Sekošana līdzi savai veselībai un patērētajai pārtikai ir kļuvisi teju par modes tendenci, un tam palīgā nāk arī tehnoloģijas. Viena no tām ir lietotne “Cal AI”, kura nesen izpelnījusies lielu uzmanību lietotņu tirgū, un to pat pārpirkuši “MyFitnessPal” veidotāji. Ko ar to var izdarīt un kāda no tā vispār jēga? Noskaidrojam apskatā!

* Lietotni testam sagādājām paši.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Sekošana līdzi savai veselībai un patērētajai pārtikai ir kļuvisi teju par modes tendenci, un tam palīgā nāk arī tehnoloģijas. Viena no tām ir lietotne “Cal AI”, kura nesen izpelnījusies lielu uzmanību lietotņu tirgū, un to pat pārpirkuši “MyFitnessPal” veidotāji. Ko ar to var izdarīt un kāda no tā vispār jēga? Noskaidrojam apskatā!

* Lietotni testam sagādājām paši.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Kas ir sauszemes droni un kādi ir to pielietojuma veidi? Kā Latvijas uzņēmumi veido moderno aizsardzības infrastruktūru? Pie Digitālo brokastu galda divi uzņēmēji — Kristaps Puķe un Armands Sakne.

Kas ir sauszemes droni un kādi ir to pielietojuma veidi? Kā Latvijas uzņēmumi veido moderno aizsardzības infrastruktūru? Pie Digitālo brokastu galda divi uzņēmēji — Kristaps Puķe un Armands Sakne.

#DigitālāsBrokastis galdā svaigākie mākslīgā intelekta jaunumi, kuru priekšgalā ir stāsts par “Apple”, kas beidzot izziņojis savu mākslīgā intelekta Siri risinājumu.

Tikmēr “OpenAI” uzlabo “ChatGPT” atmiņu ar jauno "dreaming" pieeju.

Mākslīgā intelekta uzņēmumi dodas uz biržu.

Igaunija skolēniem piešķir bezmaksas ChatGPT piekļuvi.

Un FIFA Pasaules kausā futbolā mākslīgais intelekts ir klātesošs.

#DigitālāsBrokastis galdā svaigākie mākslīgā intelekta jaunumi, kuru priekšgalā ir stāsts par “Apple”, kas beidzot izziņojis savu mākslīgā intelekta Siri risinājumu.

Tikmēr “OpenAI” uzlabo “ChatGPT” atmiņu ar jauno "dreaming" pieeju.

Mākslīgā intelekta uzņēmumi dodas uz biržu.

Igaunija skolēniem piešķir bezmaksas ChatGPT piekļuvi.

Un FIFA Pasaules kausā futbolā mākslīgais intelekts ir klātesošs.

Šajā nedēļas nogalē aicinām apmeklēt „Latgales Šveici” – Krāslavas novadu, lai dotos laivu braucienā pa Daugavas lokiem, aplūkotu vairāk nekā 2000 unikālas porcelāna lelles, un izbaudītu autentiskas vasaras saulgriežu laika svinības Andrupenes lauku sētā.

“Mēs dosimies ļoti skaistā laivu braucienā pa Daugavu, un šis ir gaidītākais pasākums daudziem cilvēkiem,” sestdienas rītā ļauties īpašam vasaras piedzīvojumam 21 kilometra garumā pa Daugavas ūdeņiem aicina Krāslavas novada TIC tūrisma informācijas konsultante Ieva Vagale. “Sāksim pie Indricas katoļu baznīcas, tur jauka teritorija, kur satikties visiem, iedot starta pozīciju laivu braucienam, un tad brauksim caur skaistajiem Daugavas lokiem Krāslavas novadā, baudīsim atpūtas vietu, kur mūs baros ar garšīgu zupu, un finišēsim pie brīvdienu mājām “Škerškāni”, kur mūs gaidīs balvu izloze, uzkodas un svinīgs noslēgums. ”

Savukārt Krāslavas novada tūrisma informācijas centrā ir Olgas Gribules porcelāna leļļu galerija “Kad piepildās bērnības sapņi”, “piemēram, lellīte Romeo un Džuljeta, Mocarts, tur tālāk seko Lielbritānijas karaliskā ģimene – Elizabete II, Čārlzs III, princese Diāna dažādos tērpos,” vedinot starp slavenībām, pasaku tēliem, dažādām tautām veltītām mākslinieciski vērtīgām, dažādu izmēru porcelāna lellēm, stāsta Ieva Vagale: “Šī ir unikāla izstāde, kurā var redzēt vairāk nekā divus tūkstošus dažādu porcelāna leļļu no dažādām pasaules valstīm.” Turpat porcelāna leļļu karaļvalstī stāv arī kāds īpašs krēsls, kas piepildot vēlēšanās: “Krēsls no Krāslavas Sv. Ludvika katoļu baznīcas, kuru uzdāvināja baznīcas dekāns Eduards Voroņeckis, un saimniece vienmēr saka, kas apsēdīsies uz šī krēsla, saņems mieru sirdī un Dieva svētību.”

Maģisku vakaru sestdien varēs izbaudīt Andrupenes lauku sētā, kur tiks izdziedātas Jāņu dziesmas un izdzīvoti senie rituāli: “Tas nav tikai par dziesmām, dziesmas visu laiku skan fonā, tu vari darīt lietas dziedot. Radīt dabisku kopienas saiešanas sajūtu, kur viss notiek dabiski, kad gribas dziedam, kad gribas iet rotaļās – ejam rotaļās,” stāsta Andrupenes lauku sētas novadpētniece Evija Maļkeviča-Grundele, aicinot uzvilkt baltu kreklu, tautiskus brunčus un piedzīvot vasaras saulgriežu laiku citādi – piedaloties autentiskās saulgriežu laika izdarībās, fokusējoties uz latgaliešiem raksturīgām dziesmām un dejām. “Mēs pinam vainagus, pušķojam un rotājam vietu, tad kopā ar bērniem iekuram ugunskuru, padziedam, sadedzinām vecos vainagus. Salasām Jāņu zāles un dodamies pie Jāņu mātes – apdziedam viņu, izpušķojam, saspraužam visur pīlādžu zarus, lai atvairītu ļaunos garus, raganas. Tad ejam kopā dejot, rotaļās, dziedāt Jāņu dziesmas. Viss notiek latgaliešu valodā. Šogad būs lielāks fokuss uz dančiem, un lielāks atbalsts no dziesmu vakara dziedātājiem.”

Viņu acis, ausis un deguns ir drošs atspaids tiem, kam šo maņu pietrūkst. Viņi neuzdod jautājumus, bet vienmēr ir  gatavi darbam. Par suņiem asistentiem, pavadoņiem un signālsuņiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas kinoloģe Zaiga Kļaviņa, kurai līdzi garspalvainais kollijs Elze, kura apgūst servisa suņa prasmes, un Ieva Sproģe-Grigorjeva, kuras palīgs ikdienā ir suns-pavadonis Pablo, kurš arī piedalās raidījumā.

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šajā ierakstā uzmanības centrā sociālo mediju boti, troļļi un viltus lapas.

Pirms vēlēšanām politiķi šķiet esam it visur – uz māju sienām, reklāmās un sociālajos medijos. Jo redzamāka ir partija vai kandidāts, jo lielākas izredzes pārliecināt vēl neizlēmušos vēlētājus balsot tieši par šo politisko spēku. Svarīgi arī radīt iespaidu, ka konkrētajai partijai, politiķim vai idejai jau ir daudz atbalstītāju. Ja šķiet, ka kādu politisko spēku daudzi jau atbalsta, daļa vēlētāju var nosliekties darīt tāpat.

Digitālajā vidē šādu efektu var panākt vairākos veidos. Šoreiz aplūkosim metodes, kas sociālajos medijos ļauj mākslīgi uzpūst redzamību un popularitāti ar botu, troļļu un viltus lapu starpniecību.

Boti ir automatizēti sociālo mediju konti, kas veic ieprogrammētas darbības – publicē, pārpublicē, komentē vai reaģē uz noteikta veida saturu. Tiem, piemēram, var likt reaģēt uz vai dalīties ar kāda kandidāta ierakstiem, tādējādi mākslīgi palielinot to redzamību. Boti bieži darbojas tīklveidīgi, un tas ir viens no veidiem, kā tos atpazīt – ja virkne kontu publicē identiskus komentārus vai dalās ar vienādu saturu. Vēl viena pazīme ir līdzīgi veidoti lietotājvārdi, kas bieži sastāv no nejaušām burtu un skaitļu kombinācijām.

