Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies Brazīlijai, kur prezidenta vēlēšanas kļuvušas par nozīmīgu pārbaudījumu ne tikai valsts politiskajai nākotnei, bet arī tās vietai arvien sašķeltākajā starptautiskajā sistēmā.

4. oktobrī vairāk nekā 125 miljoni jeb gandrīz 79% balsstiesīgo Brazīlijā devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai vēlētu valsts nākamo prezidentu. Notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Flaviu Bolsonaru, bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls, ieguva 47,03 procentus balsu, savukārt pašreizējais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva jeb Lula saņēma 45,16 procentus.

Tā kā neviens kandidāts neieguva absolūto balsu vairākumu, 25. oktobrī Brazīlijā notiks vēlēšanu otrā kārta. Lai gan nākamais Brazīlijas prezidents vēl nav zināms, ir novērojams, ka Bolsonaru Liberālā partija ievērojami nostiprināja savas pozīcijas Kongresā, tādējādi arī potenciāli apgrūtinot Lulas  valdīšanu pat atkārtotas uzvaras gadījumā. Lai gan Rīga no Brazīlijas galvaspilsētas Braziljas atrodas aptuveni 10 000 km attālumā, mums bija interesanti paanalizēt, ko šīs vēlēšanas nozīmē starptautiskā mērogā?

Raidījumu veidoja arī Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova no Latvijas Ārpolitikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes.

Viens no pēdējo gadu aktuālākajiem tematiem, par kuru runā attiecībā uz tehnoloģiju attīstību, ir mākslīgais intelekts. To aizvien biežāk izmanto reklāmas nozarē, ģenerējot plakātus vai video. Tas ienāk arī mākslā, tostarp, radot impulsus darbiem, kuros ģenerēti dažādi vizuāli elementi. Mākslīgais intelekts parādās vēl citur, lai atvieglotu darbu vai sniegtu jaunas iespējas. Tomēr tehniskie paņēmieni rada arī draudus cilvēkam. Tehnoloģiju un literatūras pētnieks Deivids Džavi Džonsons (David Jhave Johnston) rāda visai nomācošu ainu. Komponistiem un citiem kultūras nozares pārstāvjiem turpmāk būs jākonkurē ne tikai ar kolēģiem, bet arī datoru, kas, protams, darbu var paveikt vairākas reizes ātrāk. Bet vai kvalitatīvāk? Vai vispār spēsim atšķirt, kas ir cilvēka darbs un kas mākslīgi ģenerēts? 

Pētnieks uzskata, ka ir jāierobežo dažādu mākslīgā intelekta rīku izmantošana.

"Aizvien vairāk pieaug šaubas par to, ka cilvēks kļuvis lieks. Cilvēki aizvien vairāk apzinās, kas notiks, ja pieaugs tehnoloģiju jauda. Viņi jūtas nedrošāki par savu karjeru, prasmēm un dzīves aicinājumu. Tās rada trauksmi. Ja industrializācija bija milzīgs vilnis, un tagad daudzi zinātnieki runā par šo gaidāmo vilni. Tā ir kā hiperindustrializācija. Tā būs simtreiz spēcīgāka. Zūd cilvēku drošības sajūta. Līdz ar to, manuprāt, mums būtu jāatgriežas pie pašiem pamatiem un jāsaprot, ka esam viena vienota cilvēces ģimene, ka mums ir jārūpējas par struktūru kopumā, lai visām būtnēm būtu nozīme," analizē Deivids Džavi Džonsons.

Aicinām kopā ar Rīgas Starptautiskais kino festivāla (Riga IFF) direktori Lieni Treimani un festivāla radošo direktori Sonoru Broku veidot personalizētu festivāla jeb filmu skatīšanās kalendāru.

Rīgas Starptautiskais kino festivālu 15. oktobrī atklās ar Rīgā uzņemto dāņu režisores Majas el Tūhī jaunāko filmu "Nezināmā sieviete", kas piedzīvos Baltijas pirmizrādi. Festivāls turpināsies līdz 25. oktobrim, piedāvājot kino pieredzes dažādām gaumēm.

Pasaulē visbiežāk zemē nomestais atkritums nav plastmasas pudele vai polietilēna maisiņš, bet gan cigarešu izsmēķi. Šķietami mazs un nevainīgs, tas patiesībā ir bīstamu ķīmisku savienojumu kokteilis, kas nonākot saskarē ar ūdeni var radīt paliekošas sekas videi.

Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Latvijā katru gadu tiek pārdots vairāk nekā pusotrs miljards cigarešu, un aptuveni 330 miljoni izsmēķu nonāk apkārtējā vidē. Līdz ar izsmēķiem dabā nonāk arsēns, kadmijs, svins. Ko viens mazs izsmēķis var nodarīt apkārtējai videi un kāpēc izsmēķi rada galvassāpes atkritumu apsaimniekotājiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

"Pilsētās kopumā situācija uzlabojas, arvien vairāk cilvēku izsmēķus izmet atkritumu urnās, tomēr dabā arvien nonāk daudz," norāda Kaspars Zakulis.

Arī pludmalēs izsmēķu daudzums samazinās, piekrīt Jānis Ulme.

Uz Siguldu rudenī cilvēki mēdz doties ne tikai, lai baudītu krāsaino ainavu. Drīz sāksies arī lašu nārsts un labā laikā to var vērot no Gaujas tilta Siguldā un vēl citās mazākās lašupēs, gar kuru krastiem ved pastaigu takas.

Laši un taimiņi upēs jau ir sanākuši lielā skaitā, šobrīd nogaida, kad ūdens temperatūra būs mazliet vēsāka un piemērota nārstam. Bet kā šogad laši upēs jūtas, kā siltie rudeņi maina nārstu un vai dažādi lašveidīgo aizsardzības un populācijas atjaunošanas pasākumi dod rezultātu, par to saruna ar Dabas Aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītāju Jāni Bušu.

Vairāk nekā 8000 rīdzinieku centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem joprojām nav pieslēgušies. Kāpēc? Cik grūti vai viegli ir pieslēgties centralizētajai ūdens apgādes sistēmai? Vai dzeramā ūdens kvalitāte atkarīgā no tā, vai lieto centralizēto vai decentralizēto ūdens pieslēgumu? Par to diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Interesējamies arī, kādi ir atbildīgi ūdens un kanalizācijas lietošanas paradumi.

Diskutē SIA "Rīgas ūdens" Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes associētais profesors, Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus.

Ierakstā uzklausām rīdzinieci Baibu. Viņas ģimene dzīvo dzimtas īpašumā Zaļenieku ielā Pārdaugavā, netālu no pilsētas centra un par pieslēgšanos centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam cīnās jau 20 gadus.

Stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta "Life Goodwater IP" vadītājs Jānis Šīre. Programmas producente: Rūta Paula.

Kad upe iziet no krastiem, to parasti uztveram kā nelaimi. Applūst ceļi, mājas un lauki, tiek bojāts īpašums un apdraudēti cilvēki. Tomēr pati upes iziešana no krastiem nav nekas nedabisks. Vietās, kur upei līdzās saglabājusies neapbūvēta paliene, pali ir daļa no tās ierastā dzīves ritma.

Ūdenim izplūstot palienē un samazinoties tā ātrumam, sāk nosēsties straumes nestās smiltis, dūņas un citas sīkās daļiņas. Kopā ar tām palienē paliek arī daļa fosfora un citu barības vielu. Augi tās izmanto augšanai, bet mitrā augsnē darbojas mikroorganismi, kas daļu slāpekļa savienojumu pārveido un izvada no ūdens aprites. Šis process izskaidro arī to, kāpēc palieņu augsnes bieži ir auglīgas. Cilvēki šīs teritorijas tradicionāli izmantojuši siena ieguvei un ganībām. Regulāra pļaušana vai noganīšana ir svarīga arī dabas daudzveidībai – bez apsaimniekošanas palieņu pļavas pamazām aizaug ar niedrēm, krūmiem un kokiem, un tām raksturīgo sugu skaits samazinās.

Kad upes iziet no krastiem, palienes atdzīvojas daudzviet Latvijā. Pie Jelgavas plašās palieņu pļavas pārklāj Lielupes un Driksas ūdeņi, bet Daugavas pali ieplūst Dvietes senlejā, kur plešas visplašākā paliene visā upes tecējumā. Lubāna zemienē ūdens vienotā sistēmā savij Lubāna ezeru, Aivieksti, Pededzi un apkārtējās palienes. Mazākas, bet ne mazāk vērtīgas applūstošās pļavas un mitrāji sastopami arī gar Situ, Dienvidsusēju, Rūju un Burtnieka ezera apkārtnē.

Iestājoties vēsākam laikam, vairāk darba arī riepu servisiem un autovadītāji pakāpeniski pāriet uz ziemas riepām. Tiem šoferiem, kas gaidāmajai sezonai vēlas iegādāties jaunu riepu komplektu, gan jārēķinās ar būtisku cenu pieaugumu un citām raizēm.

Latvijā ziemas riepu lietošana ir obligāta no 1. decembra, tomēr, tuvojoties vēsākam laikam, pāreja uz ziemas riepām pakāpeniski sākas jau tagad. Autovadītājiem, kas šoziem mašīnai vēlējās nopirkt jaunu riepu komplektu, gan jāņem vērā, ka maciņus nāksies pavērt plašāk – vasarā stājās spēkā Eiropas Savienības antidempinga tarifi Ķīnā ražotajām riepām. Uzņēmumiem, kas sadarbojās ar Eiropas Komisijas izmeklētājiem, piemērots 24,4% tarifs, bet tiem, kas nesadarbojās, tarifs ir 45,3 procenti.

Ārlietu ministrija rakstiskā komentārā Latvijas Radio skaidroja, ka tarifi piemēroti, jo ķīniešu uzņēmumi ilgstoši un mākslīgi uzturējuši zemākas cenas Eiropā, tādējādi kaitējot vietējai Eiropas riepu ražošanas nozarei. Riepu tirgotāji Latvijā izvēlējušies dažādas pieejas riepu importam, bet mums kā galapircējam jebkurā gadījumā jārēķinās ar cenu pieaugumu.