Ko īsti tie latvieši dara šķūnī? Jautā kinorežisors Pēteris Krilovs, dokumentālajai filmai par gleznotāju un dramaturgu Raimondu Staprānu kā simbolu izvēloties tēlu viņa gleznās – „Sarkano šķūni”. Pirms filmas pirmizrāde saruna ar režisoru Pēteri Krilovu, mākslinieci Kristīni Abiku un producentu Uldi Cekuli.

Saruna ne tikai par pašu filmu un tās tapšanu, bet arī, domājot par dokumentālā kino izrādīšanas iespējām.

Filmas „Sarkanais šķūnis” pirmizrāde būs 18. oktobrī Rīgas Starptautiskā kinofestivāla laikā. Līdz pirmizrādei mākslas telpā „Zuzeum” bez maksas skatāmas Raimonda Staprāna gleznas no Zuzāna kolekcijas.

Ķīvīte - mazs putniņš, kas ar lielu neatlaidību sargā savu ligzdiņu. 

"Ķīvītes pavasaros atgriežas ļoti agri, vidēji februāra beigās, kad lauki vēl ir pelēki. Un tad arī sākas izrāde. Tēviņš zemu virs lauka kūleņo, metas uz sāniem, paceļas un krīt lejā, tādējādi izrādoties," stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Bet ķīvīte nav tikai akrobāte, tā ir arī drosmīgi sargātāja. Ja pie lauka, kur ligzdo vairāki pāri, pielido vārna, gaisā saceļas visas ķīvītes un kopīgi dzen projām. Un viņu spalgais sauciens nozīmē: "Tu esi par tuvu mūsu ligzdām!""

Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte zemē ar četrām olīvu zaļām, raibām olām. Un tāpēc ķīvītes drosme beidzas tur, kur sākas traktors.

"Kopš Latvijā sarūk pļavas un ganības, ķīvītes arvien biežāk ligzdo aramzemē. Tur pavasara lauku darbos ligzdas diemžēl iet bojā, un, kā Latvijā pētītas jau deviņdesmitajos gados, aramzemē ķīvītes izaudzē mazāk mazuļu nekā zālājos," turpina Agnis Bušs.

Lai gan ķīvīte joprojām ir viens no parastākajiem lauku putniem, kas ir Latvijā, tomēr jaunajā "Sarkanajā grāmatā" tā ir atzīta par jutīgu sugu. Tas tāpēc, ka trīs paaudžu laikā viņu skaits ir palicis par trešdaļu mazāks. 

Ķīvītes atlido vienas no pirmajām, bet aizlido vienas no pēdējām.

Kas īsti notiek ar cilvēka balsi, kad dziedam profesionālā līmenī – un vai profesionāla dziedāšana balsij ir kaut kas līdzīgs profesionālam sportam?  Kāpēc vienam balss ir augsta, citam – zema? Kāds vienmēr čerkst, bet cits ir ļoti spalgs? Balss atšķirības novērojamas gan tiem, kas runā maz, gan tiem, kuru balss ir darba instruments. Otolaringologs Dins Sumerags aizstāvējis disertāciju par balss tipiem un bieži sastopamu veselības problēmu – balss saišu mezgliņiem.

Rīkles dziedājumi raksturīgi daudzām pasaules tautām. Rīkles dziedāšanu bieži apraksta kā tādu, kas rada sajūtu par vairākām skaņām vienlaikus, ko uztver klausītāja auss – zems, dūcošs pamata tonis, virs kura skaidri dzirdama otra – augstāka, svilpjoša vai stabulei līdzīga melodija. Tradicionāli  šo vokālo mākslu asociējam ar tjurku tautām, bet kā sarunā atklāj etnomuzikologs, mūziķis, mākslas zinātņu doktors un  Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels, tad arī mūsu tautasdziesmās var atrast pierakstus par šāda veida dziedāšanu. Ierakstā  arī skan dziedājumu fragmenti no Valda Muktupāvēla kolekcijas. Sākumā etnomūzikas speciālists skaidro, kā šīs skaņas spēj izdot cilvēka balss aparāts un ko sadzird mūsu auss.

