Īpaši radošs un dzīvespriecīgs gars šovasar valda Strenčos, kur kopš pavasara pilsētvidē ik pa laikam parādās kāds jauns mākslas fakts vai objekts. Visi tie iekļaujas izstādē ”Atrašanas vietas”, ko organizē apvienība ”Orbīta” sadarbībā ar citiem pazīstamiem māksliniekiem. Šobrīd radīti jau 14 mākslas objekti un instalācijas, kas saspēlējas ar pilsētvidi un daļēji ir tajā paslēpušies. Apmeklētājiem tos atrast palīdzēs speciāli izveidota karte, bet lai atrastu visus, būs jābūt ļoti vērīgam.

Skaniska instalācija atrodas Strenču tirgus laukumā, un tas ir radioaparātu koris. Ko tas atskaņo? – stāsta viens no izstādes kuratoriem un māksliniekiem Artūrs Punte.”Mēs paši uzlikām tirgus laukumā vairākus radio aparātus, tur ir vairāki paviljoni, tirdzniecības nojumītes, kas veido tādu kompleksu, un zem katras nojumītes stāv radio aparāts, kurš reizi stundā atskaņo dziesmu par Strenčiem, un šī dziesma beidzas ar Gerda Lapoškas pateikto pareizo laiku apaļajā stundā.”

Instalācija saucas ”56’45””, kas norāda uz precīzu laiku, kad dziesma katru stundu sāk skanēt, lai pēdējais akords izskanētu tieši pirms apaļās stundas.

Viens no pamanāmākajiem objektiem ir Oto Holgera Ozoliņa darbs ”Mantija”. Tas ir mājas jumta fragments, kas ļauj skatītājam pašam iztēloties – vai ēka lien ārā no zemes, vai, tieši otrādi, grimst tajā iekšā. Nejauši, bet simboliski šim mākslas darbam izvēlēta zīmīga vieta. Kādreiz tajā atradās Strenču visu laiku greznākā celtne – centrālā viesnīca, kas kara gados nodega. Arī šis objekts ir skanisks.

Saspēli ar pilsētas infrastruktūru veido apvienības ”Poētiskais robotisms” instalācija ”Emociju šķirošanas laukums”, kurā iekļaujas trīs krāsu konteineri, katrs savām emocijām – pozitīvajām, negatīvajām un neitrālajām.

Ir vairāki darbi, kas saspēlējas ar pilsētas informācijas telpu – ceļa zīmēm, norādēm, iestāžu izkārtnēm, reklāmām un sludinājumiem, ēdienkartēm un citiem informācijas nesējiem.

Piemēram, blakus vienam no parka soliņiem Artūrs Punte izveidojis autobusa pieturai līdzīgu zīmi, uz kuras ir pulksteņa simbols, kas saucas ”Laiks” un kam apakšā esošā papildzīme vēsta – ”Apstājas pēc pieprasījuma”.

Semjons Haņins savukārt kā atsauci uz ielu nosaukumu plāksnītēm izveidojis plāksnītes ielu stūriem, kuru nosaukumi veidoti, savienojot abu ielu nosaukumus, tā, piemēram, tagad pilsētvidē ir Ugunsbaznīcas stūris, Trimnīcas stūris, Slimola stūris, Valverīnas un vēl citi stūri.

Artūrs Punte stāsta, ka strencēnieši visas šīs mākslinieciskās intervences uztver atbalstoši un ar humoru.

Izstāde ”Atrašanas vietas” Strenču pilsētvidē būs apskatāma līdz septembra beigām.

Vai izglītība veido mūsu turpinājumu? Monopolā saruna par vēlmi dot bērniem iespēju attīstīties pilnvērtīgi ar Montesori asociācijas valdes priekšsēdētāju Zani Baltgaili.

Vai Ungārijas bankas ienākšana Latvijā jāvērtē arī no politiskā aspekta?

Ap 50 miljoniem eiro gadā no valsts budžeta būs nepieciešams, lai izveidot Latvijas austrumu teritorijas atbalsta fondu.

