Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā atklāta izstāde "Kā tu šodien jūties? Emociju pratība", kurā 28 Latvijas mākslinieku darbi aicina pievērsties emociju pasaulei.

Izstādes kuratores Daiga Rudzāte un Una Meistere uzsver – māksla var palīdzēt atpazīt sajūtas, kuras ikdienā bieži paliek nepamanītas vai neizteiktas.

Izstādes pirmsākumi meklējami pirms aptuveni septiņiem gadiem, kad sadarbībā ar ģimenes ārsti un toreizējo Latvijas Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizsilnieci tika aizsākts diskusiju cikls par emociju pratību.

"Mūsdienu zinātne jau sen ir pierādījusi, ka emocijām ir ārkārtīga nozīme ne tikai mūsu garīgajā, bet arī fiziskajā veselībā," stāsta Una Meistere.

Viņa uzsver, ka māksla ir viena no valodām, kas palīdz cilvēkam pietuvoties savai emocionālajai pasaulei un ieraudzīt to, ko ikdienā ne vienmēr iespējams izteikt vārdos.

Pēc Aizsilnieces aiziešanas mūžībā projekta veidotāji nolēmuši iesākto turpināt plašākā formātā. Tā radusies izstāde "Kā tu šodien jūties? Emociju pratība", kuru papildina arī četras grāmatas sērijā "Veselīga Latvija".

Izstādes pamatā ir amerikāņu psihologa Pola Ekmana (Paul Ekman) teorija par sešām universālām emocijām: prieku, bailēm, skumjām, pārsteigumu, riebumu un dusmām.

"Zālē esam izveidojuši sava veida režģi, kur emocijas savstarpēji pārklājas, bet reprezentēts tiek prieks, bailes, skumjas, pārsteigums, riebums un dusmas," skaidro izstādes kuratores. Viņas tomēr uzsver, ka šis dalījums nav uztverams burtiski.

"Neviens no šiem darbiem nav absolūti kristāltīra konkrētā emocija. Tur atrodas visu emociju sajaukums, tās klejo, saplūst un pārklājas savā starpā."

Darbu izvietojums izstādē tapis ilgās diskusijās, taču kuratores atzīst, ka mākslas uztvere vienmēr ir subjektīva.

"Mēs ļoti daudz par to savstarpēji sarunājāmies. Šīs zonas ir ārkārtīgi nosacītas, jo tās tiešām viena ar otru saplūst un pārklājas."

Izstādes centrā izvietoti spoguļi ar jautājumiem, kas mudina apmeklētājus ieskatīties sevī un pārdomāt savas emocijas.

"Mēs katrs pasauli uztveram pilnīgi savādāk – atkarībā no savas pieredzes, jūtīguma un tā, ko esam redzējuši."

Izstādē pārstāvēti 28 dažādu paaudžu autori – no atzītiem mākslas klasiķiem līdz pavisam jauniem māksliniekiem.

"Tā savā veidā ir Latvijas šodienas mākslas minivārdnīciņa," saka Una Meistere.

Lielākā daļa darbu atlasīti mākslinieku darbnīcās vai no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Speciāli izstādei radīti vien daži darbi.

Ekspozīcijā sastopami šādi autori: Kristaps Ancāns, Ēriks Apaļais, Ilmārs Blumbergs, Kristians Brekte, Andris Breže, Aleksandrs Breže, Anna Ceipe, Kristiāna Dimitere, Reinis Dzudzilo, Miķelis Fišers, Indriķis Ģelzis, Helēna Heinrihsone, Brenda Jansone, Marks Halsons, Frančeska Kirke, Maija Kurševa, Katrīna Lipšāne, Laimdota Malle, Sarmīte Māliņa, MAREUNROL’S, Ģirts Muižnieks, Pauls Rietums, Ilze Rukšāne, Līga Spunde, Krista Vindberga-Auzniece, Artūrs Virtmanis, Amanda Ziemele, Otto Zitmanis, Paula Zvane.

Veidojot ekspozīciju, izrādījies, ka visvieglāk bijis atrast darbus, kas sasaucas ar skumju tēmu.

"Ar skumjām mēs varētu aizpildīt vēl vienu zāli," atzīst kuratores.

Kā iespējamo skaidrojumu viņas min ziemeļnieku mentalitāti, saules trūkumu un garās ziemas.

Savukārt sarežģītāk bijis atrast darbus, kas saistās ar riebumu: "Ar to riebumu katram ir ļoti individuālas attiecības."

Izstāde nav tikai mākslas notikums. Tā iekļauta arī Jeila Universitātes pētījumā par mākslas ietekmi uz cilvēku. Katram apmeklētājam būs iespēja iesaistīties pētījumā, izvēloties vienu darbu, kas raisa visspēcīgākās emocijas, atbildot uz jautājumiem par savu pieredzi.

"Tā pamatideja ir saprast, kā mūs ietekmē māksla, ko mēs sajūtam un par ko tā liek aizdomāties."

Kuratores uzskata, ka māksla ir viens no retajiem instrumentiem, kas mūsdienu sadrumstalotajā pasaulē palīdz cilvēkam apstāties un pievērsties sev.

Izstādes laikā notiks plaša publiskā programma, kurā piedalīsies filozofi, psihologi, ārsti, mākslinieki un mūziķi.

Viens no gaidītākajiem notikumiem būs britu neirozinātnieka Daniela Glasera (Daniel Glaser) vieslekcija septembrī.

Savukārt jau jūlijā par emociju uztveri Austrumu kultūrās stāstīs filozofs Kaspars Eihmanis.

Sarunas noslēgumā izstādes veidotājas uzsver, ka emocijas nevajadzētu dalīt pozitīvās un negatīvās.

"Nav jau labu un sliktu emociju. Viņas visas eksistē kā viens kopums, un mēs nedrīkstam tās sevī noliegt, bet izmantot tā, lai tās mums patiešām palīdzētu."

Savukārt uz jautājumu, kādas emocijas viņas pašas ikdienā izjūt visbiežāk, atbilde ir vienkārša – prieks, interese un pārsteigums.

"Kamēr mēs saglabājam sevī vēlmi uzzināt un zinātkāri, mēs esam dzīvi un turpinām attīstīties."

Pacientu tiesību eksperte: Jaunā e-nosūtījumu sistēma darbojas kļūdaini.

Elektroniskā pieteikšanās Rīgas skolās noritējusi veiksmīgi, dažas problēmas pamanītas.

Ukrainas bruņotie spēki veikuši sekmīgu triecienu pa vēl vienu no agresorvalsts lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām.

Valdība secina: valstī ir problēmas ar kiberdrošību, kā ar tehnisko pusi, tā arī ar komunikāciju.

Pasaules kausā futbolā neviena diena nepaiet bez intrigas vai skaļiem virsrakstiem medijos. Šoreiz par to parūpējās Anglijas un Beļģijas izlases, kuras tikai par mata tiesu sasniedza astotdaļfinālu.

E-nosūtījuma sistēma, ka ar vienu nosūtījumu var pierakstīties tikai vienā ārstniecības iestādē, ir pareiza, taču šis rīks darbojas kļūdaini un ne pacienta interesēs. Ar šādu problēmu saskārusies pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena, kura vairākkārt to izmantojusi – gan pierakstoties tā dēvētajā gaidīšanas rindā uz izmeklējumu, gan uz konkrētu izmeklējuma laiku. Problēmas rodoties, kad pacients atrod citā ārstniecības iestādē ātrāku pieraksta laiku. 

Pārejot uz sistēmu "viens nosūtījums – viens pieraksts", nevis vairāki pieraksti vairākās iestādē līdztekus, valsts mērķis ir samazināt mākslīgās rindas pie ārstiem. Jo iedzīvotāji ar vienu nosūtījumu mēdz pierakstīties paralēli daudzviet un pēc pakalpojuma saņemšanas nevajadzīgos pierakstus neatceļ. Tā ir katrā piektajā gadījumā, stāsta Latvijas Digitālās veselības centrā. Kopš 5. maija beidzies pārejas periods jauno e-nosūtījumu ieviešanā, un nosūtījumiem pie ārsta jābūt elektroniskiem.

Pacientu tiesību eksperte, zvērināta advokāte Solvita Olsena jauno e-nosūtījumu izmantojusi vairākkārt – gan pierakstoties tā dēvētajā gaidīšanas rindā uz izmeklējumu, gan arī pierakstoties jau uz konkrētu laiku izmeklējumam. Un secinājusi: e-nosūtījumu nevar pati kā paciente izmantot tā, kā viņai tas būtu nepieciešams.

Kāda ir bērnu zobu veselība Latvijā? Kāpēc kariess joprojām ir viena no izplatītākajām bērnu veselības problēmām? Vai galvenā atbildība gulstas uz vecākiem, vai tomēr nepietiekams atbalsts un profilakses sistēma arī spēlē nozīmīgu lomu?

Sarunā ar zobārstniecības speciālistiem skaidrojam biežākās kļūdas bērnu zobu kopšanā, to, vai bērni paši spēj pietiekami kvalitatīvi iztīrīt zobus, un trīs svarīgākos ikdienas paradumus, kas palīdz novērst kariesu. Tāpat noskaidrosim, kur vecākiem meklēt uzticamu informāciju par bērnu mutes veselību un profilaksi.

Ģimenes studijā sarunājas Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas higiēniste Guna Grīnvalde un bērnu zobārste, Rīgas Straudiņa universitātes vadošā pētniece Ilze Maldupa.

Ierakstos uzklausāmu ztura speciālisti Lizeti Pugu un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieku veselības politikas jautājumos Svenu Henkuzenu.

To, ka Latvijā bērniem mutes dobuma veselība ir ievērojami sliktākā stāvoklī nekā vidēji citur Eiropā, apstiprinājuši vairāki pētījumi, tostarp Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā veiktais. Rezultāti liecina, ka 12 gadu vecumā vairumam bērnu jau ir bojājumi pastāvīgajos zobos, pie tam vairāk nekā 70% bērnu konstatēts vismaz viens dziļš caurums. Kā šo situāciju beidzot mainīt?

Krustpunktā VIP intervija: akciju sabiedrības "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņu iztaujājam kopā ar žurnālistiem. Jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāliste Inese Helmane.

Rēzeknes novada Rogovkā jau vairāk nekā 20 gadu tiek rīkots dzejniekam Pīteram Jurciņam veltīts literātu konkurss. Viens no tā mērķiem ir veicināt jaunu literāru darbu latgaliski tapšanu, jo īpaši – veltītu bērniem un jauniešiem. Šogad darbus varēja iesniegt trīs kategorijās. Dzejā uzvaras laurus plūca literāte ar radošo pseidonīmu Elizabete, humoreskā – Aija Mikele un bērnu un jauniešu literatūrā – Meldra Gailāne.

Plašāk par latgaliešu literātu konkursu mūsu LSM Latgales studijas kolēģes Beatrises Borises sagatavotajā ierakstā.

Nautrēnu kultūras centrā aizvadīta „Pīterdīna Rogovkā” ar tradicionālo Pīteram Jurciņam veltīto literātu konkursa noslēguma pasākumu. Par viņa devumu Nautrēnu pagastam un to, kāpēc ir svarīgi turēt cieņā Jurciņa piemiņu, vairāk stāsta Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule:

“Viņš bija tāds kā jauno literātu skolotājs. Viņš aicināja, lai nebaidās sākt rakstīt, un viņš palīdzēja jaunajiem literātiem uzsākt savas gaitas rakstniecībā. Un mums tad, kad tika sākts literātu konkurss, likās, ka tas ir pats piemērotākais veids, kā godināt viņa piemiņu. Tā kā turpinot to, ko viņš ir darījis un kam ir veltījis savus spēkus.”

Šogad Pīteram Jurciņam veltītajā literātu konkursā piedalījās 13 autori. Žūrija vērtēja 22 darbus trīs kategorijās – dzejā, humoreskā un bērnu un jauniešu literatūrā. Un tieši par bērnu un jauniešu literatūras kategoriju konkursa rīkotājiem bija vislielākās bažas, cik tā būs kupli pārstāvēta, jo autoru, kas rakstītu latgaliski jaunākajai paaudzei, ir gaužām maz. Par pārsteigumu bērnu un jauniešu literatūras kategorijā tika iesūtīts visvairāk darbu – astoņi. Un uzvaras laurus šajā kategorijā plūca Rēzeknes novada iedzīvotāja Meldra Gailāne par darbu, kurš iecerēts kā sākums topošajai grāmatai.

Meldra Gailāne ir četru bērnu mamma. Iespējams, tieši tas motivējis rakstīt ne vien dzeju, bet pievērsties arī stāstiem bērniem. Līdz šim Meldra jau izdevusi divas grāmatas bērniem.

„acij ir maza kabatiņa” – šādu nosaukumu savam otrajam dzejas krājumam pieaugušajiem devusi dzejniece Linda Mence, intriģējot lasītāju, kas tad glabājas šajā kabatiņā. Tas interesēja arī Kultūras rondo, jo Lindu Menci pazīstam ne vien kā talantīgu dzejnieci, bet daudzpusīgu radošu personību un dziļi domājošu sarunbiedri. Raidījumā saruna ar Lindu Menci – par kontekstiem, kādos tapis viņas jaunais dzejas krājums, par to, kā dzejā iesūcas pasaulē notiekošais, un arī par to, kas pašlaik dod ticību literatūrai, sev un apkārtējiem. Un, protams, klausāmies arī Lindas Mences dzejoļus viņas pašas lasījumā.

„Mences otrajā dzejoļu krājumā pieaugušajiem harmoniski sadzīvo interese par vēsturi, raizes par tagadni un rūpes par valodu. Šī ir viena no tām grāmatām, kas palīdz saglabāt ticību literatūrai un cilvēkiem." Tā Lindas Mences krājumu „acij ir maza kabatiņa” raksturo tās redaktors Artis Ostups.

Studējusi antropoloģiju, teoloģiju, absolvējusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, skolojusies grafikā Latvijas Mākslas akadēmijā un tagad savos 34 sākusi mācības, kurās jūtas pavisam savā vietā – Lēvenes universitātē viņa studē literatūrzinātni. Linda Mence ir literatūras un filozofijas žurnāla „Punctum” galvenā redaktore un dzejniece, kuras otrais dzejoļu krājums pieaugušajiem „acij ir maza kabatiņa” ir iemesls, kura dēļ tikāmies uz sarunu tieši pašlaik. Tiesa gan – attālināti, jo Linda pašlaik ģimenes apstākļu dēļ dzīvo un mācās Beļģijā.

Grāmatu laidis klajā apgāds "Neputns".

Bet žurnālā „Punctum” varat lasīt arī lieliskas Lindas Mences intervijas ar dažādiem literātiem un domātājiem, kur viņa ir jautātāja, nevis atbildētāja kurpēs. Un izrādās, ka Lindas Mences dzejoļu krājums „acij ir maza kabatiņa” jau ieinteresējis pirmos tulkotājus un šoruden iznāks arī nīderlandiešu valodā.