Poētiska ekskursija galvenās varones iekšējā pasaulē – tā iestudējumu “Mans tēvs – krievs” raksturo režisors Viesturs Roziņš. Aizvadītās nedēļas nogalē notika pirmizrāde Ingas Žoludes lugas “Mans tēvs – krievs” iestudējumam Stūra mājā. Izrāde – ekskursija ved skatītāju pa Stūra mājas gaiteņiem un telpām, stāstot par kādas ģimenes nesenās pagātnes notikumiem, savijot tos ar 20. un 21. gadsimta vēsturiskajām norisēm. Izrāde tapusi ciešā sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju. 

--

“Mans tēvs – krievs” pirmizrāde Okupācijas muzeja filiālē Stūra mājā notika 16. oktobrī, tuvākās izrādes oktobrī un novembra sākumā jau izpārdotas, iespēja redzēt izrādi 10., 14., 26. un 30. novembrī.

Es domāju par kaķi – kas atklājies un kāda kopbilde veidojusies režisorei Lailai Pakalniņai un operatoram Gintam Bērziņam, strādājot pie jaunākās filmas ar šādu nosaukumu Kultūras rondo pārrunājam ar filmas veidotājiem.

Rīgas Starptautiskā kinofestivāla nedēļa ir tieši pusē, un šovakar, 20. oktobri, Latvijas pirmizrādi festivāla konkursa programmā piedzīvos viena no divām Latvijas režisoru spēlfilmām – Lailas Pakalniņas par „kustīgo un nekustīgo attēlu poēmu” dēvētais kino darbs „Es domāju par kaķi”. Filmas veidotāji joko, ka tā uz ekrāniem nonākusi no miskastes, jo tieši pie atkritumu konteinera savulaik atrasts fotonegatīvu maisiņš operatora Ginta Bērziņa un režisores Lailas Pakalniņas rokās izaudzis par poētisku kino dzejoli, kurā autori iztēlojas dzīvi aiz šiem izmešanai lemtajiem kadriem par 60.–70. gadu Latviju. Par filmas neparasto tapšanu un ceļu pasaulē, par kustīgā un nekustīgā attēlu saruna ar Lailu Pakalniņu un Gintu Bērziņu. 

--

Kinoteātrī “Splendid Palace” festivāla norises laikā līdz 25. oktobrim iespēja apskatīt arī kinooperatora un fotogrāfa Ginta Bērziņa melnbalto fotogrāfiju izstādi “Fotogrāfijas no sērijas Nr. 179”. 

Savukārt Talsos kinoteātrī “Auseklis” 24. oktobrī norisināsies filmas īpašā pirmizrāde-svētku seanss kopā ar filmā iesaistītajiem Talsu novada cilvēkiem.

Pēc filmas nacionālās pirmizrādes 20. oktobrī “Es domāju par kaķi” uzsāks savu ceļu pie skatītājiem Latvijas kinoteātros, kultūras namos un citās izrādīšanas vietās.

Medijos izskan biedējošas prognozes par dabas parādības "El Ninjo" radītiem ekstremāliem laikapstākļiem nākamajā gadā. Tā rodas Klusajā okeānā, bet ietekmē laikapstākļus viscaur uz planētas. Jau šobrīd atseviškās terirotijās, piemēram, Kalifornijā šo El Ninjo dēvē par rekordspēcīgu, kas vienā vietā var izrausīt ilgstošo sausumu, citā - postošus plūdus. Arī Eiropai sola vairāk nokrišņu un lielākas vētras, bet planētas dienvidu puslode jau šobrīd izjūt "El Ninjo" sekas plūdos vai sausuma viļņos. Kas īsti ir šī Klusā okeāna dabas parādība un kā tā ietekmē laikapstākļus uz planētas? Vai arī Latvijā ir jāraizējas, ka ziema būs vējaināka vai aukstākā? Skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Prognožu un klimata daļas vadītājs, meteorologs Andris Vīksna un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Agrita Briede.

Sācies skolēnu brīvlaiks, kas vismaz Rīgas ielās no rītiem un vakaros atslogo satiksmi un mazina sastrēgumus, taču rudens un ziema jebkurā gadījumā visiem satiksmes dalībniekiem rada sarežģījumus ar miglu, nokrišņiem, apledojumu. Šoreiz saruna par vienu no parasti uzticamākajiem sabiedriskā transporta veidiem – vilcienu.

Ja salīdzina ar pilsētas sabiedrisko transportu – tramvajiem, trolejbusies un autobusiem vai starppilsētu autobusiem vai vēl jo vairāk aviāciju, vilciens parasti šķiet uzticamāks, ka to mazāk ietekmē slikti laikapstākļi, bet izrādās, ka arī dzelzceļš gana bieži cieš ne tikai lielām stihijām, bet pat rudens lapas var ietekmēt vilciena pārvietošanās ātrumu.

Bet visvairāk bažu protams, ir par tuvojošos ziemu. Atceramies, ka jaunie elektrovilcieni bija ļoti cimperlīgi, kad iestājās krietnāks sals un sniga. Saruna ar “Pasažieru vilciena”, ko pazīstam ar zīmolu "ViVi" vilciena vadītāju Artūru Šiškovu.

Hāgas konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā  tika pieņemta vēl tālajā 1954. gadā, bet vienam no konvencijas protokoliem Latvija pievienojas vien tagad. Par gaidāmajām izmaiņām un to, cik gatavi esam sargāk Latvijas kultūras vērtības krīzes gadījumā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē un skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsniece komandkapteine Iveta Bērziņa un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula. Sazināmies ar Roberta Mūka muzeja Galēnos vadītāju Gitu Palmu un Līvu savienības vecāko Ģirtu Gailīti.

Stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta "Life Goodwater IP" vadītājs Jānis Šīre. Programmas producente: Rūta Paula.

Atverot krānu vai piepildot glāzi, reti aizdomājamies, no kurienes šis ūdens ir nācis un cik ilgs bijis tā ceļš. Latvijā mums ir pasaules mērogā īpaša un nebūt ne pašsaprotama priekšrocība – gandrīz visa centralizētā dzeramā ūdensapgāde balstās uz pazemes ūdeņiem.

Ūdens, kas šodien nonāk mūsu glāzē, vēl nesen varēja būt lietus lāse, kas nolijusi tuvējā laukā. Taču tikpat labi tas varēja iesūkties zemē pirms vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem gadu. Atsevišķos Latvijas pazemes ūdeņu slāņos sastopams ūdens, kura ceļojums sācies vēl pēdējā ledus laikmeta beigās – ilgi pirms mūsu teritorijā izveidojās pirmās apmetnes, ciemi un pilsētas.

Viss sākas ar nokrišņiem. Daļa lietus un kūstošā sniega iztvaiko, cita aizplūst uz grāvjiem, upēm un ezeriem, bet pārējais iesūcas augsnē. Smaguma spēka ietekmē tas pamazām virzās lejup, līdz sasniedz ar ūdeni piesātinātus smilts, grants, smilšakmens, dolomīta vai kaļķakmens slāņus - ūdens horizontus. Pazemes ūdeņus nereti iztēlojas kā lielus ezerus vai upes zem zemes, taču visbiežāk tie atrodas iežu porās, plaisās un tukšumos – līdzīgi kā šķidrums virtuves sūklī.

Ar skaļiem paziņojumiem jau atkal aktualizējies jautājums par nacionālā futbola stadiona izbūvi. Futbola federācijas vadība izteikusi izmaksu aplēses, savukārt pašvaldības pārstāvji stadionu grib citā vietā nekā to redz federācija. Kamēr mēs Latvijā turpinām diskutēt, vajag vai nevajag, stadionu jautājumā mums tālu priekšā aizskrējuši lietuvieši.

86 miljoni eiro – tieši tik varētu maksāt nacionālais futbola stadions. Šo skaitli Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko pirms pāris nedēļām minēja tikšanās laikā ar FIFA prezidentu Džanni Infantino, kurā piedalījās arī Ministru prezidents Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta". 

Tuvākajā laikā gaidāma Latvijas nacionālās aviokompānijas „airBaltic” darbinieku kolektīvā atlaišana, un tas ir vissarežģītākais gaidāmais process. To intervijā Latvijas Radio sacīja „airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Konkrētu atlaižamo skaitu viņš atteicās minēt.

Pašu darbinieku masveida aiziešana no kompānijas nenotiekot. Tāpat kompānija cerējusi īstenot masveida darbinieku pārcelšanu uz nepilnu slodzi, tā mazinot atlaišanas, bet tas nav izdevies. Martinovs minēja, ka šobrīd rit arī flotes samazināšana un līdz gada beigām būšot 36 lidmašīnas. Taču līdz 2030. gadam pakāpeniski plānots floti palielināt līdz 40 lidmašīnām.

--

Nacionālā aviokompānija „airBaltic” piedzīvo vienu no būtiskākajām pārmaiņām uzņēmuma vēsturē. Jaunais biznesa plāns paredz mazāku floti, šaurāku maršrutu tīklu un arī darbinieku skaita samazināšanu. Šobrīd aviokompānija ASV sākusi finanšu restrukturizācijas procesu jeb tā dēvēto "Chapter 11", lai pārkārtotu savas finanšu saistības un piesaistītu jaunu finansējumu.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam īsu ieskatu ēkas mūra sienas materiālu izvēlē. Šoreiz salīdzināsim keramzīta bloku un gāzbetona bloku konstrukciju plusus un mīnusus. Piedāvājam būveksperta viedokli un ieteikumus, lai materiālu parametri nodrošinātu mājas siltumizturību un pasargātu no mitruma ietekmes.

1.jautājums. Vasarā ielikti lentveida pamati 170 kvadrātmetru, divstāvu privātmājai. Paredzēts arī pagrabs un terase.

1.1. Kā pamatus vajadzētu iekonservēt, lai ziemā laika apstākļi tos nebojātu? Pavasarī ceram atsākt būvdarbus.

1.2. Domas dalās par mājas sienu materiālu izvēli. Lūdzu pamatojiet keramzīta bloku un gāzbetona bloku plusus un mīnusus.

1.3. Domas dalās arī par jumta seguma izvēli. Mājas tuvumā daudz vecu koku. Sliecamies uz keramisko dakstiņu vai metāla jumta klājumu. Kāds ir Jūsu viedoklis?

1.4. Vai jumta segumu iespaido bloku izvēle?

2.jautājums. Nopirku dzīvokli pirms 22 gadiem celtā lielpaneļu (dzelzsbetons) ēkā. Dzīvoklis atrodas mājas galā. Siltināts no iekšpuses (panelis-minerālvate-rīģipsis). Plēve zem rīģipša nav manīta (vismaz logu ailēs). Līdzšinējais īpašnieks uz sienām ir līmējis tapetes, vietām tās arī krāsojis. Gaisa mitrums dzīvoklī pirms apkures apmēram 70%. Plānojam veikt dzīvokļa kosmētisko remontu.

2.1. Kāda ir labākā remonta taktika šādā dzīvoklī ?

2.2. Vai šādas sienas, zem rīģipša, var likt mierā? Vai var krāsot, likt tapetes? Vai pirms tam ir jānoņem rīģipsis? Vai jāliek kādas tvaika barjeras?

2.3. Varbūt ir cits risinājums, lai nodrošinātu normālu mikroklimatu un neradītu pelējuma risku?