Šobrīd aizsākušies vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”. Tas ir prasīgs instruments. Lai dzirdētu skaistu koncertu, ir jāaizvada gan virkne mēģinājumu, kas visbiežāk aizrit laikā, kamēr citi jau guļ, kā arī nozīmīga loma ir ērģeļu restauratoru darbam. Viņiem var lūgt padomu brīžos, kad jāizvēlas koncertu norises vietas, jo tieši instrumenta atjaunotāji zina, kuros dievnamos ērģeles skan vislabāk.

Par festivāla koncertiem un ērģeļu stāvokli Latvijā stāsta ērģeļu restaurators Alvis Melbārdis un ērģelniece Ilona Birģele.

Līdz 25. septembrim norisināsies X Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme” ar astoņiem koncertiem astoņos dievnamos - Ugālē, Ilūkstē, Valmierā, Viļakā, Rīgā, Cēsīs, Rogovkā un Popē, aptverot Latvijas novadus no Ziemeļkurzemes līdz pat Sēlijai un Latgalei.

Šogad Vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi, savukārt Frīdriha Ladegasta ērģelēm Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā aprit cienījama 140 gadu jubileja. Ar skanīgu un piesātinātu programmu 26. jūlijā klausītāji tiks aicināti uz koncertu “Francijas sapņi un Maestro. Ladegastam – 140”. Koncertam būs arī īpašs mērķis – tajā vāks ziedojumus Frīdriha Ladegasta 3 manuāļu koncertinstrumentam, kura tehniskais stāvoklis ir kritisks.

Turpinām apceļot Latviju, stāstot par dažādiem kultūras notikumiem, uz kuriem ir iespēja un ir arī vērts doties. No 22. līdz 26. jūlijam Madonas novada Cesvainē notiks jau ceturtais ceļojošais dziesminieku festivāls “Trubadūrs”. Ceturto reizi notiek dziesminieku festivāls ar nosaukumu “Trubadūrs”, un otro reizi tas notiek Cesvainē, jo šis ir festivāls, kas maina savu atrašanās vietu.Tā atkal būs lielā satikšanās koncertos, un tās būs arī sirsnīgas dzie smu naktis pie ugunskura, pulcējot gan latviešu dziesminiekus, gan viesmāksliniekus. Par “Trubadūra” pievilkšanas spēku saruna Kultūras rondo.

Par trubadūriem, dziesminieku kustību un festivālu stāsta dziesminieks Reinis Jaunais. Ar viņu kopā studijā muzicē itāļu ģitārists Daniele Mammarella. Sazināmies ar festivāla "Trubadūrs" rīkotāju Inesi Muižnieci, kas jau devusies uz Cesvaini.

Kā saglabāt ražas garšas un košumu ziemai, dažādi konservējot ogas un dārzeņus, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" uztura speciāliste Ilze Lutere.

Iveta Galēja bilst, ka konservēšana ir modes lieta. Viena no tendencēm, ko pamanījusi un arī pamēģinājusi ir veselīgā konservēšana – ogas un augļi bez cukura, tikai ar medu vai dabīgo cukuru, kas ir pašos augļos.

Vēl viena tendence – ja izmanto konservēšanai citrona vai laima sulu, vispirms augli nedaudz grilē un tikai tad spiež sulu. Parādās citas garšas nianses.

Bet runājot par konservēšanu kopumā, abas viešņas nebeidz atgādināt, cik svarīga ir tīrība - tīri trauki, tīri dārzeņi, augļi un ogas. 

Konservējumus viņas iesaka glabāt vienu sezonu. Savukārt Ilze Lutere atgādina, ka pelējums viens no nopietnākajiem vēzi izraisošiem kancerogēniem.

Ungārija no autokrātijas atkal kļūst par demokrātiju. Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars no pamatiem ir sācis izjaukt sava priekšgājēja Viktora Orbāna 16 gados uzbūvēto nedemokrātisko un korumpēto sistēmu. „Tas, ko viņš pašlaik dara, ir tieši tas, ko viņš piedāvāja vēlētājiem un par ko vēlētāji nobalsoja,” Latvijas Radio sacīja ungāru politologs un Centrāleiropas Universitātes Demokrātijas institūta jaunākais pētnieks Bālints Madlovičs. 

