30. jūlijs atnesa sēru vēsti – mūžībā devies Marģers Vestermanis, vēsturnieks, pasniedzējs, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs, arī viens no nedaudzajiem holokaustu pārdzīvojušajiem Latvijas ebrejiem. Zaudējis šausminošajā genocīdā visus tuvākos cilvēkus un savu kopienu, Marģers Vestermanis atlikušo mūžu veltīja holokausta pētniecībai, kas padomju totalitārisma periodā nebija vienkārša izvēle, jo šī tēma, kaut arī nebija kategoriski aizliegta, tomēr tika uzlūkota par nevēlamu, pakļauta pastāvīgai cenzūrai un manipulācijām. 

Pēdējā trešdaļgadsimtā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Marģers Vestermanis varēja pilnvērtīgi pievērsties savai mūža misijai, pētot, virzot atmiņas saglabāšanas un uzturēšanas procesus, skaidrojot un popularizējot. Viņa mūža darbu vainagoja grāmata "Cilvēcība tomēr nebija mirusi: ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā", kas līdz ar autora simto jubileju iznāca pagājušajā gadā.

Aizvadītajos gados Marģers Vestermanis vairākkārt bijis raidījuma Šīs dienas acīm viesis. Dažus no tiem tuvākajā laikā piedāvājam jūsu uzmanībai. 

2011. gadā tapa divi raidījumi, kas bija veltīti Latvijas ebreju kopienas vēsturei. Šoreiz tā sarunas daļa  klausieties to sarunas daļu, kurā pievērsāmies Latvijas ebreju situācijai starpkaru periodā neatkarīgajā Latvijā un kopienas bojāejai holokaustā.

Spēlē piedalās Sibilla Vīnzarāja, Laura Saldovere, Jānis Zelčs un Dāvis Valters Immurs.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par BMX riteņbraukšanu. Daudziem šķiet, ka šis sporta veids Latvijā sākās un arī beidzās ar Māra Štromberga panākumiem, taču tā nebūt nav. Studijā neilgi pēc pasaules čempionāta Austrālijā viesojas Latvijas BMX braucēji Veronika Monika Stūriška un Kristers Apels, kā arī izlases treneris Edžus Treimanis.

Nedēļas notikumu izlasē:

Islandiešu folklorā gulbis saistīts ar noslēpumainību, skaistumu un sievišķību. Leģenda vēsta, ka skaistu sieviešu placentas ir gulbja formā. Par gulbjiem islandiešu folklorā un pasaules literatūrā runājam ar tulkotāju Denu Dimiņu, lasot Gudberga Bergsona grāmatu "Gulbis". Pretnostatījums lauki un pilsēta rada fonu kādas meitenes vasarai. Viņa iepazīst lopus, civēkus, seksualitāti un dabu, bet tulkotājam Denam Dimiņam nākas meklēt zirgu nokrāsas latviešu valodā.

"Zirgu bars ganījās ļoti dziļi purvā. Tik tālu spilgtajā saulē izskatījās nereāli, citā pasaulē, kurā viņas ķermenī valdīja savādi skaista trauksme, un pa gabalu tie it kā mirdzoši dzirksteļoja. "

Tie ir tikai pāris teikumi no Gudberga Bergsona romāna "Gulbis", ko no islandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš.

Bergsons nāk no "Eiropas malas" – Grindavīkas, viņa misticismu ietekmē Tereze no Avilas, arī Francs Kafka.

Un visbeidzot – meitenei romānā "Gulbis" ir tikai deviņi gadi.

Gudberga Bergsona romānu "Gulbis" izdevis "Aminori".

Raidījumu atbalsta:

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) skatāmas divas zīmējumam veltītas izstādes – "Iemiesotā doma", kas izseko zīmējuma attīstībai Latvijas mākslā no 18. līdz 21. gadsimtam, un "Laikmetīgais zīmējums. Floransas un Daniela Gerlēnu dāvinājumi Pompidū centram", kurā eksponēti 98 darbi no 43 starptautiski atzītu mākslinieku veikuma. Tie tapuši no 20. gadsimta 70. gadiem līdz 2019. gadam. "Mēs nonākam pie pirmavotiem – pie zīmējuma kā pie alternatīvas, kas būtībā ir visa pamatā," par izstādes ieceri saka projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece.

Izstādes "Laikmetīgais zīmējums. Floransas un Daniela Gerlēnu dāvinājumi Pompidū centram" kuratore, Pompidū centra Grafikas nodaļas krājuma atašeja Letīcija Pecente uzsver, ka darbu atlases mērķis bijis parādīt laikmetīgā zīmējuma daudzveidību un veidot dialogu ar Latvijas mākslinieku darbiem. Abu mākslas mecenātu un kolekcionāru Gerlēnu Pompidū centram dāvinātā gandrīz 1200 zīmējumu kolekcija kļuvusi par nozīmīgu laikmetīgās mākslas krājuma daļu. Daniels Gerlēns atzīst: "Zīmējums ir visa pamatā. Radošuma pirmā izpausme. Tas ir vissenākais mākslas veids." Savukārt Floransa Gerlēna par darbu iegādes principu kolekcijai saka tā: "Mākslas darba izvēle notiek tad, kad pēkšņi jūti – šis darbs tevi uzrunā, un saproti, ka tu to vēlies iegūt."

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „pastateišona”.

