Ja dzīvojot Latvijā ozolu zari, līgo vainags, jāņu siers un ugunskurs ir pats par sevi saprotams, tad kā līgošana iespējama Jaunzēlandē, Argentīnā vai Korejā?  To skaidrojam pirmssvētku raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, izzinot, kā līgošana transformējas prom no Latvijas un kāpēc tā ir tik svarīga svešumā. 

Par svētkiem un tradīcijām sarunājas etnomuzikologs un folklorists Ēriks Zeps un zāļu sieva Līga Reitere. Par Jāņu svinēšanu tālu prom Latvijas stāsta Gita Meiere-Nestecka, kura rīko Jāņu svinības Jaunzēlandē, Aira Čekše no Argentīnas un Liena Jakovļeva no Dienvidkorejas.

Gita Meiere-Nestecka arī dalās ar siera recepti. 

Sastāvdaļas: 

* 600 g rupji sarīvēta mocarellas siera

Pagatavošana

1. Lielā bļodā sajauc mocarellu, fetu un ķimenes.

Mazs ieteikums: ja vēlies izteiktāku tradicionālā Jāņu siera garšu, vari pievienot arī nedaudz kūpināta siera vai izmantot stiprākas garšas fetu.

Krustpunktā Lielā intervija ar iepriekš aktīvu politiķi, filoloģijas doktori un folkloristi Janīnu Kursīti-Pakuli runājam par latvietību mūsdienās, valsts valodas lomu, tradīcijām, humoru un politiku. Arī par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmoliem.

Latvijas folkoras pētnieki sadarbībā ar citu valstu kolēģiem lūko skaidrot, vai stāstniecība kā tradīcija nav izzudusi un digitālajā laikmetā neesam zaudējuši prieku klausīties. "Tīkls Eiropas mutvārdu tradīcijas stāstu un pasaku ķeršanai" – šādā pētījumā piedalās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts kopā ar kolēģiem no citām valstīm. Tā mērķis ir stiprināt stāstīšanas un mutvārdu tradīcijas kopšanu Eiropā laikā, kad stāsti, kurus stāstām un klausāmies, krietni mainījušies.

Vai 21. gadsimta Eiropā stāstnieka tradīcija vēl turpinās, un kāpēc šodien vairāk nekā jebkad mums ir vajadzīgi stāsti? Par to raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas trīs pētnieki: stāstniece Māra Mellēna, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Rita Zara un folkloras pētnieks, filoloģijas doktors, stāstnieks Guntis Pakalns.

Mūsdienās cilvēki ar roku raksta mazāk, virsroku ir guvis glītais datorraksts. Taču rokraksti ir lielisks pētniecības materiāls gan no agrākiem gadsimtiem, gan arī šajos laikos, jo tieši rokraksts atklāj cilvēka personību. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja pētniekiem rakstnieku un dzejnieku rokrakstu analīze ir darba ikdiena, tāpēc par to, kā dažkārt orientēties grūti salasāmos tekstos, saruna ar muzeja vadošo mākslas ekspertu un Latvijas Universitātes docentu Ingu Barovski. Kādi teksti atrodami muzeja krājumā un ko var dēvēt par sarežģītiem rokrakstiem, skaidro Ingus Barovskis.

Retu, senu un sarežģītu rokrakstu atpazīšanā palīdz arī digitāli rīki. Nesen latviešu rokrakstu manuskriptu pētniecībai un digitalizācijai platformā "Transkribus" tapis pirmais atvērtais teksta atpazīšanas modelis. Tas būs noderīgs ikvienam, kurš strādā ar 19. gadsimta latviešu rokrakstu manuskriptiem. Protams, tas, cik daudz rīki palīdzēs, būs atkarīgs no tā, cik labi tie tiks apmācīti. Bet pētnieka redzīgā acs un uzkrātā pieredze jebkurā gadījumā būs ļoti nozīmīga tekstu atšifrēšanā arī turpmāk.

Šodien, 22. jūnijā. aprit 85 gadi kopš nacistiskās Vācijas iebrukuma Padomju Savienības okupētajā Latvijas teritorijā. Otrais pasaules karš Liepāju sasniedza 1941. gada 22. jūnijā pulksten 4 no rīta un ilga septiņas dienas. Šajā laikā pilsētas ielās norisinājās intensīva karadarbība, kas atstāja postošas sekas pilsētai un iedzīvotājiem. Lai labāk iepazītu Liepājas kara pieredzi un pieminētu cilvēkus, kurus skāra karš, Liepājas okupācijas muzejā ir tapusi izstāde “Otrā pasaules kara pirmie postījumi Liepājā. 1941. gada 22.–29. jūnijs”. Izstāde piedāvā iespēju fotogrāfijās ieraudzīt Liepājas pilsētas ainavu pēc pirmās karadarbības nedēļas, atklājot postījumus, ko pilsētai nodarīja abas totalitārās varas. 

Izstāde varēja tapt pateicoties vēstures entuziasta Ivara Ķupja privātās kolekcijai, kurā ir daudzu gadu garumā savāktās fotogrāfijas un priekšmeti, kas stāsta par Otrā pasaules kara sākumu Liepājā.

Žurnāliste Dace Krejere tikās ar kolekcionāru Liepājas Okupācijas muzejā, lai izjautātu par savākto vēstures liecību nozīmību un Ivaram Ķupim radās interese vākt fotodokumentus par Liepājas vēsturi.