Uldis Ķezberis: Ir aizritējuši divi mēneši kopš Pētera Maģara nākšanas pie varas. No malas raugoties, šķiet, ka viņš rīkojas ļoti apņēmīgi, lai īstenotu savu priekšvēlēšanu solījumu demontēt Viktora Orbāna izveidoto sistēmu. Kā jūsu vērtējat Maģara līdzšinējo darbu?

Bālints Madlovičs: Domāju, ka Pēters Maģars īsajā laikā kopš nākšanas pie varas ir paveicis tik daudz, cik tas bija iespējams. Maģars uzvarēja vēlēšanās 12. aprīlī, bet viņa valdība stājās amatā 12. maijā. Šo divu mēnešu laikā jau ir pieņemti vairāki būtiski lēmumi.

Ir jāsaprot, ka 12. aprīlī Ungārijā notikušais nebija vienkārši iepriekšējās valdības sakāve. Maģars ļoti skaidri pateica, ka viņa mērķis un solījums sabiedrībai nav tikai valdības maiņa, bet gan režīma un visas tās sistēmas, ko Viktors Orbāns bija izveidojis 16 gadu laikā, maiņa.

Šī režīma maiņa ietver trīs galvenos elementus, kurus Maģars vēlējās īstenot. Pirmais ir tiesiskuma atjaunošana un Orbāna iecelto lojālistu atbrīvošana no vadošajiem amatiem institūcijās, kurām būtu jānodrošina varas līdzsvars un kontrole. Šie cilvēki tika iecelti, lai šie kontroles mehānismi nedarbotos un valsts kļūtu par Orbāna varas instrumentu, nevis ierobežojumu.

Otrkārt, Maģars solīja demontēt „mafijas valsti”, kā viņš to dēvē. Ar to viņš nedomā vienkārši korupciju, bet gan korupciju, kas tiek organizēta valsts līmenī un ar valsts vadītāju ziņu, proti, sistēmisku korupciju.

Un trešais solis ir Ungārijas orientācijas maiņa no austrumiem uz rietumiem, no Krievijas uz Eiropas Savienību. Visās trīs jomās jau ir sperti nozīmīgi soļi.

Runājot par tiesiskuma atjaunošanu, Maģars jau ir atcēlis no amatiem vairākus galvenos Orbāna lojālistus. Nozīmīgākais no tiem ir Ungārijas prezidents Tamāšs Šujoks. Viņu atcēla no amata ar konstitūcijas grozījumiem, kuros bija teiikts, ka viņš vairs nav piemērots šim amatam, ka sabiedrības uzticība viņam ir zudusi un tādēļ viņš ir jāatbrīvo.

Bija jautājums, vai viņš šos grozījumus tiešām parakstīs, jo saskaņā ar Ungārijas tiesību sistēmu prezidentam ir jāparaksta jebkuri konstitūcijas grozījumi. Tātad viņam bija jāparaksta, tā teikt, savs „nāves spriedums”. Lai gan viņš pauda savas bažas, viņš galu galā parakstīja grozījumus un tika atcelts no amata.

Liepājā šonedēļ norisinās Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola, kas pulcē 35 muzeju profesionāļus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī lektorus no citām Eiropas valstīm. Šā gada skolas tēma ir “Rītdienas muzejs: prakse, iespējas un rūpes”. Līdzās sarunām par mūsdienu muzeju izaicinājumiem. Neformālās sarunās profesionāļi apsprieduši arī muzeja drošības tēmu šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Liepājas muzejā skaidro, ka jautājums par muzeja eksponātu drošību, piemēram, kara gadījumā, nav atrisināts.

Ukrainas stratēģija šobrīd ir aizvest karu tuvāk Krievijas sabiedrībai, kas līdz šim uz karu raudzījās attālināti, vien caur uzvarošām propagandas mediju publikācijām. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis.

Viņš norāda, ka Ukrainas rīcība izceļ dilemmas Krievijas sabiedrībā.

"Sabierības pārstāvju izteikumi liecinā, kā var būt tā, ka Krievijā, kas ir viena no lielākajām naftas ražotājvalstīm, mums ir jāstāv rindā, lai degvielu iegādātos?" norāda Cepurīts. "Krievija no savas puses nav gatava izrādīt jebkāda veida vājumu, tāpēc ir šie mērķtiecīgie un vienlaicīgi ir ļoti dārgie, izmantojat ballistiskās raķetes, atbildes triecieni Kijivai, tieši mērķējot nevis pa militāro, bet civilo infrastruktūru. Visdrīzāk, kamēr nenotiks ievērojamas izmaiņas frontē, abas puses turpinās apmainīties ar šāda veida tālajiem triecieniem un šādus uzbrukumus īstenos."

Vai mūsdienās tam, kā mākam produktu pasniegt, nav lielāka vērtība kā pašam produktam vai pakalpojumam? Monopolā saruna ar mārketinga un komunikācijas speciālisti Baibu Čipu-Ziemeli.

Trīs dienās 555 cilvēki parakstījuši Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētu atklātu vēstuli, publiski viņu aicinot saglabāt valsts demokrātiskās vērtības un iestāties par tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Vēstule tapusi, reaģējot uz pēdējo dienu politiķu izteikumiem un vairāku ministriju lēmumiem, kas skāruši nevalstiskās organizācijas (NVO) un zinātniskos projektus. Tikmēr premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” paliek pie nostājas, ka jāizvērtē nevalstiskajam sektoram piešķirtā valsts finansējuma lietderība. Organizācijas savukārt uzskata, ka atsevišķi gadījumi tiek izmantoti visa sektora nomelnošanai. 

“Es nevaru atļauties, ka dažos mēnešos sagrauj to, kas veidots desmitiem gadu laikā.” Tā saka Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, pilsoniskā aktīviste un atklātās vēstules autore Rasma Pīpiķe. Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētajā vēstulē paustas bažas, ka politiķu vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām un zinātnisko projektu publiska apšaubīšana var vājināt tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un sabiedrības līdzdalību. Tās parakstītāji aicina prezidentu publiski iestāties par šiem demokrātiskas valsts pamatprincipiem un sekmēt to ievērošanu valsts institūciju darbā. Pīpiķe uzsver, ka vēstule nav tapusi, lai aizstāvētu kādu konkrētu organizāciju vai projektu. Tās mērķis ir nepieļaut, ka tiek vājināti gadu desmitiem veidoti sabiedrības līdzdalības un profesionālās ekspertīzes mehānismi.

Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” nemaina savu nostāju, uzstājot, ka finansējums nevalstiskajam sektoram ir jāpārvērtē. Viņu interesējot, kā tiek izlietota nozarei piešķirtā nauda, kas kopumā esot aptuveni 200 miljoni eiro, jo pašreiz viņam nav priekšstata, kur šī nauda tiek tērēta.

Kulbergs arī paliek pie pārliecības, ka nevalstiskā sektora pārstāvjiem par dalību Ministru kabineta Memoranda padomes sēdēs nav jāmaksā, jo šāda sistēma, viņaprāt, ir sabojāta.

Kulbergs gan akcentē, ka ir pietiekami daudz labu piemēru, kur nevalstiskās organizācijas tiek galā ar funkcijām, kas tām ir deleģētas, daudz labāk un lētāk nekā valsts, jo tām ir kompetence un tās zina, kā to izdarīt. Bet, vienlaikus politiķis norādīja, ka esot pietiekoši daudz tādu piemēru, kur šī nauda tiekot “izpļekarēta”.

--

Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem turpmāk varētu vairs nemaksāt par darbu Ministru kabineta Memoranda padomē un tās darba grupās. To paredz Valsts kancelejas sagatavotie noteikumu grozījumi tiesību aktu projektu portālā. Mērķis ir ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Atlīdzību plānots atcelt arī par padomes deleģēto pārstāvju darbu citās konsultatīvajās un uzraudzības institūcijās.