību priekšmetos, pat, ja eksāmenus nav izdevies nokārtot.

Pedagogu attieksme pret šadu rosinājumu nav viennozīmīga.

No 1. septembra plānotas būtiskas izmaiņas izglītības standartā.

Daļa pārtikas ir kļuvusi lētāka - tā secināts mēnesi pēc samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanas noteiktiem produktiem.

Valdība lemj par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu apturēt robežpārejas punkta "Pāternieki" darbību.

Eiropas Savienības iekšlietu ministri analizē iespējamos plašākos migrācijas kontroles pasākumus un vērtē, vai atjaunot stingrāku iekšējo robežkontroli visā Eiropā.

Vakar, 3. augustā, sasauktā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" obligāciju īpašnieku sapulce tā arī nenotika. Nebija kvoruma. Nākamā tiek organizēta augusta vidū. Faktiski tas ir viss, ko mēs šobrīd zinām. Kompānijas jaunā stratēģija esot izstrādāta, bet tā tiek turēta noslēpumā, un lidsabiedrības padome to vēl nemaz nav apstiprinājusi. Krustpunktā runājām martā par to, ka vasarā būs jāpieņem viens vai otrs lēmums. Vasara tuvojas noslēgumam. Gan no premjera biroja, gan Satiksmes vai Finanšu ministrijas atbildīgie nav gatavi pagaidām nākt un skaidrot tālākos notikumus. Vienīgais, ko var saprast no publiski izskanējušā, joprojām tiek izmisīgi meklēti naudas devēji.

Esam šoreiz lūguši trīs no dalībniekiem, kas piedalījās mūsu iepriekšējā raidījumā, atnākt uz Krustpunktā vēlreiz, lai dalītos ar savu redzējumu no malas. Situāciju analizē "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins, ekonomists Aivars Strakšas un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Mūziķis Toms Gaļinauskis ikdienā strādā kā programmētājs, bet brīvo laiku lielākoties pavada mēģinājumu telpā, rakstot un spēlējot mūziku. Piektdien, 7. augustā, gaidāms koncerts, kurā Toms uz skatuves kāps ar četrām grupām, kurās viņš spēlē. Tas būs svinību vakars, atzīmējot 20 gadus, ko Toms jau ir pavadījis uz skatuves.

Ja jau Tomam tuva ir rokmūzika, kāpēc viņš mēdz rakstīt dziesmas arī sporta komandām, par to interesējamias sarunā ar Tomu Ģaļinauski. 

Darba vietā jājūtas labi, jo ja par kaut ko būtisku nav padomāts, tas var ietekmēt darbinieka spējas un arī sagaidāmos darba rezultātus. Kā ergonomika palīdz risināt noguruma problēmu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors Henrijs Kaļķis un SIA "HR Laboratory" vadītāja, konsultante cilvēkresursu vadībā Katri Vintiša.

Kas rada nogurumu darba vidē?

"Tieši šobrīd Latvijas Universitātē veicam aktuālu pētījumu, kas ir Latvijas Zinātnes padomes projekts, kur pētām nogurumu nevis kā vienu skaitli, bet tieši kā fizisku, kognitīvu un arī emocionālu un psihosociālu procesu," norāda Henrijs Kaļķis.

Pētījuma ietvaros zinātnieki cenšas saprast, kuri ir agrīnie signāli, pirms nogurums pārvēršas kādās sāpēs, darba kļūdās.

"Ir vairāki praktiskie piemēri darba vidē, kur mēs redzam, ka, pieņemsim, ka darbinieks ir noguris, un tur ir ļoti daudzi faktori. Varbūt ir darba saturs viņu ir nogurdinājis, plus vēl, iespējams, arī kaut kāda privātā dzīve mājās, jo mums jau summējas šis nogurums no dažādiem faktoriem," skaidro Henrijs Kaļķis. "Vienlaicīgi mēs varam redzēt, ka tas atstāj ļoti būtisku iespaidu uz produktivitāti. Rezultāti netiek sasniegti vai netiek izpildīti darba devēja noteiktie mērķi pilnā apjomā. Un arī viņi [darbinieki] kļūdās, neuzmanības kļūdas bieži vien ir. Tā kā pētījums vairāk ir par ofisa darbiniekiem, ir kļūdas līgumos, ir kļūdas izpildījumā. Ja skatāmies no biznesa efektivitātes viedokļa, rodas zudumi, kas ir jāpārstrādā, jāveido pa jaunu."

