Latvijas dēkaiņu 149. epizodes viešņa ir Linda Ābelīte - cilvēks, kas palīdz citiem iet pārgājienos un, kā saka draugi, viņa ir visur! Dēkaine iesaistās arī dažādās sporta un tautas sporta aktivitātēs, ir pavadījusi 20 gadus skautos un pēdējos 4 gadus piedzīvojumos ņem līdzi arī savu suni.

Lindas lielākā dēka ir piedalīšanās “Fjällräven Classic” pasākumos gan Igaunijā, gan Ungārijā. Tu izlasīji pareizi - Fjällräven pasākumi notiek arī ārpus Zviedrijas robežām! Linda ar draugiem devās uz šo piedzīvojumu Ungārijā, noejot 110 km 4-5 dienu garumā un ik dienu savācot 1000m+ augstuma metrus, kā arī Igaunijā, kur piedzīvojums ilga 2-3 dienas.

Pasākums ir lielisks tiem, kuri ikdienā organizē piedzīvojumus citiem - vienīgais, par ko ir jāparūpējas pašam un jāņem līdzi, ir ekipējums, tostarp telts, guļammaiss un paklājiņš. Viss pārējais ir noorganizēts.

Ko sagaidīt no šāda organizēta piedzīvojuma, kādas aktivitātes ir vakaros un kas Lindai aizņēma visilgāko laiku, gatavojoties šādai pieredzei - par to uzzini šajā Latvijas Dēkaiņu epizodē!

Lindas instagram mājas.

Raidījumu vada: Ausma Cīrulniece un Zane.

Kurš gan nepazīst šo putnu – visai liels, graciozs, ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu, kas atgādina par ziemas tuvošanos. Tās ir dzērves. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.

"Vēl pirms pusgadsimta dzērves dziesmu varēja dzirdēt tikai lielo sūnu purvu dziļumā. Dzērve bija bikls putns, kas vairījās no cilvēka. Tad kaut kas mainījās. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem dzērvju Latvijā kļūst arvien vairāk. Tagad ligzdo līdz pat 10000 pāru, un tās vairs nemeklē tikai purvus. Ligzdas ir atrastas pat bebru applūdinātos mežos, zivju dīķos un arī pat nelielās, slapjās lauku ieplakās. Dzērves barojas laukā arī pat pāris desmitu metru no ceļa un nebaidās no garāmbraucošām mašīnām. Tāpēc mēs viņas tik bieži arī varam redzēt," stāsta Agnis Bušs.

Dzērve prot ne tikai meistarīgi slēpties, bet arī mainīt krāsu. Pavasarī tās spalvas ir tīri pelēkas, bet vasarā mugura bieži kļūst rūsgani brūna. Tās nav jaunas spalvas, vienkārši dzērves spalvas iekrāso purvā dzelžainais ūdens un dūņas, putnam tīrot spalvas, Un brūnganu dzērvi ligzdā ir vēl grūtāk pamanīt. 

Rudenī var dzirdēt dzērvju balsis, kad tās dodas uz dienvidiem. Un starp pieaugušo putnu "trompetēm" var saklausīt arī smalkākas. Tie ir šīs vasaras jaunie putni. Tie lido kopā ar vecākiem un ceļu mācās no viņiem. Jau pirms gandrīz 3000 gadu Homērs "Iliādā" salīdzināja karapulka troksni ar dzērvju klaigām debesīs. Tik skaļas un tālu dzirdamas tās ir. 

Atšķirībā no cilvēka putni nepazīst robežas, tie ir brīvi savā kustībā un var pavadīt pusi dzīves vienā kontinentā un pusi otrā. Par to putnus ne reizi vien apskauduši dzejnieki un rakstnieki, taču realitātē – pētniecībā – tas ir zināms izaicinājums. Sākot ar putnu uzskaiti, beidzot ar atsevišķu indivīdu apgredzenošu vai aprīkošanu ar raidītājiem – Eiropā putnu ceļam seko līdzi visdažādākajos veidos. Tas palīdz nosargāt arī īpaši apdraudētu putnu populācijas. Kā putnu izpētē notiek starptautiskā sadarbība un kāpēc bez tās nevar, lai saprastu, kas notiek ar putniem visā to dzīves garumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta ornitologi Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji Viesturs Ķerus un Pēteris Daknis.

