Rīgas Tehniskajā universitātē darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs to, ko ir visai grūti nomērīt, cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi, jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju. Veicot fizioloģiskus ķermeņa mērījumus, piemēram, sirds darbību vai acu skatienu, laboratoriskais aprīkojums ļaus iegūt objektīvu informāciju par cilvēka reakciju uz informāciju, pakalpojumu, preci vai rīcību. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes tenūrprofesors, „HyperLab” dibinātājs un līdzvadītājs Agnis Stibe. Ierakstā uzklausām Latvijas Universitātes profesoru Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju Jurģi Šķilteru.

Vēstis par karstuma rekordiem mūsu platuma grādos un cilvēku centieniem atvēsināties dzirdam ne pirmo gadu. Bet pētnieki Austrālijā pievērsušies tam, cik lielā mērā karstums skar bites. Plaša mēroga pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature Communications", apsekota 95 vietējo bišu sugu karstuma tolerance. Dati liecina, ka bišu sugas, kas ligzdo augu stublājos, varētu saskarties ar vislielākajiem draudiem no temperatūras paaugstināšanās, kas saistīta ar klimata pārmaiņām. Turpretī bites, kas ligzdo pazemē, šķiet labāk sagatavotas, lai izvairītos no bīstamā karstuma. Cik lielu karstumu bites var izturēt un vai draudi Austrālijas bitēm būtu attiecināmi arī uz mums? To šoreiz skaidro vienīgā bišu veterinārārste Latvijā, kā arī Latvijas Biškopības biedrības pētniece un konsultante Ineta Eglīte.

Tuvojas noslēgums studentu pilotprojektam – kustību nodarbībām cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Kādi ir rezultāti? Kopumā: joprojām ir aktuāli jautājumi par to, ka trūkst atbalsta cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Tāpat diemžēl pieejamais atbalsts atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un moderna ārstēšana netiek piedāvāta vispār. Taču pilotprojekts uzrāda, ka arī mākslinieciska intervence var būt atbalsts ne tikai pašam pacientam, bet visai viņa ģimenei.

Par kultūras nozīmi veselības stiprināšanā runājam ar horeogrāfi Alisi Putniņu, projekta vadītāju Katrīnu Dūku un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģi Kristu Lazdovsku.

Kustību nodarbības cilvēkiem ar Parkinsona slimību turpināsies arī rudenī. Lielākoties tās būs Rīgā, bet ir iecerēta izbraukuma nodarbība Cēsīs jau augustā, jo pilotprojekta laikā bija pieteikusies arī sieviete no Cēsīm. Arī Liepājā ir aktīva kustību grupa, kur varētu notikt izbraukuma nodarbība.

Raidījumā turpinām aprīlī Kā labāk dzīvot sākto sarunu par to, vai kultūru un veselību var uzskatīt par savstarpēji saistītām jomām.

Mazā Norvēģijas pilsētiņā Kirkenesā, kas atrodas aiz polārā loka, netālu no robežas ar Krieviju, attiecības ar krievvalodīgajiem daudzas desmitgades bijušas ļoti draudzīgas. Taču arī šeit, tālu no Ukrainas, Maskavas izvērstais karš ir atstājis sekas. Kā mainījusies pilsēta un iedzīvotāju attiecības, plašāk Riharda Plūmes reportāžā no Kirkenesas.

Kirkenesā ierodos kopā ar vairākiem tūristiem, no kuriem lielākā daļa ir pensijas vecuma cilvēku. Viņu vidū arī daži norvēģi. Lai gan liela daļa te ierodas ziemā, kad vietējie ārzemniekus piesaista ar iespēju vērot krāšņas ziemeļblāzmas, apciemot ziemeļbriežus, zvejot karaliskos krabjus un doties citās izklaidēs, kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tūristus pilsētā arvien biežāk ievelk stāsti par tās saikni ar Krieviju. Kirkenesa atrodas vien 15 kilometrus no robežas. Ārpus pilsētas satieku vietējā tūrisma uzņēmuma Barents Safari vadītāju Ulfu. Arī viņš ar kolēģiem jau kopš 90. gadiem piedāvā tūristiem dažādas izklaides, tostarp vadā ekskursijās uz robežu. Ulfs atzīst – pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tūristi kļuvuši ziņkārīgāki.