Katri Vintiša vērš uzmanību uz tiem, kas paši ir gan darba devēji sev, gan tā veicēji, un mudina arī pašiem cilvēkiem domāt par to, kas raisa nogurumu darbā un kā sev palīdzēt.

"Es par šoferiem un traktoristiem, un arī par manikīra meistariem un frizieriem, par daudziem, kuri ir paši sava darba vadītāji. Viņš ir viens pats traktorā, un tad viņš lemj, cik ilgi ko darīs. Un viņš bieži vien savu veselību sabojā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam vajag izdarīt vairāk, lai nopelnītu vairāk. Un tas ir ļoti skumji,” analizē Katri Vintiša.

"Būtu ļoti svarīgi zināšanas par ergonomiku paturēt ne tikai organizācijas vadības galā, bet lai ikviens cilvēks zinātu, kas viņam palīdzēs un kā viņš savu veselību var saglabāt. Neviens negrib būt slims, bet ikviens grib nopelnīt vairāk, un it sevišķi valstī, kas tikai vēl attīstās.

Es vēlētos, lai tad, kad pētījums būs pabeigts, rezultāti būtu ļoti plaši izziņoti un zināmi un lai katrs saprastu, ka, jā, viņam arī ir pašam atbildība par savu veselību. Un ne vienmēr kāds atnāks un pateiks: tagad tev vajag ieturēt pauzi. Tev pašam tas ir jāsaprot.

--

Par ergonomiku jeb darba vide kā konkurētspējas instrumentu sarunu aizsākām jau jūnija raidījumā.

Rīgas zvanu ansamblis "Primus" klajā laidis savu otro albumu "Rīga dimd", kurā apkopotas latviešu tautasdziesmu apdares zvanu ansamblim. Kā intervijā Lienei Jakovļevai stāsta ansambļa mākslinieciskais vadītājs Kristaps Karps, doma par tautasdziesmu albumu radusies jau līdztekus pirmajam – Ziemassvētku ierakstam "Zvaniņš skan". "Šie abi albumi papildina viens otru, jo Ziemassvētki ir ļoti aktuāli un svarīgi, bet tikai īsu laiku," norāda Kristaps. Savukārt albuma nosaukums izvēlēts pavisam dabiski – mēģinājumā, domājot par ieraksta saturu.

Ansambļa dalībniece Marita Karpa uzsver, ka zvanu mūzika ir īpaša ar savu neatkārtojamību – ierakstos gandrīz nav iespējama montāža: "To akustiku un vibrāciju, to visu plūdumu nav iespējams īsti ne samontēt, ne piemontēt." Tāpēc arī jaunais albums tapis, cenšoties saglabāt dzīva muzicēšanas brīža sajūtu. Par godu albuma iznākšanai "Primus" 9. augustā kultūrtelpā "Tintnīca" aicina klausītājus ne tikai uz koncertu, bet arī tuvāk iepazīt pašus instrumentus. "Rīga ir pilsēta, kas asociējas ar torņiem un zvanu skaņām," saka Kristaps, skaidrojot, kāpēc tieši tagad un tieši ar albumu "Rīga dimd" ansamblis vēlas ieskandināt vasarīgo galvaspilsētu. Vēl sarunā arī par to, kā kļūt par "zvaniķi".

Ir kāda labi zināma latviešu dziesma par četriem baltiem krekliem. Taču patiesībā tā ir par sirdsapziņām. Iespējams, arī šis stāsts nav tikai par deputātu transporta un mājokļa kompensācijām, bet gan par taisnīgumu, solidaritāti un to, kādu piemēru politiķi rāda laikā, kad no teju visām nozarēm un sabiedrības prasa taupīt.

Turpinot Latvijas Radio ierakstu sēriju par Saeimas tēriņiem, šoreiz uz deputātu transporta un mājokļa kompensācijām raugāmies ar iedzīvotāju acīm. Nepilnu četru gadu laikā 14. Saeimai transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro. Kamēr daudzi cilvēki par ceļu uz darbu un dzīvošanu citā pilsētā maksā paši, portālā "ManaBalss.lv" atkal vāc parakstus par deputātu kompensāciju atcelšanu. Tikmēr eksperti uzsver, ka, lai arī atteikšanās no kompensācijām valsts budžetā būtisku ietaupījumu nedotu, šī diskusija ir par ko vairāk – par taisnīguma sajūtu, sabiedrības uzticēšanos un to, vai politiķi paši ir šobrīd gatavi rādīt priekšzīmi un "savilkt arī savas jostas".