Kā digitālo tehnoloģiju attīstība ietekmē to, kā patērējam kultūru? Un kāpēc klātienes pieredzei joprojām ir nozīme arī laikā, kad tik daudz ko it kā varam baudīt datorā un telefonā? Atbildes zina jauna Latvijas Kultūras akadēmijas pētījuma autori. Kultūras rondo tiekamies ar Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta veiktā pētījuma „Latvijas iedzīvotāju digitālā kultūras patēriņa paradumi” ziņojuma autori, zinātņu doktoi Līgu Vinogradovu un pētījuma asistenti Loti Katrīnu Cērpu.           

--

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts publicējis pētījuma ziņojumu “Latvijas iedzīvotāju digitālā kultūras patēriņa paradumi”, kurā analizēts, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē kultūras patēriņu Latvijā, kā iedzīvotāji izmanto digitālo kultūras saturu un kā digitālā līdzdalība saistās ar klātienes kultūras pieredzi. Pētījums pieejams LKA mājaslapā.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka digitālajai un klātienes kultūras pieredzei ir atšķirīga nozīme iedzīvotāju paradumos. To atklāj arī dati par iedzīvotāju izteiktāku gatavību maksāt par klātienes saturu, savukārt digitālais kultūras saturs biežāk tiek uztverts kā bezmaksas vai zemākas cenas pakalpojums. Tāpat secināts, ka digitālajās kultūras aktivitātēs iesaistītie iedzīvotāji augstu novērtē klātienes kultūras sociālo un emocionālo nozīmi, tādējādi digitālās kultūras izmantošana pati par sevi nenozīmē vēlmi aizvietot klātienes pieredzi ar digitālajām iespējām. Digitālais kultūras saturs tiek vērtēts drīzāk kā ērts, sasniedzams un elastīgs, dod plašāku izvēli. To arī apliecina tādas Latvijas iedzīvotāju visbiežāk patērētās digitālās kultūras formas kā mūzikas klausīšanās un filmu skatīšanās, bet mazāk patērēti tiek tādi produkti, kas prasa aktīvāku iesaisti, piemēram, vietējo kultūras institūciju radītie digitālie resursi.

Šajā nedēļas nogalē Balvi kļuvuši par teātra mākslas epicentru, kur aicina izbaudīt 14 amatierteātru izrādes VIII Starptautiskajā klasiskās dramaturģijas festivālā “Ķiršu dārzs”, Rēzeknes novadā top gardumi Mājas kafejnīcu dienās, bet mūzika, māksla un jēgpilnas diskusijas apvienojas festivālā “Spaits” Rēzeknē.

Balvos no piektdienas līdz svētdienai (no 3. līdz 5. jūlijam) varēs nobaudīt ķiršus gan tiešā, gan teatrālā izpildījumā, te norisinās VIII Starptautiskais klasiskās dramaturģijas amatierfestivāls “Ķiršu dārzs”. “Šogad mēs īpaši esam parūpējušies, lai spētu pārsteigt ikvienu, jo trīs dienu garumā redzēsim 14 izrādes, kas būs gan latviešu, gan pasaules klasika. Spēsim pārsteigt ne tikai ar Latvijas labākajiem amatierteātriem, bet būs arī viesi no Lietuvas un Norvēģijas,” Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Dita Nipere aicina izbaudīt izrādes no dziļi filozofiskiem darbiem līdz tautā iemīļotai klasikai un bērnu dienu motīviem: “Aktrises pašas gatavo lelles, šis būs leļļu teātris bērniem, un viņas arī parādīs cik atjautīgi lelles var izgatavot no dažādiem nevajadzīgiem sadzīviskiem priekšmetiem. Cilvēkiem mēs piedāvāsim izdzīvot ne tikai emocijas, bet izvērtēt dzīves vērtības un meklēsim atbildes par mūžigo tēmu “mīlestība”.  Ir pārsteidzoši piedāvājumi, es domāju neviens nepaliks vienaldzīgs.” Un turpat Lāču dārzā esošajā tikko atvērtajā Amatnieku mājā varēs pamēģināt kaut ko pavisam ķiršainu: “Radošie cilvēki Māris un Uļjana piedāvās lokšaušanu “Trāpi ķirsī”, brošu izgatavošana vai “Saldās kaislības aizkulisēs”.”