Rinkēvičs: Tieši militāri draudi no Krievijas nav novērojami, taču sabiedrībai jābūt modrai.

Francijas vides ministre Monika Barbu paziņojusi par atkāpšanos saistībā ar parlamentā pieņemto likumprojektu, kas atļauj lietot bitēm kaitīgus pesticīdus.

Zemniekiem, kas cietuši zaudējumus pērn slikto laika apstākļu dēļ, valsts papildus piešķīrusi 4 miljonu eiro atbalstu.

Ap 50 miljoniem eiro gadā no valsts budžeta vajadzēs, lai izveidotu Latvijas austrumu teritorijas atbalsta fondu. Tādu ieceri šodien ir atbalstījusi Saeimas atbildīgā komisija, bet šobrīd gan nav skaidrs, kur šādu naudu ņemt. Fondā līdzekļi būtu paredzēti Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībām, bet šodien izskanēja arī piedāvājumi to paplašināt ar Vidzemes pierobežas pašvaldībām.

Ukrainā jauna ministru kabineta veidošana ir nonākusi līdz protestiem un armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska nomaiņai. Savukārt Ukrainas triecieni Krievijas teritorijā nu jau skar ne tikai militāros un enerģētikas objektus, bet arī tirdzniecības vietnes "Wildberries" noliktavas.

Lielbritānija tikmēr tikusi pie sava nākamā premjera - leiborista Endija Bērnema, kurš Dauningstrītā ieradies, pamatīgi izsvēpējot stārmera veidoto kabinetu. Bet Ungārijā "buldozera lomu" uzņēmies jaunais valsts premjers Pēters Maģars, kurš dažādos valsts līmeņos un struktūrās mēģina izsvēpēt Viktora Orbana laikmeta paliekas.

Šos tematus apspriežam kopā ar Martu Edvardi Ivaski no Latvijas Ārpolitikas institūta un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktoru Ģirtu Kasparānu.

Kad aizpagājušās nedēļas beigās parādījās informācija par līdzšinējās Ukrainas valdības atkāpšanos un jauna kabineta veidošanu, sākotnēji nekas neliecināja, ka process varētu draudēt ar krīzi. 16. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada apstiprināja valdību ar līdzšinējo valsts naftas un gāzes koncerna „Naftogaz” vadītāju Serhiju Korecki priekšgalā. Taču saskaņā ar Ukrainas likumdošanu aizsardzības un ārlietu ministru kandidātus izvirza prezidents, un par viņiem Rada balso atsevišķi.

Jau valdības apstiprināšanas laikā Kijivas ielās bija sākušies protesti, jo bija parādījusies informācija, ka amatam netiks atkārtoti izvirzīts populārais aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Protestētāji izvirzīja arī prasību atcelt no amata līdzšinējo armijas pavēlnieku ģenerāli Oleksandru Sirski. Pastāv viedoklis, ka Ukrainas pašreizējie panākumi kaujas robotu izmantošanā lielā mērā ir ministra Fedorova nopelns, savukārt ģenerālis Sirskis kā „vecās skolas” virsnieks drīzāk kavē šo attīstību. Nākamajās dienās protesti vērsās plašumā un aptvēra arī citas Ukrainas pilsētas.

Vakar, 21. jūlijā, prezidents Zelenskis paziņoja, ka atceļ no amata ģenerāli Sirski, par jauno pavēlnieku ieceļot ģenerālmajoru Mihailo Drapatiju. Savukārt bijušajam aizsardzības ministram Mihailo Fedorovam piedāvāts jaunizveidots tehnoloģiju un militāro inovāciju ministra portfelis. Par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju iecelts drošības spēku ģenerālmajors, kopš šī gada sākuma arī Ukrainas Drošības dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Jevhenijs Hmara.

