Latgalīšu rokstu volūda ir daļa nu Latvejis kulturviesturiskuo montuojuma. Šudiņ tū sorgoj lykums. Tei skaņ radejā, televizorā, skaitama rokstūšajā presē i socialajūs medejūs, dzierdama vysaidūs pasuokumūs. Tok oficiālajā saziņā ar vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem komunikaceja nūteik latvīšu literarajā volūdā.

Kur beidzās tradiceja i suocās volūdys praktiskuo puse, cik lelā mārā latgalīšu rokstu volūda publiskajā telpā ir tikai kulturys, cik vaļsts volūdys politikys vaicuojums, diskutej Vaļsts volūdys centra direktore Inese Muhka, i divi aktivi latgalīšu volūdys lītuotuoji runā, rokstūs i juridiskā saziņā ar īstuodem – „Kolnasātys” rubriku autors, muzikis i viesturnīks Arņs Slobožanins (Arnis Slobožaņins) i muzykants Aņss Ataols Bierzeņš (Ansis Ataols Bērziņš).

Piec pādejū godu statistikys datim var sprīst, ka latgalīšu volūdā kasdīnā runoj gondreiž 100 tyukstūšys Latvejis īdzeivuotuoju, kas ir ap 8% Latgolā – vaira kai trešuo daļa. „Ka jūs byutu symts, kai lībīšu nazcik dasmytu, vysleidza vajag tū volūdu paturēt i raudzeit jū vaira īdzeivynuot,” izsver Aņss Ataols-Bierzeņš.

Vaļsts volūdys centrā ir latgalīšu volūdys apakškomiseja i latgalīšu rokstu volūdys konsultants, i pasateicūt obejim kungim, kuri aktivi volūdu lītoj oficiālajā saziņā ar īstuodem, tys ir pamaneits plotuokā sabīdreibā, stuosta Inese Muhka, i „myusu latgalīšu volūdys apjūms kai konsultaceju ziņā, tai dažaidu puorlykumu dokumentu ziņā, ir cīši pīaudzs. Itei funkceja ir pareiza, tys vīnkuorši ir juodora i juoatteista.”

Svareigi, ka īstuodēs, sajamūt oficialus dokumentus latgaliski, izatur ar ceiņu pret latgalīšu volūdu, par sovu pīredzi stuosta Arņs Slobožanins: „Laika gaitā es saprotu, ka mes tai kai vīnā laivā teišom siežam niu kūpā ar vaļsti. Ka maņ beja sajiuta pyrma desmit godim, ka vaļsts ir pret mani, kod es grybu kū ta latgaliski dareit, tod niu maņ ir sajiuta, ka tai kai suoc īsaklauseit tevī.”

Latvijas Teātra darbinieku savienības projekta raidījumu cikls "Teātra garša". Latvijas teātra skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2026. gada sezona. Tiekas teātra režisore un pedagoģe Indra Roga un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kārlis Reijers.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Aizkraukles novada Odzienas muižā pie muižas saimnieces Noras Krasovskas, kas šogad saņēma Aizkraukles novada uzņēmēju balvu nominācijā "Tūrisma pērle". Noras vīrs Alvis Odzienas pili nopirka 2008. gadā un tagad ģimenei pieder jau astoņas muižas ēkas. 12 gadus muižas saimniece ir Nora Krasovska un kopā ar viņu apskatām gan Odzienas pili ar savdabīgo tornīti, gan pilnībā atjaunoto Krogusmāju, kur atrodas ēdamzāle un istabiņas viesiem. Tur ikvienu sagaida vēl kāds muižas pastāvīgais iemītnieks – strīpains kaķis, kam dots vārds Barons.

Ielūkojamies arī klētī un bijušajā alus brūzī, kur šobrīd top SPA, kā arī dodamies uz padomju laikā celtajām mehāniskajām darbnīcām, kur tagad var apskatīt pagājušā gadsimta auto un tehnikas kolekciju.

Kas ir zilā šķīvī olas viducis? Šo Augusta Felsberga un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Ķipuru ģimene no Siguldas: mamma Anete, tētis Andrejs un bērni Pārsla (9 gadi) un Jurģis (5 gadi). 

