Astronoms Karls Seigans reiz teicis, ka "mēs visi esam radušies no zvaigžņu putekļiem". Tas nav pārspīlēts, jo dzīvības pamatā patiesi ir elementi, kuri radušies un "izsējušies" mežonīgajā zvaigžņu dzimšanas un bojāejas rezultātā. Kas tie ir? Kā šie elementi veidojušies sarežģītākās kombinācijās, lai radītu dzīvību uz planētas Zeme? Un kas bija pirmie elementi Visuma būvniecības pašā sākumā? Par Zināmais nezināmajā sarunājas ķīmiķis, astronomijas entuziasts Jānis Jaunbergs un astronoms, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš.

Ķīmijas nozare jau ilgāku laiku cenšas pāriet zaļā, videi draudzīgākā virzienā, taču aizvien izmanto šķīdinātājus, bez kuriem daudzi laboratorijas darbi nebūtu iespējami, bet kas nav nedz cilvēkam, nedz dabai draudzīgi.

Analīze, kurā aplūkoti 1,3 miljoni ķīmisko reakciju, kas 40 gadu laikā minētas patentos, liecina, ka ķīmiķi joprojām savā darbā izvēlas bīstamus šķīdinātājus. Runa ir par šķīdinātājiem, ko izmanto, piemēram, ķīmisko vielu šķīdināšanai reakciju laikā, reakcijas produktu ekstrakcijai un attīrīšanai. Šī izvēle par labu bīstamiem šķīdinātājiem, no kuriem vairums tiek iegūti no naftas vai dabasgāzes, vērojama, neskatoties uz to, ka gandrīz 30 gadus notiek centieni ķīmiju padarīt “zaļāku” ar drošākām un videi draudzīgākām alternatīvām. Starptautiskas pētnieku grupas veiktā patentu izpēte ir visapjomīgākā un visaptverošākā šajā jomā. Pārskats publicēts žurnālā “Angewandte Chemie”, un pētnieku vidū ir ne tik daudz pārsteigums par rezultātiem, bet drīzāk vilšanās, un tiek pausts arī viedoklis, ka tas mazina entuziasmu, jo gribētos redzēt progresu “zaļajā” ķīmijā. Viedokli par šo patentu analīzi izsaka Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece, docente Inese Mieriņa.

Vājredzīgiem vai neredzīgiem cilvēkiem pārvietoties palīdz baltais spieķis. Atzīmējot Starptautisko baltā spieķa dienu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, vai cilvēki Latvijā izprot baltā spieķa nozīmi un ko tas nozīmē tiem, kuri balto spieķi lieto ikdienā.

Sarunājas Latvijas Neredzīgo biedrības valdes loceklis Uģis Skuja, sociālā rehabilitētāja Baiba Briģe un jauniete ar redzes traucējumiem Agnese Puisāne.

Stāsta pianiste, “Liepāja 2027” vēstniece Agnese Egliņa. Programmas producente: Inga Žilinska.

Tautas konservatoriju dibināšana 20. gadsimta divdesmitajos gados dažādās Latvijas pilsētās bija sarežģīta, jo prasmīgu, izglītotu mācībspēku vienkārši bija par maz, tādēļ profesionāli atbilstošus mūziķus nācās uzstājīgi aicināt gandrīz vai ar varu spiest doties prom no Rīgas. Jāzeps Vītols pierunāja uz Daugavpili braukt ērģelnieku Nikolaju Vanadziņu, bet uz Liepāju – komponistu Ādolfu Ābeli. Liepājas Tautas konservatorijas atklāšanas svinības notika 1922. gada 26. novembrī Kūrmājas koncertzālē. Ar klātbūtni tās pagodināja profesors Jāzeps Vītols un izglītības ministrs Aleksandrs Dauge.

Koncertā skanēja Edvarda Grīga Klavierkoncerts, Pētera Čaikovska Melanholiskā serenāde un divi Jāzepa Vītola opusi – kantāte „Dziesma” un simfoniskais tēlojums „Līgo”. Diriģēja Ādolfs Ābele un Liepājas operas orķestra diriģents Arvīds Pārups. Koncerta solisti bija profesors, pianists Vladimirs Ružickis un dziedātāja Helēna Cinka.

Pirmajā mācību gadā speciālajā klavieru klasē ar 43 audzēkņiem strādāja Vladimirs Ružickis, Salomeja Graudāne, Ādolfs Ābele un Hanss Hohapfels. Vēl kuplākā, protams, bija dziedāšanas klase ar 56 audzēkņiem, savukārt vijoles klasē bija iestājušies 33 audzēkņi, bet pa vienam audzēknim čella klasē, trompetes klasē, mežraga un arī obojas klasē. Visi audzēkņi apmeklē elementārās teorijas un solfedžo stundas pie Ādolfa Ābeles.

Vai mēmes var brīdināt par karu vēl pirms pirmā šāviena? Ukraiņu mēmu pētniece, Harkivas Nacionālās universitātes profesore Jevgenija Bondarenko uzskata, ka kara tuvošanos var paredzēt ne tikai militārie eksperti. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņa atklāj, kas ukraiņu mēmēs ir īpašs, kāpēc tās bieži nav domātas uzjautrināšanai un ar ko tās atšķiras no krievu mēmēm. Tāpat viņa skaidro, ko no šiem digitālajiem brīdinājuma signāliem var mācīties Latvija, kā melnais humors karā kļūst par psiholoģiskajām "bruņām" un vai pēc kara ukraiņi spēs smieties tāpat kā agrāk.

Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:  

Epizodes apraksts:

00:29 Ievads – kāpēc ukraiņu mēmes ir vairāk nekā joki?