Nedienas ar aizsardzības ministra izraudzīšanos aizkavējušas arī ārlietu resora vadītāja apstiprināšanu, un līdzšinējais ministrs Andrijs Sibiha, kuram, visdrīzāk, vajadzēja saglabāt amatu, pagaidām to ieņem pagaidu pienākumu izpildītāja statusā.

Neskatoties uz diezgan juceklīgo situāciju, Augstākā Rada tomēr nolēmusi doties plānotajās brīvdienās līdz 18. augustam.

Pēdējās dienas papildinājušas Ukrainas lidrobotu triecienu „ēdienkarti” ar jaunu objektu kategoriju: nedēļas nogalē uzlidojums praktiski iznīcinājis divus tīmekļa tirdzniecības tīkla „Wildberries” noliktavu kompleksus – vienu Piemaskavā, otru Tambovas apgabalā. Iespējami zaudējumi pārsniedz divus miljardus dolāru, astoņi noliktavās strādājošie zaudējuši dzīvību, desmitiem ievainoti.

„Wildberries” ir lielākais šāda veida komercijas tīkls Krievijā, kurā nodarbināti gandrīz piecdesmit tūkstoši strādājošo. Kompāniju pirms vairāk nekā divdesmit gadiem radīja individuālā uzņēmēja Tatjana Kima, taču, kā tas mēdz notikt ar sekmīgiem uzņēmējdarbības projektiem Krievijā, pirms vairākiem gadiem viņai nācās „padalīties” ar varas aprindām pietuvinātiem ļaudīm. Pie tam par pīrāga daļu saplūcās tādi ietekmīgi ļaudis, kā Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs no vienas un Krievijas Prezidenta administrācijas vadītājs Antons Vaino un oligarhs Suleimans Kerimovs no otras puses. Notika pat apšaude ar kritušajiem Maskavas centrā, un, cik var spriest, procesā iejaucās pats Vladimirs Putins, izšķirot to par labu Vaino un Kerimova frakcijai.

Ievērojot šīs saiknes ar varas struktūrām, nenākas brīnīties, ka „Wildberries” sortimentā plaši pārstāvēti arī karā lietojami izstrādājumi un materiāli: ķiveres, bruņu vestes, optiskais kabelis un plašs klāsts lidrobotu komponentu. Tādējādi Ukrainas lidrobotu „vizīte” bija, var teikt, tikai laika jautājums. Jāpiebilst, ka „Wildberries” loģistikas ķēdes un noliktavas plaši izmanto mazie un vidējie uzņēmēji, un ir tādi, kuri šais uzbrukumos zaudējuši praktiski visus apgrozāmos līdzekļus.

Pirmdien, 20. jūlijā, darbu uzsāka jaunais Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems. Viņu Leiboristu partija 17. jūlijā izraudzījās par savu jauno līderi pēc tam, kad viņa priekšgājējs Kīrs Stārmers paziņoja par demisiju.

Saskaņā ar britu politisko sistēmu šādā gadījumā valdošās partijas iekšējā balsojumā tiek izraudzīts jauns partijas un valdības vadītājs, un līdzšinējais Lielās Mančestras lordmērs Bērnems guva pārliecinošu savu partijas biedru atbalstu.

Bērnems ieguvis mākslu maģistra grādu angļu valodas specialitātē Kembridžas universitātē, strādājis par žurnālistu, 31 gada vecumā pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Neilgi pēc tam Bērnems ieņēma vairākus ministra amatus premjerministra Gordona Brauna valdībā laikā no 2007. līdz 2010. gadam. Pēc aiziešanas no parlamenta 2017. gadā Bērnems tika ievēlēts Lielās Mančestras mēra amatā, kur ieguva atzinību par transporta reformu vadīšanu, reģionālās decentralizācijas atbalstīšanu un nozīmīgu vietējo politikas iniciatīvu īstenošanu. Tieši šajā amatā viņš nostiprināja savu reputāciju kā politiķis, kurš iestājas par lielāku varas nodošanu reģioniem un vietvarām, un izpelnījās pavārdu „Ziemeļu karalis”.

Stājoties amatā, jaunais premjerministrs uzsvēris cenšanos veidot savu komandu, iekļaujot tajā dažādu partijas spārnu pārstāvjus. Tomēr, kā atzīmē izdevums „Politico”, no valdības pazuduši iepriekšējā premjera tuvākie līdzgaitnieki un kopumā tā kļuvusi mērenāk kreisa. Jaunais finanšu ministrs būs Džons Hīlijs, kurš iepriekšējā valdībā bija aizsardzības ministrs un demisionēja, kritizēdams finanšu sektoru par attīstības bremzēšanu. Aizsardzības ministra amatu, savukārt, ieņems līdzšinējais veselības ministrs Vess Strītings. Ārlietu resoru turpmāk vadīs līdzšinējais enerģētikas un nulles emisiju lietu ministrs Eds Milibends, prominents un pieredzējis politiķis. Luīze Heiga, kas tiek raksturota kā viena no ciešākajām jaunā premjera sabiedrotajām, kļuvusi par pirmo sekretāri, respektīvi, premjera vietnieci, un Kabineta biroja vadītāju.

Savā pirmajā premjera runā Bērnems uzsvēra decentralizācijas, rūpniecības un sabiedrisko pakalpojumu attīstības nozīmi, atspoguļojot prioritātes, kuras viņš iepriekš īstenoja kā mērs un pats nodēvējis par “mančestrismu”. Ārpolitikā Bērnems ir paudis vēlmi veidot ciešāku sadarbību un nostiprināt jau panākto progresu sarunās ar Eiropas Savienību. Premjerministrs atkārtoti apstiprināja Lielbritānijas atbalstu NATO un palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Pagaidām grūti spriest, kādas izvērtīsies jaunā Dauningstrītas iemītnieka attiecības ar Donaldu Trampu, kas lielā mērā noteiks arī attiecības starp Londonu un Vašingtonu. Diezin vai paredzama nozīmīga britu nostājas maiņa Persijas līča karadarbības vai imigrācijas jautājumā, kas varētu Baltā nama saimnieku īpaši iepriecināt, taču pirmā abu līderu telefonsaruna esot atstājusi pozitīvu iespaidu.

Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.

Vēl nav pagājuši trīs mēneši, kopš Ungārijas premjerministra amatā stājās Pēters Maģars, taču valsts iekšpolitiskajā ainavā un ārpolitiskajā kursā notikušas krasas un sagaidāmas pārmaiņas. Vēlēšanas nesa partijai „Tisza” ne vien uzvaru, bet arī konstitucionālo vairākumu, un tas dod jaunajai valdībai diezgan labu atvēzienu, mēžot priekšgājēja, odiozā prokremliskā līdera Viktora Orbāna 16 varas gados piekrātos „Augeja staļļus”.

Tūlītējas un pamanāmas pārmaiņas notika Ungārijas ārpolitikā. Pagājušajos pāris mēnešos jaunais Ungārijas līderis jau paguvis apmeklēt daudzas Eiropas galvaspilsētas. Briselē viņš panācis līdz šim iesaldēto vairāk nekā 16 miljardu eiro fondu saņemšanu, Varšavā atjaunojis labas attiecības ar nozīmīgāko reģionālo partneri Poliju, Kijivā vienojies, ka Budapešta vairs nebloķēs Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, pretim saņemot konkrētas apņemšanās Ukrainas Aizkarpatu reģionā mītošās ungāru minoritātes situācijas uzlabošanai. Taču, kā savā rakstā izdevumā „Internationale Politik Quarterly” pauž Centrāleiropas valstu politikas eksperte Žužanna Vēga, ja Petera Maģāra līdzšinējā starptautiskā darbība esot īsts sprints, tad viņa iekšpolitika drīzāk ir barjerskrējiens.

Jaunajam valdības galvam nākas demontēt un reformēt varas mehānismus, kurus viņa priekšgājējs sabūvējis savas politiskās konjunktūras labā. Eiropas fondu atsaldēšana kļuvusi iespējama pirmām kārtām pateicoties gatavībai skaust partijas „Fidesz” laikā sazēlušo korupciju un necaurspīdīgumu to izlietojumā.

