„Ir vērtīgi saglabāt to laiku, kas ir aizejošs, un vērts apgūt to, kas šajā vietējā kultūrvidē vēl ir," teic Rudbāržu pagasta bibliotekāre Dagnija Grundberga, kura apkopo fotogrāfijas par vietām un notikumiem Rudbāžos.

Kopā ar viņu klausāmies par rumulēšanās tradīcijām vietējā padomju saimniecībā un burtojam senus uzrakstus uz kapu krustiem Lūdiķu kapos. Bet Latvijas Radio korespondente Kurzemē un brīvajā laikā arī dabas gide Inga Ozola iepazīstina ar priežu dzimtas koku, kas līdzinās eglei, un smaržo pēc citroniem, kā arī parāda savu māju vērtības - dižozolus.

Kas īsti ir pilnība, un vai to vispār iespējams sasniegt? Mākslas muzejā "Rīgas Birža" atklātā izstāde "Pilnības rags" aicina meklēt atbildes dažādu laikmetu un kultūru mākslā, vienlaikus uzdodot jautājumus arī par paša muzeja kolekciju. "Mēs uzdodam tikai jautājumus, bet nesniedzam atbildes. Mēs atstājam atklāto jautājuma zīmi, lai katram, šeit atnākot, pašam rastos sava izvēle par to, kā runāt par pilnību," stāsta Mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja un šīs izstādes veidotāja Daiga Upeniece. Ekspozīcija atklāj, kā pilnības simboli laika gaitā saistīti gan ar bagātību un labklājību, gan varu un eirocentrisku pasaules redzējumu, gan garīgām vērtībām. Īpaša uzmanība pievērsta arī muzeja krājuma vēsturei un mākslas darbu likteņiem, tostarp tam, kā politiskā vara ietekmējusi kolekcijas veidošanos un atsevišķu autoru darbu atribūciju.

Izstādē līdzās dažādu kultūru pilnības simboliem apskatāmi arī darbi, kas muzeja apmeklētājiem līdz šim nav bijuši pieejami vai ilgstoši glabājušies krājumā. Daļa ekspozīcijas pievēršas kristietības izpratnei par pilnību, kas vairs nav saistīta ar materiālo pārpilnību, bet gan ticību, upurēšanos un mūžību. "Pilnīgs ir tikai pats Dievs," uzsver Daiga Upeniece, atgādinot, ka cilvēkam atliek vien tiekties uz pilnību. Ekspozīcija rosina arī pārdomāt muzeja lomu mūsdienās – vai tas ir templis, kurā glabājas vērtības, vai forums, kurā par tām tiek runāts un apšaubīti ierastie priekšstati. 

Studijā Liepājas baptistu “Ciānas” draudzes sludinātājs Jurģis Šuba.

„Kolnasātā” atsagrīž rubrika par i ap Latgolys apceļuošonu – ar jaunu autoru, nūsaukumu i cytim rakursim. Iz prīšku aptyvai reizi mienesī latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga žurnaliste i ceļuošonys entuziaste Renāte Lazdiņa rubrikā „Muna Latgola” aizvess iz kaidu vītu Latgolā, kū redzēt i pīdzeivuot, kur varbyut jau reizi byuts, tok vysod var atsagrīzt, kas Latgolai dūd eipašu kruosu i sovpateibu, kurys īraudzeit sovom i cyta acim.

Itūreiz dūsimēs iz Teirumnīku pūru, kū izstaiguosim kūpā ar gidi Annu Macāni.

Rudiņs, mygla, Teirumnīku pūrs i opols ezereņš vydā, „oi, kaida skaista ir, ka vokorūs atej, tod, kod mīreigs tys ezereņš, vysi kūki spīgelejās iudinī. Nu, kai puorsoka,” soka Anna Macāne. Teirumnīku pūru pyrma 25 godu kai unikalu ekoturysma vītu sauleitē izcēle japuoņu zynuotnīki. 2001. godā ite izveiduota pūra styga ar kūka laipom. Ite vīnā vītā ir treis pūra veidi miniaturā – augstais syunu pūrs, puorejis pūra nūgoboli i zamais ci zuoļu pūrs. Ite aug dabeiguo leluo dzērvine, zīd andromeda ar spylgti rozā zīdenim, ārkausa kasandra boltim zvanenim, vaivierņu zvaigzneitis i reizem ite var redzēt jiurys ereli augši lidojam puori.

Latgalīte Inese Ruka ir lauksaimineica nu Augšdaugovys nūvoda Dubnys pogosta, kura jau daudzus godus dzeivoj uorpus Latgolys, Smiļtenis nūvodā, i audzynoj divejus četrgadnīkus. Latgalīšu volūda Inesis saimē ir mīlesteibys volūda: „Ka es naasu dīnā runuojuse latgaliski, tod tei dīna nav pylnviertiega. Latgaliskuo volūda asociejās ar sātys sajiutu, ar saimis sajiutu, ar sirds, ar dvēselis syltumu. Tys, kas munā pyrmajā saimē beja da munai tagadejai saimei. Kod es ar bārnim runoju latgalīšu volūdā, es varu raudzeit sovā veidā koč kai nūdūt tū ļūbesteibu na par volūdu, bet par tū sajiutu, kas asociejās, ka tu dzierdi itū volūdu.”

Latgaliskais ci kaidys cytys volūdys akcents ir kai eksotika, par kuru nav juosakaunej, i vairuoku volūdu lītuošona juos saimē dabiski sadzeivoj, atrūnūt ari dabisku vidi latgaliskajam. 

Impulss sarunai ar Inesi Ruku ir 17. oktobrī Reigā gaidomais latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” pasuokums saimem „Vierzeiba. Saimu dīna”, kur varēs baudeit kūpā byušonu latgaliskā vidē, runuot par volūdys lītuošonu saimē, ar bārnim i satikt ari cytas saimis, kam latgalīšu volūda ir daļa nu kasdīnys. Iz tīni planavoj dūtīs ari Inese.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Spaņs – mums spaņs beja, i spaņs byus. Spani, prūtams, suokumā beja kūka.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Cēsu novada Dzērbenes pagasta "Lejniekos". Raivis Apsītis tur izveidojis sešus dīķus un jau desmit gadus audzē karpas, foreles, zandartus un citas zivis. Konkursā "Novada garša" viņš šogad saņēma zelta medaļu par savos dīķos izaudzēto foreli un sudraba medaļu par karpu. Raivis arī audzē mikroaļģes, kas dīķus bagātina ar skābekli un konsultē citus zivju audzētājus. Pirmo dīķi viņš izveidoja, kad "Lejniekos" vēl dzīvoja Jete Užāne, kas adīja brīnišķīgi skaistus cimdus. Raivja sieva Elīna ir autore divām grāmatām par Jeti Užāni, ko pati pazina kopš bērnības.

Tūlīt pēc 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu noskaidrošanas Roberts Vilsons raidījumā "Grāmatu stāsti" uz sarunu par literatūru, politiku un pilsonisko līdzdalību aicina dzejnieci un žurnāla "Satori" redaktori Agnesi Radziņu, filozofi un Latvijas Universitātes pētnieci Līvu Rotkali, kā arī rakstnieku Māri Bērziņu. Raidījuma fonā – vēsturiskas vēlēšanas ar zemu aktivitāti un pārdomas par demokrātijas vērtību.

Sarunā viesi diskutē par to, ko literatūra sniedz sabiedrībai un kā tā ietekmē pilsonisko apziņu – vai dzeja un proza spēj mainīt valsts pārvaldi, vai arī tās galvenā nozīme ir atspoguļot un reflektēt kopīgo pieredzi? Tiek skarts arī jautājums par brīvās gribas ilūziju, autoru atbildību, izdevēju izvēlēm un propagandas riskiem literatūrā. Raidījums ievelk arī aktuālās diskusijās par Stambulas konvenciju, valodas lomu politikā un komunikācijas grūtībām starp varu un sabiedrību. Vai literatūra un filozofija spēj mainīt sabiedrību vai tomēr tikai palīdz to izprast? Klausieties raidījumu un meklējiet atbildes kopā ar raidījuma viesiem!

Raidījuma producente – Baiba Nurža.

Politika man ir paņēmusi ļoti daudz nervu šūnu, piedzīvots lepnums, bailes, pazemojums un gods, tomēr tas bija ļoti interesants periods – atzīst bijušais politiķis, publicists Andrejs Panteļējevs. Par krievu valodu skolās un sabiedrības sašķeltību, par trīs miljonu lietu deviņdesmitajos un premjeru Šķēli, arī par to, kā skolā netika vaļā no trijniekiem un ko tagad māca ģimnāzijā saruna ar Andreju Panteļējevu Laikmeta krustpunktā.

Fiziķis, politiķis, publicists. Gan pirms, gan pēc šiem dzīves posmiem viņa atbildes caurvij tāds kā sentiments par iespējami labāko, ko cilvēks dzīvē var paveikt. Un atziņas, kuras gūtas vienās no skarbākajām attiecībām – varas pasaulē. Laikmeta krustpunktā studijā viens no nozīmīgākajiem apvienības „Latvijas ceļš” politiķiem Andrejs Panteļējevs, kurš tagad ar saviem laikabiedriem raidījumu ciklā diskutē par kopā lemto un, kā tas ietekmēs mūs visus šodien. Viņš arī Atmodas laika notikumu dalībnieks, Augstākās padomes, vairāku Saeimu deputāts, „Latvijas ceļa” frakcijas priekšsēdētājs un kopš 2013. gada Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Esam satikušies dažas dienas pēc 15. Saeimas vēlēšanām. Ir skaidrs, ka Saeimā būs sešas partijas. Kā jūs vērtējat vēlēšanu rezultātus?

Andrejs Panteļējevs: Godīgi runājot, rezultāti ir labāki, nekā es sagaidīju, jo es baidījos, ka tās nosacīti latviskās vai valstiskās partijas būs tādas saskaldītas mazos gabaliņos un ka nākošā valdība būs atkal tāda raiba kā dzeņa vēders, ar četriem pieciem koalīcijas partneriem. Tādā ziņā es esmu priecīgs. Es negaidīju tik lielu rezultātu – man liekas, neviens negaidīja. Pirmkārt, kā bijušais „Latvijas ceļa” priekšsēdētājs apsveicu Kulberga kungu, ka viņš ir pārspējis mūsu, „Latvijas ceļa”, rekordu savā laikā.

Var patikt vai nepatikt kaut kas Kulbergā, bet labā ziņa ir tā, ka viens politiskais spēks un viens politiskais līderis ir saņēmis ļoti spēcīgu mandātu. Tas nozīmē, ka ir visas iespējas, nemeklējot nepārtrauktu kompromisu koalīcijā, radikālāk veikt kaut kādas nepieciešamās reformas. Mums ilgi nav bijis tā, ka premjeram ir tik liels mandāts. Par to man ir prieks.