Raidījuma viesis ir Latvijas Universitātes bakalaura programmas “Ekonomika” un maģistra programmas “Vadības zinības” absolvents, mūziķis, dziesmu autors un grupas “The Sound Poets” solists Jānis Aišpurs.

Raidījumā uzzināsi, kāpēc Jānim skola un augstskola šķiet kā treniņnometne, kā mūzika ir saistīta ar uzņēmējdarbību un kāpēc kādā pasākumā viņš piedzīvoja dejošanu uz galda līdz pat rīta stundai. Noskaidrosim arī, ko teica pasniedzēja, kad Jānis traucēja lekciju gaitu dziedot, kā Studējošo pašpārvaldes sienā radās robs un kādēļ Jānis trīs reizes pameta mūzikas jomu.

Raidījumu vada: Ērika Bukovska un Kārlis Rūdolfs Kaktiņš.

Satversmes tiesa atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Armīna Meistera pieteikuma tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.

Rīgā notiek pirmās NATO stratēģiskās komunikācijas mācības “SYNESIS”.

Telekomunikāciju uzņēmumiem LMT un "Tet" uzdots pašiem izpirkt kapitāldaļas no "Telia" - ekspertu vērtējumā šāds darījums ir īstenojams, taču pastāv riski.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, visticamāk, saņems valdības atbalstu iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā.

"Rīgas siltums" decembrī prognozē 20 līdz 30 % tarifa pieaugumu.

Satversmes tiesa (ST) atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Armīna Meistera pieteikuma tā dēvētajā kokrūpnieku lietā, skaidrojot, ka ģenerālprokuroram nav tiesību iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par konkrēto prasījumu.

Pieteikumā ģenerālprokurors Armīns Meisters bija lūdzis ST atzīt par spēkā neesošiem no izdošanas brīža divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus, kas Zemkopības ministrijai uzdeva 2024. gadā veikt un gada garumā turpināt cenu korekciju LVM noslēgtajos ilgāka termiņa līgumos par skuju koku II šķiras zāģbaļķu piegādi. Prokuratūra uzskata, ka Ministru kabinets apstrīdētos protokollēmumus izdevis bez atbilstoša – likumos ietverta – deleģējuma par valsts mantas pārdošanu lētāk, nekā to paredz civiltiesiski noslēgtie līgumi.

ST lietu neierosināja. Tā norādīja, ka apstrīdētie akti nav normatīvie akti, kuru izskatīšana būtu piekritīga ST saskaņā ar tās kompetenci izskatīt lietas par citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām vai Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. 

--

Lai gan Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ir tiesības vērsties Satversmes tiesā par valdības lēmumiem tā sauktajā kokrūpnieku lietā, šobrīd viņš to neplāno darīt. Tā Rinkēvičs norādīja pēc iknedēļas tikšanās ar premjeru Andri Kulbergu no “Apvienotā saraksta”. Prezidents atzina, ka ar tiesas lēmuma pamatojumu vēl nav detalizēti iepazinies. Tomēr, viņa ieskatā, valdībai jābūt pietiekamai rīcības brīvībai jautājumos par valsts kapitālsabiedrībām, un tās pilnvaras vajadzības gadījumā būtu jāprecizē likumos. Vienlaikus Rinkēvičs aicina apsvērt arī ģenerālprokurora tiesību paplašināšanu.

Raidījumā Divas puslodes runājam par notikumiem, kas risinās ap Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Daudz jaunu izteikumu un negaidītu pavērsienu, aiz kuriem stāv ASV prezidents Donalds Tramps.

"Ukraina ir darījusi pārāk maz, lai izbeigtu karu, tai ir jāpārvēl jauns prezidents. Tā nedrīkst uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes sektoram." Tie visi ir Donalda Trampa izteiktie pārmetumi, faktiski ultimāti Kijivai pēdējo dažu dienu laikā. Tikmēr pats Tramps ir vienojies pirkt Krievijas dīzeļdegvielu un slavē Putinu par viņa labvēlību. Šī Baltā nama saimnieka retorikas un politikas maiņa pēdējās dienās ir raisījusi pamatīgu trauksmi.

Analītiķi nešaubās, ka visi šie notikumi ir saistāmi ar Savienotajās Valstīs gaidāmajām Senāta un Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.

Notikumus vērtē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, portāla "Delfi" žurnālists Andris Kārkluvalks un portāla "TVNET" žurnāliste Annija Vīnkalna.