Traģiskais notikums Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kad Radioloģijas nodaļā gāja bojā slimnīcas darbiniece, diemžēl parādīja, ka darba drošības ziņā mums valstī joprojām ir pamatīgas problēmas. Īpaši sāpīgi, ka šāds negadījums ir noticis publiskajā sektorā un pie tam slimnīcā. Par darba devēja un darbinieku atbildību, veidojot drošu darba vidi, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis, medicības doktors, asociētais profesors, Rīgās Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un uzņēmuma 

Nesen iznācis Katrīnas Randelas fantāzijas romāns "Neiespējamās būtnes", ko latviskojusi izdevēja un tulkotāja Renāte Punka. Katrīnas Randelas vārds latviešu lasītājiem ir labi pazīstams. Šobrīd, kad satraucamies par jaunās paaudzes lasītprasmi un vēlmi, atgādinām, ka  2023. gadā latviski iznāca Katrīnas Randelas eseja "Kāpēc bērnu grāmatas jālasa arī tad, kad esam tik veci un gudri". Tēma, kas aktualitāti nav zaudējusi un mudina ikvienu lasīt un domāt. Tieši par šo eseju sākās Liegas Piešiņas un Renātes Punkas saruna.

„Man šķiet, ka katrs no mums pirmām kārtām atceras kādu bērnībā lasītu brīnišķīgu grāmatu, kas mūs uzvedusi uz lasīšanas takas. Ja kāds vēl nav nostājies uz šīs takas, tad varbūt „Neiespējamās būtnes” ir viena no tām grāmatām, kas var palīdzēt,” stāsta Renāte Punka. Viņa norāda, ka Rendelas darbi ir viegli lasāmi un aizraujoši, vienlaikus mudinot domāt par to, kā cilvēki izturas pret apkārtējo vidi. Grāmatā netrūkst noslēpumu, baiļu un strauju sižeta pavērsienu, taču tās pamatā ir arī mīlestība pret dzīvi un planētu. „Tā ir kā jebkura laba grāmata – lasāma vairākos plānos. Vieni vairāk pievērsīs uzmanību tam, par ko grāmata liek aizdomāties, citi sekos sižeta pavērsieniem un dzīvos līdzi varoņiem.”

Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja Anita Čerpinska. Pārraides producente: Inta Zēgnere.

Oto Hūns nācis no Kurzemes superintendanta Kristiāna Hūna ģimenes un dzimis 1764. gada 17. jūnijā Jelgavā. Getingenes universitātē viņš aizstāvēja disertāciju medicīnā. Pēc studiju beigšanas ceļoja pa Eiropas valstīm. No 1789. gada viņš strādāja Rīgas kara hospitālī par ārstu, bet atvēra arī privātpraksi. Viņš apprecējās ar bagāta Rīgas tirgotāja meitu Karolīni Ģertrūdi Holanderi.

Jau šajā laikā paralēli ārsta darbam Oto Hūns vāca un apkopoja dažādus materiālus par zemnieku sadzīvi, veselību, ārstniecības augiem, slimību profilaksi. Viens no izdotajiem viņa darbiem ir “Rīgas topogrāfiskais apraksts, sacerēts 1798. gadā”, bet izdots tas ir tulkojumā krievu valodā. 1800. gadā Hūns Rīgā sāka vakcinēt bērnus pret bakām pēc britu ārsta Edvarda Dženera metodes, pēc kuras vakcīna bija iegūta no govīm, nevis cilvēkiem. Hūns pierakstīja novērojumus, pievienoja zīmējumus ar potes brūces stadijām un rosināja caram šo potēšanu izvērst visā Krievijas impērijā. 1803. gadā Hūns atklāja pirmo baku potēšanas kabinetu, kur bez maksas potēja visus interesentus.