Savukārt troļļu kontus pārvalda reāli cilvēki ar izdomātām identitātēm. To galvenais uzdevums ir jaukt gaisu tiešsaistes diskusijās un komentāros, veicinot nesaskaņas, izplatot nepatiesu vai nomelnojošu informāciju. Tas var ietekmēt sabiedrības viedokli par noteiktiem jautājumiem un nākt par labu vai kaitēt konkrētiem politiskajiem spēkiem.

Koordinētu viltus kontu aktivitāti novēroja šopavasar pirms Bulgārijas parlamenta vēlēšanām.

Latvijas porcelāna mākslā allaž aktuāls bijis tautiskais motīvs. Taču tā izpausmes un interpretācijas dažādos laikos bijušas atšķirīgas. Izsekot šīm tendencēm varēs izstādē “Rakstu rakstiem izrakstīts”, kas šodien, 12. jūnijā, sāksies Rīgas Porcelāna muzejā un būs apskatāma līdz augusta sākumam. Būs eksponēti dažādi porcelāna priekšmeti, kas radīti laikā no pagājušā gadsimta otrās puses līdz mūsdienām. 

Lai popularizētu porcelānu plašākā kultūras kontekstā, Rīgas Porcelāna muzejs šogad uzsāka jaunu sēriju ”Ideju burtnīcas”. Sērijā klajā nāks nelielas brošūras, katra veltīta vienai tēmai, kas atklāj kādu mūsu porcelāna mākslas būtisku aspektu. Pirmā brošūra jau iznāca šo pavasar, un tajā pētnieks Toms Ķencis pievēršas tautiskajam motīvam Latvijas porcelānā.

Brošūrā izklāstīto un daudzus no tajā iekļautajiem priekšmetiem tagad ir iespēja ieraudzīt ar savām acīm un tuvplānā, jo muzejā izveidota izstāde ”Rakstu rakstiem izrakstīts”. Kas tad īsti ir tautiskais motīvs porcelānā – skaidro muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Lauriņa.

Izstāde aptver periodu no pagājušā gadsimta 50.gadiem līdz pat mūsdienām, un tajā uzskatāmi var ieraudzīt, kā laika gaitā mainās tautiskā motīva interpretācija gan vēsturisku un politisku pārmaiņu, gan modes tendenču, gan vēl citu iemeslu dēļ.

50.gadu porcelānam raksturīgas vēl no pirmās brīvvalsts laika pārņemtas formas un dekori, nereti papildināti ar padomju okupācijas varas simboliku. Viens no raksturīgākajiem ornamentiem ir saulītes motīvs, kombinēts ar florāliem rakstiem un zeltījumiem.

60. un 70. gados tautiskais ornaments tiek modernizēts un stilizēts, un atspoguļo tā laika tieksmi uz lakonismu priekšmetu formā un dekorā. 80. un 90. gados tautisko motīvu popularitāte saistāma ar kultūrpolitiskiem procesiem.

Izstādē skatāmas servīzes, trauku komplekti, dekoratīvi šķīvji, vāzes, alus kausi un pat pūdernīcas un parfimērijas komplekti. Ļoti interesanti priekšmeti ir sīkplastika vai porcelāna figūriņas. Lielākoties tajās atainotas tautumeitas ar ziedu klēpjiem un zāļu pušķiem, bet ir arī sīkplastikas darbi, kas ilustrē, piemēram, Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, kā arī tautasdziesmu ”Apsegloju melnu kuili”.

Ar visvairāk darbiem izstādē pārstāvētas izcilās porcelāna mākslas meistares Zina Ulste, Ilga Dreiblate un Beatrise Kārkliņa. Kā ļoti īpašu izstādes darbu Diāna Lauriņa izceļ Beatrises Kārkliņas lielformāta vāzi, tapušu jau mūsdienās.

Izstāde ”Rakstu rakstiem izrakstīts” Rīgas Porcelāna muzejā skatāma līdz 2.augustam. 18. un 19.jūnijā tajā notiks īpaša tematiskā radošā darbnīca veltīta saulgriežu tēmai.