Savukārt vēderpriekus noteikti varēs piedzīvot Latgales vidienē – Rēzeknes novadā, līdz ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu, norisinās mājas kafejnīcu dienas (4. un 5. jūlijā). “Tas būs kulinārais mantojums ar tādiem ēdieniem kā “asuškas un guļbešnīki”, bet būs arī veģetāri, vegāni, bezglutēna ēdieni, piemēram, grikotto, kas ir risotto griķu izteiksmē. ” Līdz ar gardiem ēdieniem izbaudīt arī kultūru aicina Rēzeknes novada pašvaldības Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Daiga Miščenko: “Tie būs gan saulrieta koncerti ābeļdārzā, gan radošas izpausmes griķu laukā, iespēja vizināties ar sup dēļiem. Katrā vietā ir padomāts par “odziņu”, piemēram, Dricānos norisināsies kulinārais duelis, kur sacentīsies pieci dažādi meistari  un apmeklētājiem būs iespēja baudīt visu piecu piedāvājumu un izvērtēt, kuram izdevies vislabāk.”

Un svētdien (5. jūlijā) Rēzeknē pirmo reizi notiks festivāls “Spaits” (no latgaliešu valodas - stars), kur satiksies mūzika, māksla, sarunas un kopā būšana pie Kovšu ezera. Kā apgalvo biedrības “Nezināmā Rēzekne” pārstāve Laura Spundere, te ikviens atradīs iespēju gan diskutēt, gan sportot, gan radoši darboties un izbaudīt mūziku latgaliski: “Pasākumā ikviens atradīs sev saistošu notikumu – no koncertiem un darbnīcām līdz diskusijām, sportiskām aktivitātēm un mākslas projektiem. Festivāla programmā gaidāms Latgales mūziķu lielkoncerts: Preiļu Purpura koris, Rēzeknes Oranžais koris, Ūga, folkloras kopa “Upīte”, “Latgales klezmeri”, “Bruoli i Muosys” u.c. Būs radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, sarunas par Rēzeknes nākotni, ģimeņu sporta svētki, modes skate, mākslas darbu izsole, sietspiede un sešu jaunu vides mākslas objektu atklāšana. Es domāju, ka tik dažāda programma der ikvienam un tiekamies 5. jūlijā pie Kovšu ezera!”

Ne visu pārtikas produktu fermentēšanu var saukt par skābēšanu. Piemēram, siera nogatavināšana ir fermentēšana, bet tā nav skābēšana. Savukārt skābēšanu gan var droši saukt arī par fermentēšanu. Ko fermentējam un ko skābējam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas fermentēšanas draugu biedrības līdzdibinātāja Agate Lūse, konditore Maija Kaire un fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča.

Ierakstā Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (Pārtikas institūta) asociētā profesore Jeļena Zagorska stāsta, ka pie mums veikalos var nopirkt daudzus fermentētus piena produktus un īpaši izceļ lakto, ko ražo tikai Latvijā, arī raudzētas paniņas un biezpienu. Viņa stāsta par fermentācijas procesu, kura laikā pienam pievieno dzīvas baktērijas, lai iegūtu skābpiena produktus.

Piektdienas rītā sazināmies ar Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga direktori Aneti Toču, jo jau rīt, 4. jūlijā, pulksten 18 orķestris aicina uz īpašu koncertu Naukšēnu Kultūras namā – vietā, kur pirms 20 gadiem norisinājās pati pirmā orķestra uzstāšanās.

Koncerts veltīts Sinfonietta Rīga bijušajam mākslinieciskajam vadītājam, nu – orķestra Goda diriģentam Normundam Šnē. 

Pēc piektdaļgadsimta uzdrošināšanās, muzikāla azarta, robežu izvaicāšanas, rūpīgas senlaiku mūzikas izzināšanas un mūsdienu partitūru jaunatklāšanas Sinfonietta Rīga ir noslēgusi grandiozu vēstures posmu skaņu vizionāra Normunda Šnē vadībā. Taču skumjas atvadas šoreiz izpaliek.

Naukšēnos, kur pirms 20 gadiem notika pats pirmais Sinfonietta Rīga koncerts, klausītājus sagaida īpaša programma, kuru izraudzījušies paši Sinfonietta Rīga mūziķi, pārlapojot orķestra dzīvē nozīmīgākās partitūras, un arī daži no viņiem – Sinfonietta Rīga pirmā oboja Pēteris Endzelis, otrā oboja Māris Kuģis un altu grupas koncertmeistars Artūrs Gailis – iejutīsies diriģentu un atskaņojuma vadītāju ampluā. 

Koncertā krāšņi rindosies orķestra dzīvē nozīmīgākās partitūras, lai ar lepnumu atskatītos uz paveikto un apņēmīgi lūkotos nākamībā. Johana Sebastiāna Baha filigrānajos skaņurakstos spulgosies itāļu mūzikas daiļie ornamenti, bet šķelmīgs humors un apburoša elegance dzirkstīs no Jozefa Haidna un Volfganga Amadeja Mocarta opusiem. Pašmāju radošās domubiedrības apliecinās iznīcinošā skaistuma slavinātāja Platona Buravicka estētika un grupas "Lupa" iedvesmotā simfodžeza simbioze, bet Zoltāna Kodāja ungāru folklorā balstītie ritmi atgādinās, ka dzīve galu galā ir bezgalīga jautrība.

Vēl sarunā ar Aneti Toču ieskicējam koncertu Italian Opera Meets Jazz, kas festiāvālā "Rīgas ritmi" izskanēs jau šovakar pulksten 19 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.  

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šoreiz ierakstā aplūkojam ietekmes kampaņas, kas tika izvērstas pirms pagājušā gada parlamenta vēlēšanām Moldovā. 

Reti kura Eiropas valsts ir pieredzējusi tik daudzveidīgas un plaša mēroga ietekmes operācijas kā Moldova. To mērķis ir bijis kavēt Moldovas virzību uz Eiropas Savienību un panākt, lai valsts politiskais kurss būtu orientēts uz Krieviju.

Divu gadu laikā Moldova ir piedzīvojusi trīs īpaši nozīmīgus vēlēšanu ciklus – 2024. gada prezidenta vēlēšanas, referendumu par pievienošanos Eiropas Savienībai un 2025. gada parlamenta vēlēšanas. Šoreiz uzmanības centrā tieši pēdējās parlamenta vēlēšanas un ar tām saistītās ietekmes kampaņas, kas tika īstenotas digitālajā vidē.

Viena no organizācijām, kas pirms vēlēšanām novēroja Moldovas informatīvo telpu, ir Bulgārijas un Rumānijas Digitālo mediju observatorija. Tā ir šādas lielākas Eiropas organizācijas reģionālais centrs, kas apvieno vairākus neatkarīgus faktu pārbaudes projektus un mediju iniciatīvas, tostarp Rumānijā bāzēto nevalstisko organizāciju „Funky Citizens”. Lai uzzinātu vairāk par Moldovā novērotajām dezinformācijas kampaņām, sarunājos ar “Funky Citizens” pārstāvi Mateju Vrabiju.

Vasaras kulminācija ir pienākusi Latvijas pilīs un muižās, kur jau rīt un parīt (4. un 5. jūlijā) kopumā 20 vietās pa visu Latviju notiks Vēsturisko parku un dārzu dienas. Piļu un muižu asociācija tās rīko jau kopš 2019. gada, un katru reizi uzmanību pievērš kādai konkrētai tēmai. Šogad tās ir tējas, kas vēsturiski bijušas ne tikai vērtīgas, bet arī apliecinājušas statusu un eleganci. Rīt, 4. jūlijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, pilīs un muižās ir gaidāmi tikai izglītojoši pasākumi, savukārt dažādas izklaides notiks svētdien.

Maskavu piespiest sēsties pie sarunu galda varētu aktīvi Ukrainas militārie triecieni dziļi Krievijas iekšienē un kādi izšķiroši stratēģiski zaudējumi kara laukā Ukrainā. Tas būtu noteicošais, kas Krieviju piespiestu piekāpties Rietumiem un pārtraukt karu. To Latvijas Radio atzina Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur gada ievadā nedaudz samazinājies jaunu auto tirgus. Kādas ir tirgus tendences, kādi iemesli kritumam un kādas prognozes gada otrajai daļai?

Eiropas autoražotāju asociācija, kas apvieno faktiski visus mūsu pasaules daļā strādājošos autoražotājus, nesen publicēja datus par jaunu auto tirgu Eiropā, kas liecina, ka Latvija ir viena no deviņām valstīm Eiropā, kur samazinājies jaunu auto tirgus. Samazinājums ir pāris procentpunktu apmērā, un viņu dati ir par posmu no janvāra līdz maijam, savukārt Latvijas Auto asociācijas dati par visu pirmo pusgadu rāda, ka tirgus saglabājies aptuveni pagājušā gada līmenī. Līzinga pakalpojumu sniedzēji gan norāda, ka praksē redzams mazāks finansēšanas pieteikumu skaits. Stāsta Swedbankas auto līzinga vadītājs Sergejs Romaņuks.

Vai vecums pats par sevi ir vērtība? Monopols saruna ar restauratoru un biedrības "Cēsu mantojums" priekšsēdētāju Jāni Tolpežņikovu par to, kā un ko izvēlamies saglabāt nākamajām paaudzēm.