Spriedze ir augsta, draudi ir zemi. Taču tas var mainīties. Tā par Krievijas draudiem Norvēģijas ziemeļos aiz polārā loka saka pērn izveidotās Finmarkas brigādes komandieris. Pēc Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā Eiropas valstis aktīvi stiprina savu robežu ar agresoru, un izņēmums nav arī Norvēģija.

„Mūsu puiši un meitenes sargā robežu. Un dara to ļoti labi.” Šī ir viena no pirmajām lietām, ko pasažieriem autobusā no lidostas uz Hjirkenēsu, saka šoferis. Robežas tuvums un ģeopolitiskā situācija – tie ir jautājumi, kas tūristus šai pilsētai un Finmarkas reģionam kopumā piesaista arvien vairāk.

Hjirkenēse atrodas vien 15 kilometrus no robežas ar Krieviju un 200 kilometru attālumā ir Murmanska. Par to liecina arī dažas ceļazīmes, uz kurām atsevišķi vietu nosaukumi ir gan latīņu, gan kirilicas burtiem. Arī es dodos apskatīt robežu. Braucot pa šaurajiem un līkumainajiem ceļiem, par robežu dažviet liecina vien dzeltenmelnie norvēģu un sarkanzaļie krievu robežstabi, kā arī brīdinājuma zīmes. Pagaidām žogu starp abām valstīm teju nav. Stāsta Finmarkas policijas iecirkņa Incidentu pārvaldības štāba vadītājs Tarjeijs Sirma Telefsens.

„Robeža ir aptuveni 200 kilometrus gara. Un lielākā daļa robežas stiepjas pa upi un ezeriem. Tāpēc nav iespējams uzstādīt robežžogus. Taču robežžogs var būt daudz kas – tā var būt elektronika ar novērošanas radariem un termālās kameras, lai pārliecinātos, ka neviens nelegāli nešķērso robežu ne no Norvēģijas uz Krieviju, ne no Krievijas uz Norvēģiju.”

Kameras, sensori un cita tehnika te tiešām nav pamanāma, taču uzraudzība notiek. (UPE) Piestāju vietā, kur upe ir vien metrus trīs no ceļa. Vēl nesen šajā apkārtnē par akmeņu mešanu pāri robežai aizturēja trīs Zviedrijas pilsoņus. Sodi par pārkāpumiem te mērāmi vairākos simtos eiro. Tuvojoties sauszemes robežas galējam punktam, nepilnu kilometru no Barenca jūras, milzīgā tundras klajumā piestāju pie kādas nelielas kapelas. Uz tās uzraksts – Karaļa Oskara II kapela. Tieši pirms 200 gadiem Norvēģija un Krievija vienojās par robežu. Taču strīdi joprojām pastāvēja, tādēļ norvēģi uzcēla šo kapelu, lai skaidri norādītu, kam teritorija pieder. Robeža no baznīcas atrodas vien 500 metru attālumā, kur Barenca jūrā ietek Jakobselvas upe. Pāri upei Krievijas pusē labi redzams tornis un dažāda veida elektroniskās novērošanas un sakaru iekārtas. Pēc brīža jau atrodos pašā Barenca jūras krastā, nelielā pludmalē. Turpat netālu rindā sastājuši kemperi, bet aiz muguras no zemajiem lietus mākoņiem, kas lēni veļas pār kalniem, kādas klints pakājē pa brīdim iznirst Norvēģijas novērošanas tornis.

Par to, ka drošības iestādes aktīvi stiprina robežas drošību un savas spējas, zina un to pamana arī vietējie.

Runā, ka suns ir cilvēka labākais draugs, bet vai četrkājainie astaiņi var būt arī labākie kolēģi? Par to Monopolā saruna ar Valsts policijas kinoloģi Gundu Šabanovu.

Raidījumā skan:

Runā, ka suns ir cilvēka labākais draugs, bet vai četrkājainie astaiņi var būt arī labākie kolēģi? Par to Monopolā saruna ar Valsts policijas kinoloģi Gundu Šabanovu.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- tieši tas, kas vajadzīgs!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.