Vuords, kuru atrūnam vacūs tekstūs: „Jo kaids padarejs kaidu lobu pastateišonu, un jo grib daīt da tuos pastateišonys ar lobim un gūdeigim sposobim, runojam ap jū tai – gudrais cylvāks gudri dora.”

Pastateišona – cīši interesants i daudznūzeimeigs. Nu vīna ituo teikuma var izsprīst, ka pastateišona ir koč kaids lobs īstuodejums, loba kuorteiba, koč kaidu lobu sistemu ītaiseit saimē.

Ūtra nūzeime – pastateit sātu. Vysod saceja – izcēle, sataiseja, pastateja sātu. Obys lītys ir cīši saisteitys – voi nu tu pastateji kaidu lobu sātu, voi pastateji koč kaidus lobus īrodumus, lobu kuorteibu. Tys varātu byut kaids dorbs – pastateit buļbys, pastateit komandu, pastateit filmiešonys grupu, teatra pastateišona.

Varam itū atteisteit – paraudzeisim pastateišonys vuordu pamaineit ar vuordu „ideja”. Ka kaids padarejs kaidu lobu ideju i jau grib daīt da ituos idejis ar lobim i gūdeigim dorbim, tod – gudrais cylvāks, gudri dorbi. Pastateišona varātu byut īcere, ideja, i tū ideju panuok ar lobim i gūdeigim dorbim. Agruokūs laikūs varbyut vuorda ideja analogs beja vuords pastatejums.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „striebt”, itai var – švūrbt, švūrkstēt, švūrpstēt.

Švūrbt tys ir ar skaņu tu īveļc, tys parosti par pīna putru, par škeistumu kaidu, valk tū škeistū i skaņa pavodūši. Tys ir tys, kū puorejī latvīši soka „strēbt”. Latgalīši jau ari soka itū „striebt”.

Marija Andžāne bierneibys atmiņu kruojumā raksteja švūrkstēt. Kaidu vyrumeņu sataisa, i tod švūrkst viņ, ka valk jū mutē.

Švūrbt, švūrkstēt, švūrpstēt – var byut tī vysaidi fonetiskī varianti.

Mežs, orkestris, Sarkaņkolns, latgaliskais, humors, pasuokumi, škola, bārni, pedagogeja – ir cylvāki, kurus navar raksturot vīnā voi pat vairuokūs vuordūs. Arņs Krancāns ir muzikis, pedagogs, pasuokumu vadeituojs, kulturys cylvāks i latgaliskū tradiceju kūpiejs, par jū var saceit cylvāks-orkestris. Pamatdorbā Arņs ir „Latvijas Finiera fonda ilgtspējīgais attīstībai” vaļdis lūceklis i „Latvijas Finiera” komercsabīdreibys „Verems” ražuošonys efektivitatis specialists, taipat jis ir profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra „Rēzekne” daleibnīks, muzykys školys orkestra muzikis i koncertmeistars. 

Dorbojūtīs tik dažaiduos jūmuos, Arņs stuosta, kai vīnā cylvākā sadzeivoj rodūšums, precizitate, pacīteiba i latgalīša sirds: „Dzeivoju Latgolā, struodoju Latgolā, es asu dareituojs daudzuos nūzarēs. Tys maņ paleidz nadzeivuot koč kaidā vīnā burbulī, redzēt biški leluoku biļdeiti.”

„Ite ir taids mīrs, maņ ruodīs, i tū mes nanūviertejam, ka Latgola ir taida mīra ūsta,” sprīž Arņs, tok dzeivot laukūs ir gona izaicynūši, tys prosa daudz vairuok planavuošonys. Par pīmāru, reikojūt pasuokumus Rēzeknis nūvoda Sarkaņkolnā, Arņam juodūmoj, kai cylvāki tiks iz tīni, sabīdryskais transports tī naīt. Deļ tam

dzeive laukūs tys ir „ekskluzivs dzeivisveids. Ir daudz vairuok juodūmoj, nikai piļsietnīkam voi pīpiļsātys īdzeivuotuojam. Tei ir tikai iluzeja, ka laukūs dzeivuot ir lātai. Tys ir rikteigs luksuss.” 

Geopolitiskuo i drūšeibys situaceja Latgolā ir kasdīnys fona sajiutuos, tok Arņs nagaida kaidus rysynuojumus nu molys, ji vaira pasauļaun iz sevi, „latgalīši ir optimisti, mes jau niu dzeivojam ar skorbuokim spēlis nūsacejumim nikai Pīreigā voi Reigā, deļ tam es ceru, ka byus labi.”

Runojūt par latgaliskū ideņtitati, pīdareibys sajiutu i latgalīšu volūdu, Arņs izsver – „volūda kai taida dzeivuos, cikom byus cylvāki”, bet latgalīšu mentalitate ir atpazeistama ari uorpus regiona rūbežu, „tys ir cīši pamonoms koč kaidā dūmuošonys stylā. Latgalīts ir vīnkuoršs, speiteigs, struodeigs.” Arņs skaita, ka myusdīnu tehnologeju laikā vysusvareiguokais ir saglobuot ciļvieceibu, „juosabolsta iz cylvākim. Mums pagaist ciļviecyskums caur tehnologejom, taipat kai sapuļcis vysod kluotīnē byus foršuokys, nakai caur ekranu, vajadzeigs sajust cylvāka energeju.”