Dažādu jomu profesionāļu priekšlasījumi par rakstīšanu un bezmaksas rakstīšanas meistardarbnīcas festivālā "Rakstivāls". Par rakstīšanu, tekstu un valodu Kultūras rondo pārrunājam ar rakstnieci un festivāla organizatori Ingu Žoludi un dzejnieku Pēteri Dragunu, kurš "Rakstivālā" uzstāsies ar lekciju "Iedvesma un sviedri dzejas radīšanā". 

"Mēs gribam iet visos virzienos, paplašināt horizontus, kā mēs skatāmies uz rakstīšanu. Tāpēc arī tas ir nevis rakstniecības festivāls, bet rakstīšanas festivāls," atzīst Inga Žolude. "Tas skatās uz rakstīšanu visplašākajā nozīmē. Un festivālam ir piecas tematiskās ievirzes, viena no tām ir arī izglītība. Mēs runājam par to, kāda rakstīšanai ir loma ir bērnu dzīvē, bērnu attīstībā, skolā. Ir īpaša programma "Rakstivālā" paredzēta tieši pedagogiem, dažāda vecuma bērnu izglītotājiem. (..)

Protams, ka mērķis nav visus pataisīt par rakstniekiem, (tas varbūt man slēptais mērķis), bet tas, ka mēs patiešām varam skatīties uz rakstīšanu starpdisciplināri, jo daudzas darbnīcas sintezē rakstīto vārdu un kustību, rakstīto vārdu un balsi, rakstīto vārdu un vizuālo mākslu. Caur šiem eksperimentiem tas ļauj arī mums pašiem, profesionāliem rakstniekiem, kas arī būs gana lielā skaitā šajā festivālā, paskatīties uz šo mūsu nozari, mākslu, mediju, ar kuru mēs strādājam, ārpus mūsu ierastās ikdienas, un arī paši sev kaut ko jaunu vēl atklāt." 

Festivāls "Rakstivāls" šogad notiks jau trešo reizi radošajā kvartālā “Zeit”, Līgatnē. Klausīties runas par rakstīšanu un piedalīties darbnīcās, kur var rakstīt par savām sajūtām, bērnību, atmiņām, krāsām, pieredzi un iztēli varēs 9. augustā.

Festivāla programma pieejama internetā.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta viedokli un ieteikumus, iespējams tie noderēs, ja plānojat būvēt nelieku, guļbaļķu pirtiņu.

1.jautājums. Domājam celt nelielu pirtiņu, bet paredzētajā vietā ir augsti gruntsūdeņi, upes mala. Otrajā stāvā būs neliela atpūtas telpa.

1.1. Kādus pamatus un kādu jumta segumu Jūs ieteiktu 5X5m guļbaļķu pirtiņai?

1.2. Vai srūvpāļi būtu labs risinājums?

1.3. Cik bieziem jābūt baļķiem, lai sienas nebūtu papildus jāsiltina? Kādu koku izmantot?

1.4. Kā un cik biezu veidot izolācijas slāni, lai nekarstu atpūtas telpa?

1.5. Kādus kokmateriālus izmantot pērtuves apdarē?

2.jautājums. Bitumena šindeļu jumts uzklāts uz 12mm ūdens izturīga finiera pamatnes. Jumts ir kalpojis jau 20 gadus. Šindeļu klājums nodrupis, izbalojis, veidojas sūna. Domājam, ka pienācis laiks nomainīt uz skārda klājumu.

2.1. Kā to labāk izdarīt? Vai iespējams skārda loksnes montēt uz esošā jumta?

2.2. Kāda veida klājumu Jūs ieteiktu?

2.3. Cik biezam jābūt metāla klājumam, lai tas kalpotu vismaz 30 gadus?

Ja nu noderēs, varbūt vēl vajadzēs - šīs ir frāzes, kas izskan no cilvēkiem, kuriem ļoti patīk krāt. Mantām pārpildīti skapji, istabas, balkoni - arī tā ir realitāte. Kurā brīdī varam runāt par patoloģisku krāšanu?

Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē klīniskā psiholoģe Ieva Bite un psihoterapeits un psihiatrs Gints Polis.

"Pasaulē krāšanas traucējumi ir kaut kādā veidā izplatīti. Varbūt, ka pie mums ir neliela postpadomju specifika, kas ir saistīta ar kādreizējiem apstākļiem un faktoriem," vērtē Gints Polis.

Parasti kādi divi procenti cilvēku cieš no krāšanas traucējumiem.

"Domājot par to, ka bieži vien ir primāri citi psihiskās veselības traucējumi, vai arī sekundāri. Piemēram, cilvēks var sākt arvien vairāk izolēties, kļūt depresīvs, bet parasti šis ir faktiski sekundārs [traucējums]. Autiskā spektra traucējumu gadījumos līdzās esošie krāšanas traucējumi sasniedza pat 25 procentus," skaidro Ieva Bite.

"Krāšanas traucējumi ir vairāk izplatīti nekā nekā mums gribētos. Un droši vien šis laiks ar ārkārtīgo uzsvaru uz to, ka mums ir vajadzīgas lietas un jaunas lietas, un viss kaut kas, nosaka mūsu sociālo statusu, tas arī nepalīdz."

Vai viena sēde maksā 18 tūkstošus eiro? Jeb kā premjers Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta ar sociālajos medijos salasītiem maldiem un puspatiesībām sacēla nedēļām ilgu ažiotāžu par nevalstisko organizāciju finansējumu? Par to "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Evita Puriņa.

Radīt prieku un atgādināt par mazo lietu lielo vērtību – tā savu misiju raksturo Jana un Edgars Brieži, kuri jau desmit gadus nodarbojas ar miniatūru mākslu. Tas ir Latvijā maz piekopts, bet citviet pasaulē populārs mākslas veids, kurā reālās pasaules objekti tiek precīzi attēloti daudzkārt samazinātā mērogā. Līdz šim mākslinieku veikumu varēja redzēt izstādēs, bet nu ir piepildījies viņu sapnis par ”Miniatūru mājas” izveidi, kurā miniatūru mākslu varēs iepazīt visā tās daudzveidībā. Māja apmeklētājiem durvis vērs šo trešdien, 5. augustā.

”Viennozīmīgi var teikt, ka tas tāds mūža projekts pēc šī brīža sajūtām, mēs diezgan ilgi uz to gājām, lai šī vieta taptu.” 

Tā par ilgi lolotās idejas īstenojumu saka miniatūru māksliniece Jana Briede. Viņas un viņas dzīvesbiedra Edgara Brieža veidotās miniatūras tagad apdzīvos ”Miniatūru māju”, kas atrodas Teikā. Tā ir stiklota divstāvu ēka, ko viņi aptuveni gada laikā gan pašu spēkiem, gan ar atbalstītāju palīdzību izveidojuši par Miniatūru mākslas izziņas centru.

Janai un Edgaram jau pirms tam ar mākslas pasauli bijusi cieša saistība, Jana ir fotogrāfe un datorgrafiķe, Edgars – butafors. Aizraušanās ar miniatūrām sākās pirms aptuveni 10 gadiem, kad viņu meita bija maziņa un vēlējās leļļu māju. Tā kā veikalu piedāvājums neapmierināja, viņi to nolēma veidot paši, un, idejas meklējot, atklāja, ka daudzviet pasaulē tas ir populārs mākslas veids, īpaši Nīderlandē, Vācijā un Amerikā.

Miniatūrām ir daudz un dažādu veidu, bet viņi pārstāv tieši leļļu māju miniatūrismu, kurā objekti top mērogā 1:12.

Jana Briede izrāda mājas pirmo stāvu, kur atrodas arī viņu darbnīca, kā arī semināru zāle, kur notiks dažādi ar miniatūru mākslu saistīti pasākumi. Nākamā telpa ir veltīta Ielai, kurā miniatūru veidolā redzamas jūgendstila ēkas ar sīki izstrādātām detaļām, tālāk seko Materiālu telpa, kurā var detalizēti izpētīt, no kādiem materiāliem top miniatūras.