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Can memes warn us of war before the first shot is fired? Ukrainian meme researcher Ievgeniia Bondarenko, a professor at Kharkiv National University, believes military experts are not the only ones who can see war coming. In conversation with Dīvs Reiznieks, she explores what makes Ukrainian memes distinctive, why they are often not meant to amuse, and how they differ from Russian memes. She also explains what Latvia can learn from these digital warning signs, how dark humour becomes psychological “armour” during wartime, and whether Ukrainians will ever be able to laugh as they did before the war.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Izmaiņas administratīvo sodu apmaksā ir nepieciešamas, lai valstī mazinātu birokrātiju. To intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāts Uģis Mitrevics no Nacionālas apvienības. Ir jāmaina nosacījums, ka sods obligāti jāapmaksā mēneša laikā, pretējā gadījumā uzreiz iesaistās parādu piedzinēji ar ievērojamiem soda procentiem.

Mitrevics min, ka šo jautājumu šobrīd skata Saeimā un ir rosinājums soda apmaksas termiņu pagarināt līdz gadam. Priekšlikumu vidū ir arī rosinājums ātras apmaksas gadījumā ļaut samaksāt vien 80% no piespriestā soda.

Vai gaidot pie ārsta kabineta durvīm, mēs gribam zināt, ka ārstam patīk izaicināt savas robežas, kāpjot kalnos un ejot sarežģītās ekspedīcijās? Monopolā saruna ar ārstu un ceļotāju Aināru Zariņu.

Balsis galvā, iedomāti dēmoni un virtuves nazis - dažu mirkļu laikā bailes pārvēršas slepkavībā.

Alberts lieto alkoholu un spēcīgus medikamentus. Viņa prāts kļūst arvien miglaināks, realitāte saplūst ar murgiem, un notiek traģēdija - dzīvību zaudē sieviete, kura viņu pazina un bija ielaidusi savās mājās.

Taču kas Albertu pamudināja uz šo šausminošo rīcību? Vai tā bija reibuma izraisīta slepkavība, vai arī aiz notikušā slēpjas kas cits?

“Dēmoni” - “Nāvīgs kokteilis” 2. sezonas ceturtā sērija.

Raidieraksta autori: Baiba Runce, Ieva Smilga, Linda Spundiņa, Reinis Budze, Roberts Ermans un Galeniex.

Nākamā sērija jau pēc nedēļas. Lai nepalaistu garām, seko podkāstam tur, kur to klausies! 

16. oktobrī Preiļu Kultūras namā un tiešraidē Latvijas Radio 3 "Klasika" izskanēs koncerts „Jānim Ivanovam – 120: Simfoniskais veltījums Latgalei”, kurā diriģenta Jāņa Stafecka vadībā Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” atskaņos latviešu komponista Jāņa Ivanova mūziku. Programmā iekļauts Ivanova Klavierkoncerts, 14. simfonija „Sinfonia da camera” un viņa audzēkņa Jura Karlsona skaņdarbs „Veltījums”. Klavierkoncertā solists būs pianists Vestards Šimkus.

Ideja atskaņot Ivanova mūziku Preiļos radusies, sadarbojoties ar Preiļu novada kultūras darbiniekiem. Komponists dzimis netālu no Preiļiem, un Latgales daba, bērnības iespaidi un folklora būtiski ietekmējuši viņa muzikālo pasauli. Koncerts veltīts komponista 120. jubilejai, aktualizējot viņa daiļradi arī ārpus Rīgas koncertdzīves. Jānim Stafeckim 14. simfonija ir īpaši tuvs darbs – ar to viņš pirmoreiz sastapies 1995. gadā, vēl būdams vijolnieks skolas orķestrī, apgūstot otro vijoļu partiju. „Šī ir absolūti lieliska un, es pat teiktu, ģeniāla mūzika, kurā ir ļoti dziļš saturs, tiek skartas esenciālas, cilvēcīgas tēmas. Tās risinātas absolūti neatkārtojamā, tikai Jānim Ivanovam piemītošā rokrakstā un dramaturģijā,” vērtē diriģents. Viņš uzsver, ka arī Ivanova Klavierkoncertā līdzās skarbākam muzikālajam vēstījumam atklājas lirisms un korāļveidīgas melodijas, kas sasaucas ar komponista vokālo mūziku. Interpretācijā nozīmīga būs sadarbība ar pianistu Vestardu Šimku, kuram, tāpat kā diriģentam, dzimtas saknes nāk no Latgales. 

Lai Ivanova mūzika skanētu biežāk un plašāk, Stafeckis rosina sakārtot komponista darbu nošu materiālus, kas joprojām lielā mērā balstās rokrakstos un senākos pārrakstos. Tas ļautu kvalitatīvāk sagatavot partitūras un veicinātu iespējas atskaņot Ivanova koncertus arī ārpus Latvijas. Diriģents īpaši izceļ Klavierkoncertu, kā arī Vijolkoncertu un Čellkoncertu, kuru potenciāls, viņaprāt, nav pilnībā izmantots. Programmā iekļautais Jura Karlsona „Veltījums”, savukārt, ir veltījums viņa skolotājam Ivanovam — neliela, intonatīvi ar 14. simfoniju radniecīga miniatūra, kas tapusi pirms aptuveni 20 gadiem un pirmatskaņota Rēzeknes mūzikas vidusskolā. Vaicāts par paša sapņiem nākotnē, Stafeckis nosauc Jāņa Ivanova Piekto simfoniju, kas, viņaprāt, Latvijā pelnījusi lielāku uzmanību.