Vai Latvijas laukos jāaudzē tikai govis un kazas? Kurzemes pusē aplokos ganās strausi un kazas. Saruna Monopolā par izvēli darīt ar saimniecības "Nornieki" vadītāju Pēteri Gobzemi.

Čelliste Gunta Ābele, kura ikdienā dzīvo Šveicē, šovasar atgriezusies Latvijā, lai debitētu kamermūzikas koncertā Rīgas Domā kopā ar ērģelnieci Vitu Kalnciemu. Franču komponistu mūzikas programma 39. Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā "Rīgas Doms" 22. jūlijā mūziķei ir īpašs notikums – tajā savienojas bērnības atmiņas, ilggadēja muzikāla draudzība un iespēja muzicēt kopā ar leģendārajām Doma ērģelēm.

Lai gan Gunta Ābele jau daudzus gadus dzīvo Bernē, viņa atzīst, ka katra atgriešanās Latvijā aizvien ir emocionāla. “Vienmēr, no lidmašīnas ieraugot Latvijas mežus un jūru, ir īpaša sajūta sirdī.” Rīgā laiks rit citādi nekā ikdienā Šveicē – jāpagūst satikt ģimeni, draugus un piedzīvot pilsētu.

Ar Vitu Kalnciemu čellisti vieno sena pazīšanās, kas sākās Jēzus baznīcā, kur bērnībā viņa kā Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkne regulāri muzicēja dievkalpojumos. Tieši tur radās apbrīna par ērģelnieces improvizācijas prasmi.

“Kad pirmo reizi spēlēju Šveicē baznīcā, man bija pilnīgs kultūršoks. Man likās – tā, kā spēlē Vita, tā spēlē visi. Izrādījās, ka tā nemaz nav.”

Rīgas Doma koncerts būs Guntas debija kamermūzikā šajā dievnamā. Viņa uzsver, ka muzicēšana līdzās varenajām ērģelēm rada pavisam citu skanējumu: “Ar tādu varenu instrumentu kā ērģeles čellam vienkārši jāskan – tur nav citu iespēju.”

Programmā skanēs Kamila Sensānsa, Gabriela Forē, Sezāra Franka un Olivjē Mesiāna darbi. Pēc mūziķes teiktā, katrs koncerts ar ērģelēm ir unikāls, jo katrā baznīcā ir cits instruments un katrs ērģelnieks izvēlas savas skaņu krāsas: “Katru reizi veidojas pilnīgi cita skaņu pasaule.”

Īpaša vieta programmā atvēlēta Mesiāna darbam "Slavinājums Jēzus mūžībai". “Ja nu Rīgas Doms un franču mūzika, tad noteikti gribēju šo skaņdarbu. Tas ir ārpus realitātes, savā pasaulē,”

stāsta Gunta Ābele. Savukārt franču mūziku kopumā viņa raksturo kā īpaši niansētu, plūstošu un harmoniski smalku.

Lai arī vasara citiem ir atpūtas laiks, mūziķes kalendārs joprojām ir piepildīts. Drīz pēc koncerta Rīgā viņa muzicēs kopā ar dzīvesbiedru Dolomītu kalnos Itālijā, bet rudenī turpinās koncertus kopā ar “Latvian Piano Trio” un citiem latviešu mūziķiem Šveicē. “Jo vairāk un dažādākos sastāvos spēlē kopā, jo vairāk saproti otru pat bez teikšanas.”

Šogad čelliste nosvinējusi arī apaļu jubileju. Viņa atzīst, ka gadi devuši lielāku pieredzi, īpaši pedagoģiskajā darbā, taču nav mazinājuši aizrautību. “Varbūt esmu kļuvusi drusciņ gudrāka, bet dzīvi un mūziku joprojām mīlu.”