Spilgta ir jaunās valdības rīcība, reformējot Ungārijas sabiedriskos raidītājus, kurus iepriekšējā vara bija pārvērtusi valdošās partijas propagandas mašīnā. Kopš jūlija sākuma sabiedriskās televīzijas ziņu kanālā M1 raidījumu vietā skatītājus sagaida tumšs ekrāns ar uzrakstu: „Sabiedriskie mediji nedrīkst melot. Lūdzam piedošanu, ka to tik ilgi darījām!” Seko informācija par notiekošo mediju reformēšanu un aicinājums gaidīt pārraižu atjaunošanos.

Orbāns un partija „Fidesz” savas varas gados praktiski visur amatos savietojusi savējos, kuri daudzos gadījumos sagaidāmi sabotēs pārmaiņu procesus. Premjerministrs Maģars aicinājis daudzus iepriekšējā konjunktūras ielikteņus labprātīgi aiziet, sākot jau ar līdzšinējo Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku. Kad valsts galva atteicās to darīt, parlaments 13. jūlijā pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas paredz, cita starpā, prezidenta pilnvaru izbeigšanu. 18. jūlijā prezidents Šujoks šos labojumus apstiprināja, tādējādi piekrizdams aiziet. Tagad Ungāriju gaida ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Vairāki ievērojami sabiedrības pārstāvji nākuši klajā ar publisku vēstuli, aicinot partiju „Tisza” nominēt valsts galvas amatam izcilo šahisti, pašreizējo Pasaules šaha federācijas sieviešu reitinga līderi Judīti Polgāru. Tomēr viņa laipni atteicās no nominācijas.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Ja pašreizējie vecāki un vecvecāki savā bērnībā lasīja "Brīnumzemes" sērijas pasakas, arī par Vinniju Pūku, Runci zābakos, Pepiju Garzeķi, Smaragda pilsētas burvi un Sīpoliņa piedzīvojumiem un citas grāmatas, tad literatūras piedāvājums šībrīža mazajiem lasītājiem ir gan plašāks, gan arī daudzveidīgāks. Tas nepārtraukti tiek papildināts gan ar aizvien jauniem ārzemju autoru grāmatu tulkojumiem, gan pašmāju autoru darbiem. Pēdējos gados arvien biežāk diskusijas izraisa bērnu grāmatu saturs – tajās parādās tēmas, kas agrāk bērnu literatūrā bija reti sastopamas vai vispār netika aplūkotas. Daļa uzskata, ka bērnu literatūrai jāpalīdz runāt par sarežģītiem dzīves jautājumiem, citi bažījas, ka atsevišķas tēmas bērniem nav piemērotas.

Ģimenes studijā diskutē portāla "LSM.lv" literatūras apskatniece, bibliotekāre, bērnu literatūras entuziaste Aija Bremšmite, bērnu un jauniešu literatūras pētniece, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Ilze Stikāne, bērnu grāmatu izdevniecības "Liels un mazs" līdzīpašniece un vadītāja Alīse Nīgale, apgāda "Zvaigzne ABC" līdzīpašiece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka un klīniskā psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte.

Par to, ka Krievija, nespējot uzvarēt Ukrainu, grib atrast jaunus mērķus mūsu reģionā ir minējuši gan izlūkdienesti, gan izteikušās dažādu valstu amatpersonas. Pret Baltijas valstīm jau sen izvērsts hibrīdkarš, bet tas iegūst arvien jaunas izpausmes. Rumānijā ielidojis Krievijas drons, kas trāpīja pa dzīvojamo māju, lika domāt, vai Krievija netestē arvien jaunas robežas, cik tālu var iet, kamēr NATO valstis īsti nerīkojas. Kāda ir mūsu drošības situācija, cik gatavi esam dažādiem izaicinājumiem, par to diskutējam Krustpunktā.

Analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs.