Pēcvēlēšanu noskaņas turpinām runāt par politiku. Krustpunktā Lielā intervija ar partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītāju Aināru Šleseru.

Igauņu režisores Renātes Kērdas izrāde “Sala” Liepājas teātrim piešķir jaunas krāsas repertuārā. Darbs veidots, apvienojot kustību, runāto vārdu un vizuālo skatuves valodu. “Izskaidrošana apzog izrādi,” – tā uzskata Liepājas teātra aktieri, kas piedalās izrādē “Sala”, un aicina nākt skatītājus ar atvērtu prātu. Renātes Kērdas radošais rokraksts ir autorteātris, veidojot izrādi kā vienotu mākslas darbu.

No 12. līdz 17. oktobrim Rīgā – Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” telpās Mārstaļu ielā 6 un Ikšķilē norisināsies rakstniecei Norai Ikstenai veltīta notikumu nedēļa “Noras māja”. Tās būs sešas dienas, kurās caur literatūru, mūziku, kino, sarunām, atmiņām un satikšanos turpināsies Noras Ikstenas dzīves svinēšana. Nedēļas kulminācijā, 17. oktobrī, Ikšķilē durvis vērs Noras māja, bet Ikšķiles pilsētas bibliotēkā tiks atklāta Noras Ikstenas lasītava.

Svinēt Noras Ikstenas dzimšanas dienu Kultūras rondo aicina Noras māsa Indra Vilipsone un Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja vadītāja Iveta Ruskule. Ierakstos klausāmies arī rakstnieces balsi.

Sešu dienu programma veidota kā ceļš cauri dažādām Ikstenas radošās un cilvēciskās pasaules šķautnēm. Tajā tiks atvērtas grāmatas, lasīta viņas proza, notiks koncerti un kino seansi, sarunas pie viena galda un tikšanās ar cilvēkiem, ar kuriem rakstnieci saistījušas radošas un personiskas attiecības.

Izdevniecībā "Dienas Grāmata" klajā nākusi arī Noras Ikstenas grāmata "Bezgalības. Ikdienas domu plaiksnījumi".

Savukārt 15. oktobrī dienas garumā ekspozīcijā “Proktastinācija un radīšana” Noras pašas lasījumā skanēs esejas, kuras viņa veltījusi ekspozīcijas varoņiem – latviešu literātiem un mūziķiem.

Ļoti iespējams, ka pēc pieciem līdz desmit gadiem staru terapijas pacientiem ārstēšanas kurss varētu būt īsāks un krietni patīkamāks. Kristaps Paļskis Rīgas Tehniskajā universitātē aizstāvējis disertāciju, kurā viņš pētījis, kā onkoloģisko slimību terapijā izmantot paātrinātāju tehnoloģijas, lai pēc iespējas precīzāk un efektīvāk iznīcinātu vēža šūnas. Šis ir viens no piemēriem, kur CERN notiekošie daļiņu pētījumi var nākotnē praktiski palīdzēt pacientiem, mazinot staru terapijas blaknes un ne tikai. Kā sarežģīta daļiņu fizika iedarbojas uz tik komplicētu organismu kā cilvēka šūna? Raidījumā zināmais nezināmajā skaidro medicīnas fiziķis Kristaps Paļskis un Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesore radioloģijā, vadošā pētniece un radioloģijas zinātniskās laboratorijas vadītāja ārste Maija Radziņa.

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei tika izmantotas disketes? Nu jau tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras palīdzību uzkrāt aizvien pieaugošo datu apjomu? Atbilde būtu – kvantu skaitļošanas un DNS datu uzglabāšanas apvienojums. Tieši ar šādu jaunu modeli, septembrī viesojoties Rīgā, Latvijas Universitātē, iepazīstināja profesors Koens Bertelss.

Dzimis Beļģijā, vairāk nekā 20 gadus strādājis Delftas Tehnoloģiju universitātē Nīderlandē, bet šobrīd viņa darbība saistīta ar Šveices uzņēmumu, vienlaikus sadarbojoties ar vairākām universitātēm. Visur viņš meklē bioķīmiķus, ģenētiķus un citus zinātniekus – aizrautīgus un dedzīgus cilvēkus, kuri noticētu viņa idejai par DNS tehnoloģiju un būtu gatavi to attīstīt tālāk. Arī Zināmais nezināmajā bija iespēja aprunāties ar profesoru, un, ja jums mūsu saruna šķiet futūristiska – ļoti labi, jo profesors Bertelss tiek dēvēts par pilnīgu nākotnes cilvēku.

Neformālā izglītība Latvijā piedāvā lielas iespējas, taču kā tās izmantot maksimāli efektīvi? Pētījumi rāda, ka mums ir jāpalīdz jauniešiem un pieaugušajiem savas praktiskās prasmes labāk prezentēt darba tirgū. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutējam, kā pilnveidot mācību kvalitāti un palīdzēt neformālai izglītībai kļūt par reālu atspērienu katra cilvēka izaugsmei.

Sarunājas Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pieaugušo izglītībā Jeļena Muhina, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras "Eurodesk" tīkla koordinatore Arita Zvejniece un Dobeles pieaugušo izglītības un uzņēmējdarības atbalsta centra vadītāja Monta Mantrova.

"Cilvēkam svarīgi saprast savas mācīšanās mērķi. Bieži vien, ja mēs gribam uzzināt kaut ko jaunu, iegūt zināšanas un prasmes, lai labāk veiktu savu darbu vai sevai attīstībai, tad tas izglītības dokuments beigās varbūt ir mazāk svarīgs. Svarīgākas ir tās zināšanas, prasmes un kompetences, kas veido mūsu cilvēkkapitālu," runājot par neformālo izglītību, norāda Jeļena Muhina. "Bet, ja mūsu mērķis ir mācīties tālāk formālā izglītība vai ir noteiktas prasības profesionālai darbībai, tad ir labāk paskatīties un uzzināt par tām prasībām, lai nebūtu vilšanās par to, ka man zināšanas ir, bet patiesībā prasība ir pēc dokumenta [kas apliecina iegūto izglītību]."

Ierakstā uzklausām neformālās izglītības entuziasti. Līga Kalcenaua dažādus kursus apmeklē divas reizes gadā un piedalās meistarklasēs. Mācīšanās ir viņas vaļasprieks, kas palīdz cīnīties ar ikdienas rutīnu.

Vakar, 11. oktobrī, Berlīnes Konzerthaus risinājās Vācijas skaņu ierakstu industrijas balvas "Opus Klassik" pasniegšanas ceremonija. Tās norisi klātienē vēroja mūsu "Klasikas" direktore Gunda Vaivode, kura savos iespaidos par redzēto un dzirdēto dalās raidījumā "Rīta regtaimā".

Gunda uzsver, ka Vācijas kultūras un mediju ministrs Volframs Vaimers savā uzrunā paudis, ka mākslīgā intelekta laikos nozīme ir tieši cilvēciskumam un ka izpildītājmākslā tas ir galvenais: "Ko līdzīgu teica arī ļoti daudzi mūziķi, kas saņēma balvu – ka mūziķa identitāti nosaka pieredze un tas, kā viņi to izmanto, nevis perfekcija un mākslīgais intelekts. Tāda zināma sacelšanās pret mākslīgā intelekta nomācošo dominēšanu."

Kopumā šai balvai tika nominēti mūziķi 30 kategorijās, un skaidrs, ka visi laureāti ceremonijā nevarēja piedalīties, tāpēc ceremoniju veidoja apmēram trešā daļa no laureātiem. Kā zinām, Gada diriģenta titulu šogad izpelnījies Andris Nelsons, kurš gan šajā ceremonijā diemžēl nepiedalījās, jo atrodas Bostonā. Īpaši sumināta tikusi pianiste Marta Argeriča, kura saņēma balvu par mūža ieguldījumu. Uz skatuves kāpa virkne pasaulslavenu mākslinieku, bet pie Berlīnes Konzerthaus orķestra stājusies Nelsona asistente Bostonas orķestrī Anna Rakitina. Gunda arī stāsta, ka pasākuma programma bijusi pakārtota plašākai publikai, un iespējams, ka tas bijis televīzijas ieraksta dēļ – visi skaņdarbi bijuši īsi un populāri. "Mainījās gaismu partitūra, bet jaunās mūzikas klātbūtnes tur faktiski nebija. Pats drosmīgākais un laikmetīgākais skaņdarbs, ja neskaita dažus aranžējumus vai starpžanrus, bija Stravinska "Ugunsputna" fragments. 

Viņas uzmanību piesaistījuši arī dažādie vakara akcenti – no "Inovācijas balvas par ilgtspējību" ieguvēja Gregora Mairhofera demonstrējuma, kurā mūzikas instrumentā pārtapa tukša plastmasas pudele, līdz vijolniecei un influencerei Esterei Abramī, kura saņēma balvu kategorijā "Klasika bez robežām" un kurai sociālajās tīklošanās vietnēs ir miljons sekotāju. Savukārt īpaši sirsnīgs brīdis bijis saistīts ar dziedātāju Annu Luisi Rihteri, kura ceremonijā ieradās, lai gan viņas meitiņai tobrīd bija vien divas nedēļas. "Tādi, lūk, iespaidi no vakardienas!" rezumē Gunda.

Stāsta vēsturnieks Kārlis Sils; pārraides producente Dina Dūdiņa-Kurmiņa

Vismaz tādu ideju Latvijas iedzīvotājiem gribēja iedvest Kārļa Ulmaņa autoritārās valdības propagandisti. 15. maijā, svinot apvērsuma otro gadadienu, uz milzīga, peldoša plosta, kura centrālais elements bija 18 metrus augsta platforma, noritēja uzvedums "Tev mūžam dzīvot, Latvija!". Skatītāju pilnas krastmalas priekšā 2500 dejotāju un dziedātāju izspēlēja Ulmaņa iecerēto harmonisko vienoto tautu un priecājās par to, ka apvērsums ir beidzot no dzelmes izcēlis Gaismas pili. Kā solīja koristi, izdziedot ideologu sacerētos tekstus, tas bija uz mūžīgiem laikiem.

Tik vērienīga uzveduma mērķis bija apsveikt Ulmani ar kļūšanu par Valsts prezidentu, kas bija noticis līdz ar Alberta Kvieša prezidentūras termiņa beigām mēnesi iepriekš. Bet dziesmu teksti un dejotāju izspēlētās kustības vēstīja arī par kādu citu notikumu. Otrajā apvērsuma gadadienā autoritārā valdība beidzot izziņoja, ka drīzumā tiks dibināta Darba kamera, kuras uzdevums būs pārstāvēt strādniecības intereses. Uzvedums "Tev mūžam dzīvot, Latvija!" tiešā veidā atsaucas uz šo notikumu, attēlojot rūpnīcas strādniekus līdzās zemniekiem un karavīriem kā vienotās tautas kodolu.

Vairāk - portālā lsm.lv.