Arheoloģiskie  pētījumi liecina, ka jau Senajā Ēģiptē, baloži bija vieni no pirmajiem dzīvniekiem un paši pirmie putni, ko cilvēki pieradināja. Un šie spārnotie ziņneši līdz pat 20.  gadsimtam tika izmantoti kā pasta sakarnieki. Bet pirms runājam tieši par pasta baložu spējām veikt garas distances lidojumus un nogādāt paredzēto ziņu konkrētā vietā, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs stāsta par visu  savvaļas putnu orientēšanas maņām.

--

Kurš gan nepazīst šo putnu – visai liels, graciozs, ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu, kas atgādina par ziemas tuvošanos. Tās ir dzērves. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.

Nu jau liela tiesa ķirbju ražas ir novākta un pavisam neliela daļa šo ogu šonedēļ ir atvestas uz Latvijas Nacionālo dabas muzeja izstādi. Pirms izstādes atvēršanas raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par ķirbju, paprikas un garšaugu audzēšanu un arī pagatavošanu. Stāsta dārzniecības "NESLINKO" dārzkope Saiva Pekuse, dārzkope no Jelgavas pagasta Linda Gintēna. Abas piedalās Latvijas Dabas Nacionālā muzeja izstādēs jau vairākus gadus ar tomātiem, garšaugiem, veselības augiem, ķirgjaugiem, papriku čili. Kā arī šefpavārs Ingmārs Ladigs.

2023. gada 27. septembrī Kuldīgas Mākslas namā, dažas dienas pēc tam, kad Kuldīga tika iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis lasīja lekciju, kas kļuva par pamatu nesen iznākušai grāmatai "Kurzemes hercogu galma spožums un Kuldīgas pils". Fantastisks piedzīvojums, kas ļauj iepazīt mūsu kultūras vēsturi. Ar Imantu Lancmani sarunājās Liega Piešiņa.

Kuldīgas pils savulaik bijusi viena no greznākajām Kurzemes hercogu rezidencēm, taču līdz mūsdienām no tās saglabājies pavisam maz. Imants Lancmanis atklāj, kā senie inventāra apraksti, vēsturiskie attēli, hercogu portreti un arheoloģiskie atradumi ļauj iztēloties zudušās pils krāšņumu un Kurzemes hercogistes galma dzīvi. Sarunā arī par grāmatas tapšanu un tās mākslinieces Katrīnas Vasiļevskas ieguldījumu, kā arī Imanta Lancmaņa nākamajām iecerēm – grāmatām par Mežotnes un Elejas pilīm un Kurzemes muižu arhitektūru.

Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja Anita Čerpinska. Pārraides producente: Inta Zēgnere.

No Baltijas guberņām rekrūšus sāka ņem 18. gs. beigām, kad dienēšanas laiks bija ierobežots uz 25 gadiem.

Prioritāri muižas un vēlāk pagasti izvēlējās nodot neprecētus vīriešus, bet ne vienmēr vecpuišu bija pietiekamā daudzumā. No 1829. gada pagastā rekrūšus lozēja. Sarakstos iekļāva visus dienestam derīgos vīriešus vecumā no 17 līdz 35 gadiem. Neviens Latvijā nav saskaitījis, cik mēs esam nodevuši rekrūšus, bet ir skaidrs, ka viņu skaits sniedzas desmitos, ja ne simtos tūkstošu cilvēku.

Ja rekrūtis bija precējies vai karavīrs apprecējās dzīves laikā, viņa sieva un bērni juridiski bija pakļauti Kara ministrijai. Zaldātu dēlus ar laiku sāka saukt par kantonistiem. No 7 līdz 15 gadu vecumam zēnus bija jānodod armijai, kur viņus ievietoja speciālās skolās. Jaunākus ņēma tikai tad, ja ģimene nevarēja bērnus uzturēt. Napoleona karu laikā, kad armijai trūka cilvēku, pieņēma likumu, ka arī karavīru sievu ārlaulības dēliem bija jākļūst par zaldātiem. Izbēgt no šī likteņa varēja tikai tad, ja sieviete pirms palikšanas stāvoklī izšķīrās no vīra – zaldāta. Arī tad viņai bija jāpierāda, ka vairāku gadu garumā vīrs par viņu nav licies ne zinis.

Pašlaik likvidācijas procesu ir uzsākušas un nav pabeigušas 40 politiskās partijas un apvienības. Visilgāk šajā sarakstā atrodas „Latviešu partija”, kuras likvidācijas process ir uzsākts vēl 2006. gadā. Likvidācijas procesi ieilgst vairāku iemeslu dēļ – nenokārtotas parādsaistības, grūtības ar galīgā lēmuma pieņemšanu liela likvidatoru skaita dēļ un maksimālā likvidācijas termiņa neeksistēšana. Cik būtiska ir šī problēma un kādus risinājuma veidus redz oficiālās iestādes un eksperti.

Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka pastāv politiskās partijas, kuras ilgstoši atrodas likvidācijas procesā, nereti ilgāk par pieciem un pat vairāk nekā desmit gadiem. Normatīvajos aktos nav noteikts maksimālais likvidācijas termiņš, kā arī nepastāv tiesisks pamats ilgstoši likvidācijā esošas politiskās partijas izslēgšanai no reģistra. Tas rada formāli pastāvošas, bet faktiski neaktīvas politiskās organizācijas – šādi politisko partiju un apvienību likvidācijas problemātiku raksturo Tieslietu ministrijā.

Šobrīd saskaņā ar Uzņēmuma reģistra datiem, Latvijā ir reģistrētas 86 politiskās partijas un apvienības. Savukārt pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datiem likvidācijas procesā atrodas 40 partijas. 33 no šīm partijām un apvienībām šo procesu uzsākušas pirms sešiem un vairāk gadiem. Visilgāk šajā sarakstā atrodas „Latviešu partija” – kopš 2006. gada.

21. un 22. oktobrī notiks jau devītais digitalizācijas un savienojamības forums "Techritory 2026". Tā centrālā tēma šogad - kas kontrolē Eiropas un Latvijas kritiskos datus? Foruma “Techritory” ekosistēmas direktors Neils Kalniņš Latvijas Radio uzsvēra, ka ir svarīgi savus kritiskos datus droši pārvaldīt pašiem.

Kā ik rudeni, arī šajās dienās Siguldā netrūkst apmeklētāju, kas turp dodas, lai skatītu rudens krāsu saspēli  Gaujas senlejā. Diemžēl nepietiekamas vai neregulāras apsaimniekošanas dēļ ainaviskās tāles aizaug ar kokiem un krūmiem, bet populārās pastaigu vietās apdraudējumu rada nokaltušie koki. Tas arī rosināja uz diskusiju  “Gaujas senielejas ainava Siguldā – vakar, šodien, rīt” – aicināt visas iesaistītās puses. 

Ar mākslīgā intelekta palīdzību veikts funkciju audits, lai samazinātu administratīvo slogu – šis ir viens no Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas plāniem, ko iecerēts ieviest jau drīzumā. Politiska vienošanās par to gan vēl nav panākta, bet premjera birojā saka – birokrātijas mazināšana būs arī viena no jaunās valdības prioritātēm.

Vai mākslīgo intelektu iecerēts izmantot nākamā gada valsts budžeta tapšanā un ko vēl plānots darīt birokrātijas mazināšanai, ierakstā stāsta Sandra Dieziņa

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa sagatavojusi svarīgāko darbu plānu jeb ceļa karti, kas jāpaveic birokrātijas mazināšanā. Darba grupas vadītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes padomnieks Jānis Endziņš saka - viens no galvenajiem darbiem – veikt funkciju uzdevumu auditu. To varētu darīt ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas šai vajadzībai jau esot uztrenēts: