Saeima varētu spert soli tuvāk tam, lai sabiedriskajos medijos krievu valodu turpmāk drīkstētu izmantot tikai ārkārtējās situācijās vai propagandas atspēkošanai. Par attiecīgajiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem deputāti ārkārtas sēdē šodien lems pagaidām otrajā lasījumā. Grozījumu autori, kas ir koalīcijas deputāti, norāda, ka izmaiņu mērķis ir stiprināt latviešu valodu un izpildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Raidījuma temats ir Krievijas maigā vara, tās pašreizējās izpausmes un kā uz to reaģēt. Vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Marts Eduards Ivaskis. 

Eduards Liniņš: Šis gads gandrīz vai izskatās pēc tāda pavērsiena gada. Mēs atceramies sabiedrības noskaņojumu kara sākumā, pirmajos mēnešos, kad ļoti konsekventi tika rautas saites ar Krieviju, pārtraukti sakari ar zinātniskajām un kultūras institūcijām, kur tādi vēl bija. Tika lauzti kontrakti ar krievu operdziedātājiem, māksliniekiem. Tagad vērojam zināmu svārsta kustību pretējā virzienā. Tāda spilgta bezdelīga vai varbūt pat jāsaka - maitu lija bija daļēji izdevies mēģinājums atkal atvērt Krievijas paviljonu Venēcijas biennālē.

Marts Eduards Ivaskis: Runājot par sportu un kultūru, man šķiet, ka vērtīgi ir saprast, ka ne vienmēr šie lēmumi, kas ir šajā gadījumā Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums un no tās izrietošie federāciju lēmumi, kā arī Venēcijas biennāles valdes lēmums, atspoguļo vispārējo sabiedrības un arī pat dažreiz valstu nostāju attiecīgajā jautājumā. 

Par Starptautisko olimpisko komiteju. Jāsaka, ka tā ir vienmēr ir bijusi aktīva cīņa jau kopš paša 2022. gada. Vispār Krievijas iekļaušana aizliegto valstu sarakstā. Tas beigu beigās ir lobijs šīm federācijām. Olimpiskais sports ir bizness arī, un Krievija ir aktīvi sevi lobējusi un iefiltrējusi dažādās sporta federācijās jau kopš 2006. vai 2005. gada, varbūt pat ātrāk. Mēs tam izlauzāmies cauri 2022. gadā. Tur bija inerce un virziens. Četri gadi bija vajadzīgi [Krievijai], lai izlauztos tam cauri. Bet vēl ne galīgi. Par karogu un himnu vēl nav pieņemts lēmums. Un par to mēs turpināsim cīnīties.

Man liekas, ka Krievijai vēl aizvien ir sava nosacītā vara un spēja vilkt sviras dažādās valstīs, kuras ir daļa no šīm federācijām, it īpaši globālajos dienvidos, kur vēl aizvien Krievijai ir nozīmīga loma. Austrumos ar Ķīnas atbalstu, viņiem ir diezgan liela partnerība ar daudzām citām valstīm, kuras ir pretstatā mūsu mērķim. 

Par kultūru. Kā tu jau minēji, tā vairāk jau bija kā tāda maitu lija. Krievijas ekspozīcija nebija publiski atvērta Venēcijas biennālē, viņi rādīja uz ekrāniem. Beigās arī Eiropas Savienība atvilka finansējumu, bija protesti un arī boikoti. Ja godīgi, arī Itālijas valdība nebija apmierināta ar šo rezultātu un vispār šo lēmumu.

Noteikti sabiedrībā ir lielāks nogurums tagad, nekā tāds bija 2022. gadā. Noteikti Krievija ir atradusi jaunus veidus, kā manevrēt, bet cīņa nekādā veidā nav beigusies un tā turpinās. Katru reizi, kad Krievijai kaut kas izdodas, mēs izvērtējam, mēs sakām: jā, šeit mums nesanāca mūsu vēlamais mērķis, ejam tālāk. Viena izgāšanās nenozīmē, ka viss ir sabrucis. 

Krustpunktā runājam par iekšējo drošību un Valsts policijas darbu. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.

Izdevniecības “Neputns” bilingvālajā samta sērijā iznākusi īru dzejnieka Šeimusa Hīnija dzejas izlase “100 dzejoļi”, savukārt literatūras un kultūras portāls „Punctum” klajā laidis Oušena Vonga dzejoļu grāmatu “Nakts debesīs šautas brūces”. Ar dzejnieku Ivaru Šteinbergu un tulkotāju Ievu Lešinsku, kuri strādājuši ar abu autoru darbiem, tiekamies Kultūras rondo.

--

Nobela prēmijas laureāts Šeimuss Hīnijs (Seamus Heaney, 1939–2013) ir pasaulē vispazīstamākais mūsdienu īru dzejnieks. Dzejnieka dzīves laikā iznākušie 12 krājumi liecina par viņa eksperimentiem ar dažādiem stiliem un poētikas paņēmieniem, tematiski vairoties no abstrakcijām, toties spilgti iezīmējot Ziemeļīrijas un Īrijas ainavu, vēstures kolīzijas un cilvēkus, kas viņam bijuši nozīmīgi. Pirmajā acu uzmetienā vienkāršie Hīnija dzejoļi ir sintaktiski bagāti, to faktūru veido instrumentārijs, ko piedāvā viņa trīs lieliski pārzinātās valodas – angļu, īru un latīņu. 100 dzejoļi ir dzejnieka ģimenes sastādīts pēcnāves krājums, un tas sniedz samērā vispusīgu ieskatu viņa poētiskajā mantojumā. Krājuma atdzejotāja ir Ieva Lešinska.

Oušens Vongs ir viens no izcilākajiem un pasaulē pazīstamākajiem amerikāņu mūsdienu dzejniekiem. 2021. gadā "Jāņa Rozes" apgāds izdeva viņa romānu "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi", kuru tulkojusi Ieva Lešinska. Taču pirmo plašāko atzinību Vongs ieguva tieši ar 2016. gada dzejoļu krājumu "Nakts debesīs šautas brūces", kurā, savijot Vjetnamas kara, antīkās mitoloģijas un mūsdienu Amerikas tēlus un motīvus, attēlota kvīru pieredze, migrācija, vardarbība un intimitāte. No angļu valodas atdzejojuši Linda Mence un Ivars Šteinbergs.

Aptaukošanās ir kompleksa problēma, ko jārisina, izprotot cēloņus un rīcību, kas pie tās noved un arī iespējamos risinājumus. Kādi tie ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Diskutē Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un klīnikas "Aiwa" un Starptautiskā Bariatrijas ekselences centra ķirurgs Maksims Mukāns.

"Veselīgs, sabalansēts uzturs un ilgstoši," mudina Sigita Pastare.

"To, ko mēs varējām ēst 20 gadu vecumā, to nevar vairs pie tām pašām fiziskajām aktivitātēm ēst 40 gadu vecumā, jo vielmaiņas procesi fizioloģiski kļūst lēnāki," norāda Sigita Pastare. "Arī pētījumos ir konstatēts, ka arī fiziskā aktivitāte cilvēkiem ar gadiem kļūst mazāka. Un arī, protams, to veicina gadu no gada mūsu apkārtējā vide."

"Ne vienmēr holesterīna līmenis korelē ar aptaukošanos. Praksē mēs redzam pietiekami daudzas pacientus ar normālu svaru vai pat samazinātu ķermeņa svaru, bet augstiem holesterīna līmeņiem. Un tas nozīmē, ka ir nesabalansēts uzturs, kurā samērā daudz ir produktu, kas satur taukus slēptā veidā un trūkst šķiedrvielu, trūkst pareizi pagatavotu dārzeņu," skaidro Sigita Pastare. "Protams, ka kabaci varam tvaicēti pagatavot cietu, kraukšķīgu, bet varam kārtīgi pannā ar eļļu un taukiem sacept, un tad veselīgums būs daudz mazāks. Vai kabaču pankūkas, kas laukos iecienītas. Jāēd visiem ir veselīgi un jāatrod laiks zivtiņai un veselīgi jāpagatavo."

Viņa norāda, ka jūras un okeāna zivīs ir labais holesterīns jeb ABL lholesterīns, kas palīdz samazināt slikto holesterīnu jeb zema blīvuma holesterīnu. 

Latvijas politiskā elite nav ieinteresēta neatkarīgā un kvalitatīvā sabiedriskajā medijā. Tai nav priekšstata, ka demokrātijas kvalitāte ir cieši saistīta ar mediju kvalitāti un ka šādi mediji ir spējīgi kritizēt varu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja kultūrpētnieks Deniss Hanovs.

Viņš norādīja, ka vara Latvijā šobrīd seko seniem boļševiku priekšstatiem, ka kritika ir elites apdraudējums un tā steidzīgi jāsargā. Tādēļ pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas skar kopīgas nācijas veidošanu. Sabiedriskajiem medijiem izklaides laikmetā ir ļoti būtiska nozīme, kas iekļauj sevī priekšstatu par to, ka mazākumtautības ir neatņemama Latvijas kultūrtelpas daļa.

--

Saeima otrajā lasījumā šodien, 23. jūlijā, lems par izmaiņām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas mainīs pieeju mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajā medijā. Tas paredz atteikties no līdzšinējā pienākuma veidot saturu mazākumtautību valodās, nosakot, ka turpmāk tās būs tiesības, nevis obligāts pienākums.

Tiesības vēlēt ir vienas no svarīgākajām pilsoņa tiesībām demokrātiskā valstī. Taču cilvēkiem ar invaliditāti šo tiesību izmantošana ne vienmēr ir tik vienkārša. Ierasties vēlēšanu iecirknī, saņemt vēlēšanu zīmes, aiziet līdz balsošanas kabīnei, izvēlēties sev tīkamāko partiju sarakstu, izdarīt atzīmes un aploksni iemest vēlēšanu urnā – vairākumam tie ir daži pavisam vienkārši soļi. Taču, ja vēlēšanu zīmi neredzi, var nākties lūgt kāda palīdzību un līdz ar to viņam atklāt savu izvēli.

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlikušas 72 dienas, un pašlaik daudz domājam par to, kā tās pasargāt no gaisa telpas apdraudējumiem, hibrīduzbrukumiem un tehniskām ķibelēm. Taču vai esam pietiekami padomājuši arī par cilvēkiem, kuriem grūtības var sagādāt pati balsošana? Skaidrojam, cik pieejamas vēlēšanas ir cilvēkiem ar invaliditāti.

--

Centrālā vēlēšanu komisija neievāc datus par to, cik vēlēšanās piedalās cilvēki ar invaliditāti, un, visticamāk, to nedarīs arī oktobrī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās. Komisija gan pieļauj, ka šādu vēlētāju īpatsvars varētu būt mazāks par vienu procentu. Atsevišķi tiek uzskaitīta balsošana vēlētāju atrašanās vietā. To līdz šim nevienās vēlēšanās nav izmantojuši vairāk par 0,7 procentiem balsotāju.