Sarunā pievēršamies Spānijai. Tieši šodien, 21. jūnijā, Spāniju ir skāris pirmais karstuma vilnis, kad tūristi un vietējie iedzīvotāji Madridē centās tikt galā ar gaisa temperatūru, kas sasniedza pat 40 grādus pēc Celsija, un varas iestādes aicināja aktualizēt jautājumus par ūdens resursiem, tāpat kā novērst ugunsgrēkus un kā pilsētas pielāgot šiem ekstremālajiem laika apstākļiem. Savukārt futbola faniem interesanta būs ziņa, ka Spānijas komanda nupat uzvarēja Saūda Arābiju pasaules kausā futbolā. Tepat Latvijā, mākslas muzejā Rīgas Birža, atklāta spāņu mākslinieka  Lido Riko izstāde ar nosaukumu "Atklāsme". Savukārt jūnija sākumā visas pasaules uzmanība bija pievērsta Romas pāvesta Leona XIV pirmajai apustuliskajai vizītei, kas risinājās Spānijā no 6. līdz 12. jūnijam. Starp citu, iepriekšējā vizīte bija notikusi pirms 15 gadiem, kad Spāniju apmeklēja pāvests Benedikts XVI. Tie, kuri sekoja notikumiem, redzēja, ka visa Spānija gatavojas šai vizītei, cik piepildītas ir gan Madrides, gan Barselonas ielas un laukumi. Un, to redzot, ik pa brīdim tomēr gribas apšaubīt apgalvojumu par sekulāro Eiropu, kas ir zaudējusi ticību. 

Ir daudz iemeslu, lai parunātu par Spāniju. Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir bīskaps un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un Marija Diaza no Spānijas, kura Latvijā jau dzīvo 20 gadus. Marija ir saistīta ar žēlsirdības kustību "Caritas", viņa ir brīvprātīgo darba vadītāja.

Raidījumā atgriežamies 85 gadus senā pagātnē, proti, 1941. gada jūnijā, kad mūsu dzimtene piedzīvoja vienu no traģiskākajiem posmiem savā vēsturē. Gadu iepriekš laupījis Baltijas valstīm neatkarību, staļiniskais padomju režīms bija īstenojis strauju un nesaudzīgu sovjetizāciju, kuras daļa bija masveidīga īpašumu un kapitāla konfiskācija. Pārmaiņu rezultātā notika straujš naudas pirktspējas kritums, tātad atlikušo ietaupījumu vērtības zudums, un arī pastāvīgais padomju dzīves realitātes pavadonis - patēriņa preču deficīts. Jau ar pirmajām okupācijas dienām sākās represijas, kas kulminēja masu deportācijā 1941. gada 14. jūnijā. Latvijas cilvēki vēl nebija attapušies no deportācijas radītā šoka, kad 22. jūnijā viņu dzīvē ielauzās jauns bieds - padomju - vācu karš. Divi totalitārie režīmi, nepilnus pāris gadus iepriekš draudzīgi sadalījuši Eiropas austrumdaļu ietekmes sfērās un sagrābuši tā dēvēto bufervalstu teritorijas, līdz ar to nonāca aci pret aci, un konflikts to starpā bija tikai laika jautājums. Par kara cēloņiem stāsta vēsturnieks, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis.

Kā zināms, kara sākumposms Padomju Savienībai bija grandiozs militārs fiasko. Fronte strauji vēlās uz austrumiem, 1000 un 10000 lieli sarkanarmijas grupējumi nonāca ielenkumā un tika iznīcināti, karavīriem krītot vai padodoties gūstā. Par šīs sagrāves cēloņiem stāsta militārais vēsturnieks, Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Līdz ar pirmajām kara dienām karadarbība skāra arī Latvijas teritoriju.

Visumā vācu ofensīvas laikā Rīgā un visā Latvijā postījumi bija nelieli, arī kaujas darbības rezultātā bojāgājušo civiliedzīvotāju nebija daudz. Tomēr nopietnas dzīvības briesmas draudēja ikvienam, kurš tādu vai citādu iemeslu dēļ šķita nevēlams vai neuzticams vai nu bēgošās iepriekšējās, vai uzbrūkošās jaunās varas kalpiem un pakalpiņiem. Līdz ar kara sākumu Padomju Savienībā uzliesmoja īsta spiegu ķeršanas mānija. Savukārt nacistu režīms vērsās pret visiem, uz kuriem varēja attiecināt definīciju žīdi un komunisti Asiņainas pēdas savas varas pēdējās dienās Latvijā atstāja padomju represīvās iestādes, tai skaitā Rīgas Centrālcietumā bez tiesas nogalinot 99 Latvijas iedzīvotājus. Par to stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Inese Dreimane.

Par to, ka ikviena cilvēka dzīvība šajās dienās karājās mata galā, liecina arī filoloģes, nacionālās pretestības kustības dalībnieces Valentīnes Lasmanes savulaik stāstītās atmiņas. Varu maiņu Rīgā Valentīne Lasmane sagaidīja kā Latvijas telegrāfa aģentūras līdzstrādniece.

Spēlē piedalās: Gija Ābele, Raimonda Arāja, Edžus Janvars un Anita Zaļaiskalne.