9. oktobra pēcpusdienā ASV prezidents Donalds Tramps sava sociālā medija kontā ierakstīja, ka viņam ir notikusi saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un viņi abi vienojušies, ka Savienotās Valstis iegādāsies no Krievijas vairākus miljonus tonnu dīzeļdegvielas. Tas ļaušot strauji samazināt dīzeļdegvielas cenas, kuras, kā zināms, Irānas kara dēļ ir sasniegušas rekordaugstas atzīmes. Vēlāk, jau komentējot šo lēmumu sarunā ar žurnālistiem, Tramps izteica publisku pateicību Krievijas diktatoram par viņa labvēlību.

Tas arī aizsāka visus nākamo dienu notikumus. Ar neslēptu satraukumu uz šīm ziņām reaģēja gan Ukrainas prezidents, kurš brīdināja, ka tam būs bēdīgas sekas, gan arī citi Eiropas partneri. Jau nākamajā dienā Tramps izteicās, ka Ukrainai pašai ir jāpārdomā sava politika un jāapdomā prezidenta nomaiņu. Pēc Trampa domām, Volodimirs Zelenskis ir vainīgs, ka Krievijas agresija turpinās, jo Ukrainas prezidents nav darījis visu iespējamo, lai karu pārtrauktu. Drīz vien kļuva zināms, ka Baltais nams ir izteicis draudus pārtraukt ieroču pārdošanu Ukrainai un arī vairs nepiegādāt izlūkdienestu datus, ja Ukraina turpinās uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Tas vainagojās ar negaidītu Trampa paziņojumu svētdien, ka Krievija un Ukraina ir vienojusies par enerģētikas pamieru karā, proti, abas puses vairs neuzbruks enerģētikas infrastruktūrai. Kijivā šis paziņojums izraisīja neslēptu izbrīnu, jo nekādas sarunas starp abām valstīm jau kādu laiku nav notikušas, un Ukraina par tādu iniciatīvu uzzināja vien no preses. Savukārt Kremlis uz šo nekādi nereaģēja, un nebija skaidrs, vai tiešām Putins par to ar Trampu bija runājis.

Vien dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievija jau apšaudīja vairākus infrastruktūras objektus, tomēr sākotnēji Volodimirs Zeleneskis sacīja, ka ir ieinteresēts enerģētikas pamierā, tādēļ devis pavēli bruņotajiem spēkiem pagaidām uzlidojumus Krievijas naftas infrastruktūrai pārtraukt. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka Krievija nekādu pamieru ievērot negrasās, un uzlidojumi turpinājās.

Runājot par vēlēšanām, Ukrainas prezidents atkārtojis jau iepriekš sacīto – ja Krievija ir gatava divu mēnešu pamieram, tad Ukraina var sarīkot valstī parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Maskava šādu iespēju publiski ir noliegusi.

Trīs nedēļas ir atlikušas līdz vidustermiņa vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, kas notiks 3.novembrī. Šajās vēlēšanās pārvēlēs visus 435 deputātus Pārstāvju palātā, un arī trešdaļu ASV senāta. Turklāt vairāk nekā 30 štatos tiek ievēlēti gubernatori, un lielākajā daļā pavalstu štatu likumdevēji un amatpersonas.

ASV politiskā pieredze rāda, ka prezidenta partija vidustermiņa vēlēšanās bieži vien zaudē, jo tās lielā mērā tiek uztvertas kā prezidenta līdzšinējā darba novērtējums. Tāpēc Republikāņu partijai šogad ir pamats raizēties. Pēc divu gadu prezidentūras Donalds Tramps ir kļuvis par vienu no nepopulārākajiem valsts vadītājiem, vien nepilna trešdaļa amerikāņu viņa darbu novērtē pozitīvi. Protams, visvairāk amerikāņus uztrauc dzīves dārdzība. Cenas kopš Trampa ienākšanas Baltajā namā ir strauji kāpušas, un tam par iemeslu ir gan uzsāktais karš ar Irānu, gan viņa īstenotā tarifu politika. Tieši cenu stabilizācija bija viens no galvenajiem Trampa solījumiem viņa priekšvēlēšanu retorikā, bet realitāte ir izrādījusies pretēja. Arī Baltā nama starptautiskā politika neraisa ļaužu simpātijas.

Lai gan tā nav vispārēja partijas nostāja, tomēr redzams, ka daļa republikāņu mēģina distancēties no Donalda Trampa. Arī pašam prezidentam par vēlēšanu rezultātiem ir jāraizējas. Ja kaut vienā no Kongresa palātām vairākums būs demokrātiem, Donaldam Trampam būs grūti turpināt realizēt savas ieceres, īpaši finanšu un ekonomikas jomā. Tiesa, starptautiskajā arēnā prezidentam ir brīvākas rokas, un šo politiku vēlēšanu rezultāti ietekmēs mazākā mērā. 