„Tūristu skaits ir tāds pats, kā pirms kara. Tūristu no ASV, no Austrālijas, viņi uzdod vairāk jautājumu par situāciju šeit, ko mēs šeit izjūtam. Protams, tas, kas ir noticis Ukrainā, ietekmē ikvienu. Tas ir acīmredzams. Tāpēc ir dabiski, ka tūristi jautā.”

Par vietējo vēsturi tūristi tiešām interesējas, un viena no vietām, kur to var izzināt, ir Andersgrotas bumbu patvertne, kurp dodos arī es. Tā atrodas vien dažu minūšu gājiena attālumā no pilsētas centra un visai nemanāmi gulst starp privātmājām. Gide atver smagās, pelēkās patvertnes metāla durvis un virs trepēm, kas ved pakāpienus desmit zemāk, skatam paveras liels Norvēģijas karogs, bet tālāk garš, klintī izgrauzts tunelis. Otrā pasaules kara laikā Kirkenesu okupēja nacistu armija, ar mērķi virzīties uz 200 kilometru attālumā esošo Murmansku. Sarkanajai armijai uzsākot ofensīvu pilsēta 1944. gadā piedzīvoja aptuveni 300 uzlidojumu, un tie, kas vēl nebija pametuši pilsētu, slēpās patvertnē. Lēsts, ka tie bija no viena līdz trim tūkstošiem cilvēku. Pilsēta tika pilnībā nolīdzināta un skatam pavērās vien drupas. Arī tās uz rokas pirkstiem saskaitāmas. Taču Sarkano armiju te sagaidīja kā atbrīvotājus un vietējo norvēģu attiecības ar krieviem bijušas draudzīgas. Par to liecina arī minūtes gājiena attālumā esošais „piemineklis par godu padomju atbrīvošanai”. Pie tā satieku vietējo vēsturnieku un vietējās pašvaldības domes locekli Haraldu Sundi, kurš atzīst, ka ar kaimiņiem līdz šim dzīvots saticīgi.

Tieši pirms 100 gadiem – 1926. gada jūlijā – Latvijā reģistrēja pirmo dievturu organizāciju. Gadu iepriekš savukārt pirmo reizi publiskajā telpā bija parādījies jēdziens ”dievturi”, apzīmējot piederību tieši latviskajai dzīvesziņai un senām senču tradīcijām.

Šiem notikumiem par godu, Latviju šobrīd apceļo izstāde “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai – 100”, ko sestdien atklās Rīgas Latviešu biedrības namā.

Izstāde iezīmē dievturības vietu Latvijā un pasaulē, rosina iepazīt dievturības būtību, tradīcijas un vēsturi.

Informācijas tehnoloģiju politikas aktīvists, ievainojamību meklētājs Kirils Solovjovs pieļauj, ka hakeru uzbrukums Latvijas Valsts mežu (LVM) sistēmām varētu būt saistīts ar naudas izspiešanu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka uzbrucēji mēdz atgriezties, ja naudu samaksā.

"Ja organizācija vai kāds cits būtu gatava maksāt, kibernoziedznieki to naudu noteikti pieņemtu. Mēs gan savus klientus vienmēr brīdinām šādās situācijās, ka šādi noziedznieki parasti atgriežas. Ir bijuši arī, par laimi pirms daudziem gadiem gadījumi, kur pie mums atnāk klients un saka, ka no mums izspiež naudu. Ko darīt? Mēs izstāstām, ka maksāt nevajag un ir citas metodes, kas ir pielietojamas, un citas darbības, kas jāveic šajā gadījumā. Tad klients atzīstās, ka jau pirms gada viņi samaksāja. Vienkārši noziedznieki ir atpakaļ. Tā kā maksāt maksāt nav vērts," skaidro Kirils Solovjovs.

--

Eiropas Savienība (ES) vēlas vienlīdzīgākas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, kuras eksports uz bloku daudzkārt pārsniedz ES eksportu uz Ķīnu. Brisele joprojām ir atvērta dialogam ar Pekinu, lai izvairītos no jauna tirdzniecības kara. Tomēr ES dalībvalstu vidū ir atbalsts Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas vēlmei ieņemt stingrāku nostāju attiecībā pret Ķīnu.

Ķīna ir viens no nozīmīgākajiem ES tirdzniecības partneriem. 2025. gadā ES uz Ķīnu eksportēja preces gandrīz 200 miljardu eiro vērtībā. Tikmēr Ķīna blokam pārdeva savus ražojumus 559 miljardu eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka ES tirdzniecības deficīts ar Ķīnu sasniedza aptuveni 360 miljardus eiro.

Jau gadiem ES tirgu pārpludina lēti Ķīnas produkti, piemēram, akumulatori, elektroautomobiļi un saules paneļi, kuru ražošanai Ķīnas valdība piešķir dāsnas subsīdijas. Šogad aprīlī gandrīz katra desmitā ES pārdotā jaunā automašīna bija ražota Ķīnā. Tikmēr Ķīna liek dažādus šķēršļus ES ražojumu nonākšanai savā tirgū.

Šajā situācijā bloka ražotāji pamatoti sūdzas par nevienlīdzīgu konkurenci ar Ķīnas uzņēmumiem.

Lai mēģinātu samazināt tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, EK ir ierosinājusi stiprināt ES tirdzniecības aizsardzības pasākumus, piemēram, dot priekšroku vietējiem uzņēmumiem publiskajos iepirkumos un izslēgt no stratēģiskajiem telekomunikāciju tīkliem tādus Ķīnas tehnoloģiju milžus kā „Huawei“. Ķīna uz to reaģēja, piedraudot veikt atbildes pasākumus.

Lai censtos mazināt saspīlējumu, šonedēļ Briselē tikās ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs un Ķīnas tirdzniecības ministrs Vans Veņtao. ES un Ķīna vienojās palaist Tirdzniecības un investīciju konsultāciju mehānismu, kura ietvaros notiks konsultācijas par tirdzniecības un investīciju līdzsvarošanu, eksporta kontroli, intelektuālā īpašuma tiesībām un Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu.

Šefčovičs cer, ka Briseles un Pekinas dialogs nesīs „taustāmus rezultātus” līdz viņa vizītei Ķīnā oktobrī. Ķīna ir paziņojusi, ka būtu gatava palielināt preču importu no ES, taču tādā gadījumā Pekina vēlas, lai bloks atvieglotu eksporta kontroli augsto tehnoloģiju produktiem.

Kādu lomu uz skatuves spēlē gaisma? Vai tā var kļūt par galveno varoni? Monopolā saruna ar gaismu mākslinieku Niku Ciprusu.

Uzbrucējs nopludinājis 44-us gigabaitus “Latvijas valsts mežiem” nozagto datu, lielākoties tie ir iekšēji dokumenti, epasti, paroles un sertifikāti - tā secinājusi kiberincidentu novēršanas institūcija Cert LV. Bet cik ievainojami ir citi uzņēmumi? 

Atbalsts Ukrainai tās ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā - to par vienu no prioritātēm nosaukusi Īrija, kas šodien pārņem Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus.

Vai Nacionālajā hokeja līgā spēlējošie Latvijas hokejisti mainīs klubu piederību? Šovakar pasaulē spēcīgākajā hokeja līgā sākas brīvo aģentu tirgus.

Kāds būs Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturisko zīmolu turpmākais liktenis? Vai LSM valde nepieciešamības gadījumā būs gatava atzīt savu kļūdu un uzņemties atbildību? Šie ir tikai pāris no daudzajiem jautājumiem, ko šodien sabiedriskā medija darbinieki uzdeva valdes priekšsēdētājai Baibai Zūzenai pēc viņas prezentācijas par Latvijas Sabiedriskā medija jauno zīmolu un tā nozīmi nākotnes attīstībā.

Apkopojām šodienas pasākumā izskanējušo, darbinieku jautājumus un viedokļus.