Nākamā telpa veltīta pasaku tematikai, kurā uzburtas ainiņas no ”Trīs sivēntiņiem”, ”Sarkangalvītes un vilka”, ”Velniņiem” un daudzām citām populārām pasakām, tai seko Meža istaba. Ir arī spokainā istaba, un lai apskatītu tajā iekļautos eksponātus, palīgā būs jāņem kabatas lukturītis.

Miniatūras ir Janas un Edgara Briežu kopdarbs, kā saka Edgars – viņam miniatūru māksla ir veids, kā vienā personā apvienot desmitiem dažādu profesiju – no namdara un galdnieka līdz kurpniekam un keramiķim.

Projektu vadītāja Anda Vaičekone ”Miniatūru mājas” komandā ir pusotru gadu, iepazinušies tieši, pateicoties miniatūrām.

“Miniatūru māja” Teikā, Maija ielā 18 apmeklētājiem durvis vērs 5. augustā.

Rīgas Zooloģiskā dārza pievienošana pašvaldības uzņēmumam „Rīgas meži” pāris mēnešu laikā izdevusies pietiekamā kvalitātē, bet labumu tā dos nākotnē, kad uzlabos infrastruktūru un papildinās dzīvnieku kolekciju. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina „Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa teica, ka Zooloģiskais dārzs kā pašvaldības mazākais uzņēmums ilgstoši ir cīnījies ar naudas trūkumu.

Šonedēļ Iecavā oficiāli atklās jauno „Balticovo” īres māju darbiniekiem. Tās izveidē uzņēmums no pašu nopelnītās naudas ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro. Jaunā ēka ļaus risināt problēmu ar mājokļiem, kas rada izaicinājumus ne vienam vien darba devējam.

Zalcburgas festivālā pirmizrādi piedzīvojusi Riharda Štrausa operas "Ariadne Naksā" jaunā versija režisora Ersana Mondtāga veikumā. Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, kura pirmizrādi vērojusi klātienē, atzīst, ka kosmosa kuģī un tuksnesim līdzīgā planētā izvietotais darbības risinājums viņu nav ne šokējis, ne kaitinājis: "Manuprāt, tas ir ļoti adekvāts iestudējums. Arī pati opera nav tikai bezgalīgu melodiju plūdums – tajā ir komiski un groteski elementi, un tas šeit tiek respektēts."

Viņa īpaši izceļ solistu sniegumu un diriģenta Manfrēda Honeka darbu, uzsverot, ka "visi mūziķi ir brīnišķīgi" un izrāde kopumā norit augstā mākslinieciskā līmenī. Papildus operas pirmizrādei "Klasikas" direktore apmeklējusi arī vācu komponista Gordona Kampes darbu "Mazais karalis Artūrs", kurā piedalījās latviešu baritons Daniils Pogoriless. Viņa slavē dziedātāja balsi, artistiskumu un vācu valodas prasmi, paužot cerību, ka piedalīšanās Zalcburgas festivāla Jauno dziedātāju programmā kļūs par nozīmīgu tramplīnu viņa turpmākajā karjerā.

Raidījumu Pāri mums pašiem aizvadām kopā ar cilvēku, kuru pamatoti dēvē par Latvijas sirdsapziņu un godaprātu. Ticības liecinieci un paraugu, kā jebkuros apstākļos nelocīties svešas varas priekšā un neliekuļot, lai izdzīvotu. Lidija Lasmane. Ttrīsreiz apcietināta - pirmoreiz 21 gada vecumā par nacionālo partizānu atbalstīšanu, otro reiz - par Padomju Savienībā aizliegtas literatūras izplatīšanu un 1983. gadā - par aktīvu darbošanos Gaismas akcijā, apcietinājumā kopumā pavadot 14 gadus. 28. jūlijā Lidija Lasmane nosvinēja savu 101. dzimšanas dienu un turpina svinēt dzīvi katru dienu, iedvesmojot arī mūs. Viesojamies pie Lidijās mājās.