Sagatavoja Aidis Tomsons.

Kāds īsti būs ģimenes vērtību un veselībpratības moduļa saturs sociālajās zinībās pamatizglītības posmā, par kuru pēdējā laikā tik daudz diskutēts sociālajos medijos. Vai bažām par iespējamu ideoloģisku ievirzi mācību saturā ir pamats?

Ģimenes studijā skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina, sociālo zinību skolotājs, Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange, Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes loceklis, Intelekta attīstības centra vadītājs tētis Oskars Grīslis, Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta pētnieks Edmunds Vanags un Latvijas izglītības un zinātnes darbnieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Mēģinājumi skolās runāt par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem faktiski vienmēr izraisa asus strīdus par to, ko īsti būtu jāmāca? 2023. gadā tika publicēts metodiskais materiāls "Seksuālā izglītība: jautājumi un atbildes", kurā tika ietverti arī jautājumi par psiholoģisko un fizisko dzimumu, transseksuālismu un citiem šāda veida jautājumiem. Sabiedrības sašutuma dēļ materiāls tika izņemts no apgrozības. Salīdzinoši nesen asas diskusijas izraisīja Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātais materiāls "Ģimenes veidošanas vērtībās balstīta tikumiskās dzimumu audzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā". Tajā tika uzsvērts, ka vairāk jārunā par laulību, attiecību kopšanu, piedošanu, pacietību, bērnu radīšanu un dzimumu lomām kā vērtībām. Tagad atkal sašutuma vilnis, un šoreiz par ģimenes vērtību un veselību, pratības moduļa iecerēto saturu sociālajās zinībās, un sarunas par to, ka trūkst skaidrības, ko tajā īsti iecerēts mācīt, un vai tā vairāk būs saruna par vērtībām vai par veselībprātību. Kādas zināšanas šajā jomā īsti vajag mūsdienu skolēnam?

Vēlēšanas ir aizvadītas, tomēr jautājumi par to norisi arvien ir aktuāli. Vai sistēmā ir kas jāmaina, par to diskusija Krustpunktā.

Analizē Centrālās vēlēšana komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts Digitālās attīstības aģēntūras direktors Valdis Pusvācietis, IT speciālists Ilmārs Poikāns un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.

Kad vēlēšanu naktī parādījās pirmās satraukuma ziņas no iecirkņiem, īsti nevarēja saprast, kas noticis. Cilvēki neko nedara, daži guļ. Drīz tā neapmierinātība pieauga, jo vēlēšanu komisiju locekļi bija saņēmuši norādi nevērt vaļā urnas un pagaidām neko nedarīt, vienkārši gaidīt. Gaidīšana ieilga, un kad bija pagājušas jau trīs stundas, tad pienāca ziņa, ka mazu daļu urnu beidzot drīkst vērt vaļā. Tad visi sasparojās. Pēc tam šo ziņu atsauca un atkal bija jāgaida. Kad pienāca pusnakts, iecirkņos bija jau tāda pamatīga burkšķēšana: kādi mēģināja brīvajās vietās gulēt, citi sprieda, ka vairs šajā darbā nepiedalīsies turpmāk, ja reiz tāds bezjēdzīgs haoss. Beigu beigās jau viss atrisinājās, vēlēšanu rezultāti ir saskaitīti, un tie izrādījās tik interesanti, ka par šīm problēmām arī daudzi piemirsa. Tomēr jautājumi ir palikuši -kāpēc otrās vēlēšanas pēc kārtas mēs sastopamies ar pamatīgu sajukumu? Kādi secinājumi ir jāizdara, lai to nepārvērstu par "tradīciju"?

Ventspilī jau veidojas rindas uz zemas īres mājokļiem, tur apsver jaunu projektu īstenošanu. Kurzemē tuvāko gadu laikā būs teju 400 jaunu dzīvokļu.

Zemas īres mājokļu programmā finansējums ir izsmelts, taču interese par to no pašvaldībām un attīstītājiem nemazinās, tāpēc tiek meklētas iespējas, kā pārdalīt pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu. Kurzemē šobrīd ir īstenoti projekti Tukuma novadā, Sēmē un Ventspilī, kur jau veidojas rindas, lai tiktu pie dzīvokļiem, Liepājā tikmēr turpinās būvniecības darbi. Kā iedzīvotājiem klājas tieši jaunajos mājokļos un ko projekta attīstītāji darītu savādāk, ja būvētu jaunu ēku, un kas zināms par nākamo atbalstu šādiem projektiem Latvijā, par to interesējamies raidījumā Reģioni krustpunktā.