Veselības nozarei nākamajam gadam papildu nepieciešami vairāk nekā 826 miljoni eiro – aplēsusi Veselības ministrija. Mediķi saka – vajadzību ir daudz un pienācis pēdējais laiks risināt problēmas. Jau tagad veidojas deficīts kompensējamo medikamentu apmaksai, algas vidējam medicīniskajam personālam tālu atpaliek no vidējās darba samaksas valstī, bet medmāsu trūkums ir arvien jūtamāks.

Kādas ir medicīnas jomas vajadzības nākamā gada budžetā un kādas ir cerības tās nodrošināt?

Pēc pagājušajā nedēļā īstenotajiem Ukrainas triecieniem pa Krievijas interneta kompānijas „Yandex” datu centriem, sociālajos medijos līksmo par krietni sarukušo „botu” skaitu. Tomēr pagaidām tie lielākoties ir personīgi novērojumi un trūkst datu, kas pārliecinoši apstiprinātu „botu” aktivitātes kritumu. Boti ir tikai viena daļa no plašāka viltus aktivitāšu tirgus, kurā iespējams iegādāties mākslīgi radītu aktivitāti sociālajos medijos. 

Viltus aktivitāšu tirgus (fake activity market) ir tiešsaistes pakalpojumu vide, kurā iespējams iegādāties mākslīgi radītu aktivitāti sociālajos medijos un citās digitālajās platformās. Piedāvājums ir plašs un ietver viltus sekotājus, atzīmes “patīk”, komentārus, atsauksmes, ierakstu pārpublicēšanu un citas darbības. Šajā tirgū darbojas tā dēvētie viltus aktivitāšu veikali jeb vietnes, kas piedāvā veikt šādas darbības dažādās platformās.

Ņūkāslas un Luksemburgas universitāšu pētnieki projektā “FAMOUS” pētīja, cik viegli interneta meklētājos dažādās Eiropas valstīs atrast viltus aktivitāšu veikalus, ko tie piedāvā un par kādu samaksu. Pētījuma gaitā tika aplūkotas 60 dažādas platformas, kurās iespējams īstenot viltus aktivitātes, un identificētas vairāk nekā 2000 mājaslapu, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Visbiežāk viltus aktivitātes tiek piedāvāts veikt „Instagram”, „YouTube”, „TikTok”, „Facebook” un „X”.

Šādi „specializētie veikali” parasti ļoti veiksmīgi slēpj, no kurām valstīm tie darbojas un kas tos patiesībā pārvalda. Tas gan nenozīmē, ka šo pakalpojumu vienīgais mērķis ir izplatīt dezinformāciju, tomēr tie paver plašas iespējas īstenot dažādas, grūti izsekojamas ietekmes kampaņas.

Cena, par kādu varētu izpirkt LMT un "Tet" uzņēmumu daļas no "Telia" kompānijas, ir komercnoslēpums, par ko vēl joprojām rit sarunas. To šorīt Latvijas Radio atzina ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Valsts uzņēmumi esot novērtēti un tie esot gatavi izteikt savu cenas piedāvājumu un vairākos sarunu posmos pirkuma cena esot panākta būtiski zemāka nekā tirgus cena, par kādu notiek šāda veida darījumi.

Dejas žanru dažādību un izcili meistarīgu dejotāju sniegumu varēs izbaudīt Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā, kas sāksies rīt, 15. oktobrī, un notiks Latvijā jau 31. reizi. Šogad festivāla viesu vidū būs baleta kompānijas no Ukrainas un Vācijas, kā arī autentiskā flamenko dejotāji no Spānijas. Izrādes notiks Rīgā, Ventspilī, Cēsīs un Daugavpilī, bet festivāla atklāšana jau tradicionāli būs tirdzniecības centra ”Origo” ātrijā, kur rīt notiks bezmaksas koncerts ”Ceļojums dejas pasaulē”.