Inese Grīnvalde ir pedagoģe ar maģistra grādu pedagoģijā, kura radījusi silto graudu iekārtu attīstošām nodarbībām un stresa mazināšanai, ko sauc par "Laimes bļodu". Viņa stāsta, kā nonāca līdz idejai par graudu izmantošanu šādā veidā un kāpēc ir svarīgi rast dažādas metodes stresa mazināšanai, bet sarunas sākumā varat dzirdēt, kā "Laimes bļodas" radītāja, iegremdējot rokas graudos, veic elpošanas vingrinājumu.

Inese Grīnvalde (rādot elpošanas vingrinājumu): Tos graudus savācu pie sevis. Tad es aizturu elpu un paskatos, kā viņi birst. Un tad ar izelpu es [tos izbirdinu]. Tad ir gan tā skaņa, gan smarža.

Ilze Kuzmina: Daudzi no mums zina smilšu terapiju, bet nu izrādās, ka Latvijā var darboties arī ar siltajiem graudiem, tu šo metodi esi izgudrojusi. Kā radās šī ideja?

Inese Grīnvalde: Biju vairāk nekā 35 gadus strādājusi ar dažāda vecuma, sociālā un arī veselības stāvokļa bērniem kā speciālais pedagogs un karjeras pedagogs; esmu bijusi atbalsta persona pusaudžiem, kuri nāk no tā saucamajām sociālā riska ģimenēm.

Tāpēc likumsakarīgi laikam ir, ka es izveidoju savu sociālo uzņēmumu, kas ir ģimenes uzņēmums. Tā mērķis ir mazināt stresu bērniem, jauniešiem un nu jau arī senioriem.

Mūsu silto graudu iekārta radās sadarbībā ar vienu latviešu ģimenes uzņēmumu ZIPA.LV, un izmantojam dabiskus ekoloģiskus materiālus. Ilgi domājām, ko bērt šai iekārtā. Mēs testējām gan griķus, lēcas, gan linsēklas. Arī bērniem devām [šos materiālus] testēt, [lai saprastu], kas viņiem labāk patīk. Visvairāk bērnu nobalsoja par graudiem. Un arī man pašai ir ļoti siltas un emocionālas atmiņas par to, kā mēs ar saviem bērniem, kad viņi vēl gāja bērnudārzā, braucām uz Vecumniekiem pie zemnieka Mārtiņa.

Atceros sajūtu, kad es peldēju siltos, saules pielietos graudos traktora piekabē.

Un tā jau laikam ir, ka tas pēdējais lēmums balstīts uz emocijām. Un tad mēs tā arī pieņēmām, ka tie ir kviešu graudi. Graudiem ir arī labs lielums: viņi nav ne par lielu, ne par mazu.

Ko Latvija var iegūt no cilvēkiem, kuri pasauli iepazinuši ārpus tās robežām? Par to Monopolā saruna ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāju un Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieku Oskaru Teikmani.

Latvijā trūkst vienotas pieejas valodas apmācību rezultātu izvērtēšanai, finansējums tiek piešķirts projektu veidā un ir nestabils, kā arī joprojām nav apkopoti dati par izglītojamajiem un viņu turpmāko iesaisti Latvijas darba tirgū. Šie ir tikai daži no izaicinājumiem, mācot pamatā ārvalstniekiem latviešu valodu. Tāpēc valdība līdz 2029. gadam plāno ieviest vienotu sistēmu šajā jomā. Šodien atbildīgo ministriju pārstāvji un nozares eksperti diskutēja par izaicinājumiem un to risinājumiem.

Līdz 2029. gadam plāno ieviest jaunu latviešu valodas mācību sistēmu pieaugušajiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kuri likumīgi uzturas Latvijā.

Vieni jau nokārtojuši eksāmenu, citi mācības vēl tikai sāks. Daugavpilī, kur latviešu īpatsvars ir zemākais Latvijā, pieaugušie valsts valodu var apgūt dažādos veidos, tostarp bez maksas.

100 gadu vecumā miris vēsturnieks un muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Vestermanis.

Tramps: Ir panākta vienošanās par "Hamās" atbruņošanos.

Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA), neskatoties uz futbola sabiedrības kritiku, plāno turpināt attīstīt komercdarbības plānu.

Julī paīt pīci godi, kai Nacionalī bruņuotī spāki suoce atbaļsteit Vaļsts rūbežsardzi austrumu rūbeža drūšeibys styprynuošonā. Pīcu godu laikā, kod Latvejis-Boltkrīvejis rūbeža apsardzeibai pīsaisteiti Nacionalī bruņuotī spāki i storptautiskī partneri, Vaļsts rūbežsardze i armeja ir uzlobuojušys kai sadarbeibu, tai tehnologejis. Tok, pīaugūt nalykumeigūs rūbeža puorkuojieju i migrantu skaitam, kas rauga tikt vaļstī, aktuals aizviņ ir vaicuojums par cylvāku kapacitati i resursu efektivu organizaceju.

Par drūšeibu gar Latvejis austrumu rūbežu saruna ar Vaļsts rūbežsardzis Daugovpiļs puorvaļdis prīšknīku pulkvedi Valdi Jukšu i Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štaba prīšknīku puļkvežleitnantu Oskaru Purmali.

Puļkvežleitnants Oskars Purmalis i pulkveds Valdis Jukšs aicynoj ari kotru īdzeivuotuoju īsasaisteit „i juopadūmoj par vuordim: Muna Latveja, muna atbiļdeiba. Latvejis rūbežs nav tikai lineja iz kartis – tei ir myusu vaļsts.” Tehnologeju atteisteiba ir cīši svareiga, bet golvonais taipat palīk cylvāks: „Vysu aizturiešonu, atturiešonu juoveic cylvākam, rūbežsorgam voi zemissorgam. Vysys tehnologejis i izbyuvātais žūgs ir kai vīns nu reiku, bet atturēt migracejis spīdīni var tikai ar dzeivu cylvāku.”

Īsā laikā divi Valsts policijas darbinieki paši kļuvuši par aizturētajiem. Alkohola reibumā izdarīti smagi noziegumi. Cilvēka piekaušana līdz nāvei un dzērumā vadīta auto avārija. Apstāķļu sakritībai vai ilgstošas disciplīnas problēmas Valsts policijas rindās?

Pēdējā nedēļā aktualizējies arī jautājums par robežu starp humoru un rasismu. Plašu ievērību guvusi epizode no Sabiles svētkiem, kur ielu karnevālā daži cilvēki parodēja tumšādainus preču piegādes kurjerus. Tikmēr kāda Rīgas domes deputāte izplatīja video, kurā attēlota vardarbība pret citas ādas krāsas cilvēkiem. 

Turpinās "airBaltic" lidojums caur tumšiem neziņas mākoņiem. Valdība piecas stundas lēma par uzņēmuma finanšu situāciju un nākotni, taču neskaidrība par uzņēmuma likteni tikai palielinās. 

Tūkstošiem mūziķa Pitbull cienītāju šonedēļ piedzīvoja pamatīgu vilšanos. Koncerts Mežaparkā pēdējā brīdī tika atcelts, kā iemeslu minot skatuves tehniskās problēmas.

Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica.