Kremļa stratēģija Ukrainā joprojām ir nemainīga un balstīta gan militārajos uzbrukumos, gan informatīvajā spiedienā uz Rietumiem. To intervijā Latvijas Radio pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākā pētniece un direktora vietniece Elīna Vrobļevska.

Maskava nav atmetusi savas militārās ambīcijas un tas ir redzams pēc uzbrukumu apjoma, īpaši Kijivai. Un informatīvajam spiedienam par labu spēlē Amerikas Savienotās valstis.

Šodien, 13. oktobrī, 90. jubilejā sveicam rakstnieci Māru Svīri. Viņas pūrā ir vairāk nekā 30 grāmatu, un tieši viņa ir autore stāstam un scenārijam, pēc kura uzņemta leģendārā filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.

Jubilāre ir arī daļa no mūsu saimes – savulaik viņa desmit gadus strādāja par bērnu un jauniešu raidījumu redaktori, kā arī ar Astras Priedes vārdu veidoja raidījumu „Parunāsim, padomāsim”. Šovakar Latvijas Radioteātrī skanēs īpašs sveiciens – Māras Svīres stāsta „Sestā labierīcība" iestudējuma pirmatskaņojums.

Baiba Kušķe: Jums jau tieši 12.00 laikam ir kafijas dzeramais laiks?

Māra Svīre: Jā, tā bija iegājies, kad bijām kopā ar Vladimiru. Tas ir viņa rakstāmgalds, viņš te sēdēja un rakstīja, un es sēdēju un rakstīju citā istabā. Un tad 12.00 mēs cēlāmies un dzērām kafiju. 

Pie Māras Svīres viesojos dažas dienas pirms viņas apaļās jubilejas. Viņa pagatavojusi ļoti garšīgu kafiju, savā gaišajā tērpā izskatās skaista un eleganta, un, lūkojoties uz viņu, patiešām grūti noticēt iespaidīgajam gadskaitlim, ko rāda kalendārs.

Viņa aktīvi seko visam Latvijā un pasaulē notiekošajam, un ik dienas joprojām piekopj kādu savu vājību, kā viņa ar humoru saka, ko viņas vīrs rakstnieks Vladimirs Kaijaks savulaik arī ar smaidu pielīdzināja atkarībai.

Māra Svīre: ”Šad tad bija tā, ka viņš tā klusu pienāk pie tām durvīm, paskatās, ko es daru, un saka: ”Ahā, nodarbojas atkal ar narkomāniju!”. Un mana narkomānija ir lasīšana. Man ļoti patīk lasīt, tas ir tik valdzinoši – skatīties savu filmu! Nekad neviena ekranizācija nav tik laba kā grāmata, un tā filma, ko es esmu redzējusi, lasot grāmatu. Tā man patiešām bija vājība jau no ļoti agras bērnības līdz pat šai dienai. Tagad, kad man vairs nav nekādu citu pienākumu, es daudz lasu, es esmu jau šajā gadā izlasījusi 45 grāmatas.

Es izlasīju žurnālā ”Planētas noslēpumi”, ka labs līdzeklis pret demenci esot lasīšana un es nopriecājos – nu re kā, tāpēc man laikam arī demences nav vēl.”

Viņa balss modina daudzus. Vai ar tām stundām, kurās ēterā jāsarunājas ar klausītājiem un producentu pietiek, lai pārējā laikā klusētu? Monopolā saruna ar radio "Skonto" rīta cilvēku Valdi Melderi.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kas jāņem vērā un kādi materiāli būtu piemēroti, ja plānojat uzlabot dzīves kvalitāti vecā guļbaļķu mājā. Kā siltināt un apšūt ēkas iekšējās sienas un mainīt koka grīdu zem kuras ir pagrabs. Raidījumā būveksperta padomi un ieteikumi.

1.jautājums. Kāds būtu pareizs „pīrāgs” no iekšpuses apšujot ar rīģipsi vecas guļbaļķu mājas ārējo sienu? Zem istabas atrodas pagrabs, kurš ir sauss. Sienai apakšējā daļā ir keramzīta bloki (sen tika mainīti, jo koks bija sapuvis), augstāk vecie guļbaļķi. Ārpusē ir koka latojums, 50mm minerālvate un saidinga apšuvums.

1.1. Domāju likt latojumu, vati, tad tvaika izolācijas plēvi, ģipškartona profilus un rīģipsi. Vai tomēr tvaika plēvi šādā situācijā nav ieteicams likt? Ko Jūs ieteiktu?

1.2. Ko darīt ar koka grīdu, zem kuras daļēji atrodas pagrabs? No apakšpuses ieklāts putupolistirols un dēļu apšuvums. Kā labāk šo grīdu siltināt, jo ir domas arī par grīdas dēļu nomaiņu?

2.jautājums. Atjaunojam ap 1950.gadu celtu māju. Daļa koka pamatu detaļu bija sapuvušas, tās nomainījām uz keramzīta blokiem. Gatavojamies silto grīdu ieklāšanai.

2.1. Vai pareizi darām? Pamatnē šķembas, akmeņi, blietēta smilts, pie koka detaļām pielikām hidroizolācijas lenti, lai smilts nesaskartos ar koku, tad 0,2mm tvaika plēve, EPS putuplasts, caurules un cementa kārta.

2.2. Vai plēve var saskarties ar koku un keramzīta blokiem? Kādi riski varētu būt?

3.jautājums. Vasarā ielikti lentveida pamati 170 kvadrātmetru, divstāvu privātmājai. Paredzēts arī pagrabs un terase. Kā pamatus vajadzētu iekonservēt, lai ziemā laika apstākļi tos nebojātu? Pavasarī ceram atsākt būvdarbus

Pie "Klasikas" mikrofona aicinām čellisti Emmu Aleksandru Bandinieci un altistu Pēteri Trasunu, lai plašāk uzzinātu par 15. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā gaidāmo koncertu "LNSO kamermūzika. Meistars un meistars", kurā līdz ar Emmu un Pēteri piedalīsies Egils Upatnieks (oboja), Andrejs Jegorovs (vijole), un Elīna Bērtiņa (klavieres).

Sezonas pirmais kamermūzikas koncerts aicina satikt meistaru un mācekli – skolotāju Frenku Bridžu un viņa talantīgāko skolnieku Bendžaminu Britenu. Laika mērogs skolotāja un skolnieka attiecības izlīdzinājis divu lielu meistaru līdzāspastāvēšanā. Koncertā abu britu skaņražu muzikālajos dialogos skanēs gan instrumentu dueti, gan kvartetu kopskaņa, smalku kamermuzicēšanu iekrāsojot bagātīgā tembru paletē. Britens vairākkārt uzsvēris, ka tieši Bridžs viņam atklājis, ko nozīmē pilnīga atbildība pret katru nošu zīmi. Koncertprogrammā divu radošu prātu rokraksti un pēctecība atklāsies izcilas kamermūzikas mozaīkā.

Eiropas Savienība papildina sankciju sarakstu ar 1600 Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām.

Politologi: Mazākumvaldība vai ierastā koalīcija – izšķiršanās būs par ietekmi un spēju īstenot pārmaiņas

Top nākamā gada valsts budžets. Jau tagad skaidrs, ka izdevumi būs jāsamazina par vairākiem simtiem miljoniem eiro.

Latvijā bērnu aprūpes un krīzes centros joprojām vairāk nekā tūkstoš bērnu gaida savu ģimeni, un audžuģimeņu skaits valstī turpina samazināties.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien, 12. oktobrī, papildināja sankciju sarakstu ar gandrīz 1600 Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām. 

Vēsturē lielākais sankciju pret Krieviju saraksta papildinājums. Tā teik raksturots šīs dienas lēmums, ar kuru Eiropas Savienības ārlietu ministri sankciju sarakstā iekļāva vēl aptuveni 1600 cilvēku un organizāciju, kas ir saistīti ar Krievijas militāro rūpniecību, kā arī Krievijas Domes vēlēšanu organizēšanu okupētajās Ukrainas teritorijās. Vēl šodien Briselē izskanēja nožēla par ASV lēmumu iegādāties no Krievijas dīzeļdegvielu.

Ja cilvēks strādājis ārzemēs un Latvijā atgriežoties turpina strādāt – kā viņam aprēķinās pensiju? Šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts meklējam atbildes uz jautājumiem, kas uztrauc diasporu, domājot par dzīvi seniora vecumā, lai ārvalstīs strādājušais varētu atgriezties Latvijā un ar mierīgu sirdi baudīt savas vecumdienas dzimtenē.

Diskutē Nodarbinātības valsts aģentūras konsultants EURES jautājumos Andris Segliņš, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs un Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt skaidrākas kvalitātes prasības tālmācībai un izglītībai ģimenē. Būtiskākās izmaiņas paredz skaidrākas kvalitātes un atbalsta prasības tālmācībai, skolas un vecāku atbildības sadalījumu, kā arī pašvaldību iesaisti īpašo apstākļu izvērtēšanā, ja vecāki izvēlas bērnam izglītības apguvi ģimenē vai tālmācībā 1.–6. klasē.