Ungārijas OTP banka iegādāsies "Luminor" banku un ieies Baltijas tirgū – tiesa, tikai gadījumā, ja darījumu apstiprinās regulatori. Vērtējot darījumu, gan Igaunijas uzraugs, gan Eiropas Centrālā banka ņems vērā visus apstākļus, tostarp OTP bankas darbību citos tirgos – arī tāda veida tirgos, kuri Latvijai ir nepieņemami. Tas, ka OTP Group turpina darbību Krievijā pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā radījis bažas publiskajā telpā. Potenciāla darījuma summa pašlaik netiek atklāta.

Skaidrojam, kā tieši regulatori vērtēs darījumu, ko tas nozīmē Latvijas banku sektoram un ekonomikai, un vai darījumā ir arī kāds politiskais aspekts.

Nepilnās četrās minūtēs un bez plašām diskusijām valdība šodien sēdē ir apstiprinājusi savu rīcības plānu.

Baltijas banku tirgū plāno ienākt Ungārijas OTP banka, iegādājoties „Luminor Bank”.

Francijas parlaments balso par sociālo tīklu lietošanas ierobežojumiem jauniešiem.

Saeimas komisijā ziņo par vienotu organizatoriskā modeļa izveidi Dziesmu un deju svētkiem.

"Daugavas" stadionā Liepājā vēl vērtē postažu pēc "Prāta vētras" koncerta, divi futbola klubi palikuši bez mājas laukuma

Vai Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus varētu rīkot viens organizators, nevis divas ministrijas? 21. jūlijā Saeimas atbildīgās komisijas sēdē Kultūras ministrija piedāvāja divus iespējamos variantus, kā varētu izveidot vienotu organizācijas modeli. Ministrija sola – izkoptās latviešu tradīcijas un svētku saturs paliks nemainīgs.

Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir kultūras ministra pakļautībā, savukārt Skolu jaunatnes svētkus rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Šāda dalīta atbildība rada problēmas – tā uzskata Kultūras ministrijā, piebilstot, ka katriem svētkiem tiek veidota jauna organizatoru komanda, bet viņu iegūtā pieredze netiek nodota nākamajiem rīkotājiem. Izmaiņas ir vajadzīgas arī tāpēc, ka pieaug prasības, kas attiecas, piemēram, uz drošību un kārtību.

Eiropā veiktie pētījumi rāda, ka vidēji katra trešā ģimene rūpējas par izvēlīgu ēdāju, kura uzturu varētu vērtēt kā nepilnvērtīgu vai pat neveselīgu. Arī Latvijas ģimenēs ar maziem bērniem visvairāk veselīgu ēšanu apgrūtina tieši bērna izvēlīgums. Ko tas īsti nozīmē - izvēlīgs ēdājs, kad tā ir normāla bērna attīstības daļa un kad tiešām būtu jāsatraucas? Kā, neskatoties uz bērnu nevēlēšanos ēst to vai citu produktu, tomēr nodrošināt pilnvērtīgu uzturu un kā izvairīties no konfliktiem pie ēdiena galda?

Ģimenes studijā diskutē sertificēta uztura speciāliste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura terapijas komandas vadītāja Olga Ļubina, klīnikas "Rabarbers" pediatre Katrīna Selecka un sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Kristīne Karlsone.

Memoranda padomes locekļiem no nevalstiskajām organizācijām par dalību sēdēs plāno vairs nemaksāt – šādu rīkojumu izdevis premjers Andris Kulbergs līdzekļu taupīšanas nolūkos. Ar viņa izteikumiem par naudas saņemšanu par pasēdēšanu sākās plašāka diskusija par valdības pārstāvju attieksmi pret nevalstisko sektoru, arī to, vai nevalstiskajām organizācijām vispār jāsaņem valsts atbalsts. Par nevalstisko organizāciju lomu un valsts naudas tērēšanu tām diskusija Krustpunktā.

Analizē un skaidro Ministru prezidenta padomnieks Mārtiņš Brencis, Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, sociologs, Eiropas sociālā pētījuma nacionalais koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins.

--

Par nevalstisko organizāciju lomu arī saruna raidījumā Labrīt.