Dānijā nozagti 8,8 miljonu cilvēku dati, bet benzīna auto daļa pasaules jauno automobiļu tirgū noslīdējusi zem 50%. Skaidrojam arī, kā darbosies sarunbota “ChatGPT” tekstu neredzamās ūdenszīmes, un Vācijā uzbūvēta 365 metrus augsta vēja turbīna. Savukārt mākslīgā intelekta pārdēvēšana par superintelektu veicinājusi Slovēnijas domēna .si reģistrāciju bumu.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Ir  jauki palīdzēt, iesaistīties un izdarīt ko labu citiem. Šonedēļ visā Latvijā norisinās „Labo darbu nedēļa”, kas atgādina – brīvprātīgais darbs neprasa milzu resursus, reizēm pietiek ar dažām stundām, ideju un vēlmi palīdzēt. Par brīvprātīgo darbu, tā iespējām un cilvēkiem, kuri izvēlas savu laiku dāvāt citiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis. 

Ogres tehnikuma audzēkņi "Labo darbu nedēļā" piedalās jau vairāk nekā 10 gadus. Tehnikumā var apgūt 17 dažādas profesijas un tajā mācās 1500 audzēkņi un jaunieši dara labus darbus ne tikai "Labo darbu nedēļā". Ierakstā uzklausām Ogres tehnikuma šonedēļ direktori Armandu Auziņu un audzēkņus.

Šis veicina demogrāfiju, ja?

5:32 Kas sāp: Elīnai zaļās fejas dresskods, Jānim - drozofilas un elektroauto stāvvietās, bet Uldim - iepirkšanās pilnā dūšā 

No 1,47 eiro līdz pat 4500 eiro uz vienu skolēnu – tik atšķirīgas ir izmaksas viena augstākā līmeņa eksāmena sagatavošanai. Skaidrs, ka jo vairāk skolēnu eksāmenu kārto, jo izmaksas uz katru ir mazākas. Taču, piemēram, franču valodas augstākā līmeņa eksāmenu, šogad kārtoja tikai viens vidusskolas absolvents, bet eksāmena sagatavošanas izmaksas ir 4500 eiro, līdz ar to viena skolēna eksaminēšana izmaksājusi ļoti dārgi. Līdzīgi ir ar vācu valodas eksāmenu, kuru parasti kārto tikai daži skolēni. Salīdzinoši dārgi – virs simts eiro uz skolēnu valstij izmaksāja arī ģeogrāfijas un programmēšanas eksāmeni, jo tos kārtojuši tikai ap 70 skolēniem. Vai ir jēga turpināt maksāt par šo eksāmenu sagatavošanu, ja no šī mācību gada to kārtošana ir brīvprātīga?

Šopavasar pabeigt vidusskolu varēja, kārtojot tikai vienu augstākā līmeņa eksāmenu, kamēr iepriekš tika prasīti divi. Šī iemesla dēļ jo sevišķi skolēnu interese kritās, piemēram, par vēstures eksāmenu: 2025. gadā to kārtoja 500 absolventi, bet šogad tikai 150. Sociālo zinātņu eksāmena kārtotāju skaits kritās no 1319 līdz 591, bet programmēšanas eksāmena – no 217 līdz 77. 

Nedēļas nogalē, 11. oktobrī, Slovēnijā vienlaikus notiks četri referendumi – viens saistošs, trīs konsultatīvi. Pirmais no tiem paredz pilnvaru palielināšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijām, otrā referendumā tiks balsots par sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību, bet trešajā –  par balsstiesību piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem Slovēnijas vietējās vēlēšanās. Un visbeidzot, ceturtais referendums vaicās iedzīvotājiem, vai būtu nepieciešams atcelt obligāto abonēšanas maksu, no kuras tiek finansēta Slovēnijas sabiedriskā raidorganizācija "RTV Slovenia". Šīs iniciatīvas autori uzskata, ka abonentmaksa uzliek mājsaimniecībām lieku finansiālu slogu, savukārt pretinieki bažījas, ka valsts finansējums varētu padarīt sabiedrisko mediju ievainojamu politiskā spiediena priekšā.

Slovēnijas sabiedriskais medijs pēc savas uzbūves ir ļoti līdzīgs arī Latvijas Sabiedriskajam medijam. Tāpēc referenduma priekšvakarā Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis viesojoties Ļubļanā, uz sarunu aicināja Slovēnijas Radio vadītāju Mirko Štularu.

Jaunā drukātās preses abonēšanas kampaņa rit pilnā sparā. Tomēr Latvijas Radio klausītājus pārsteidzis fakts, ka "Latvijas Pasta" abonēšanas katalogā vairs neredz laikrakstu "Diena", "Ilustrēto Pasaules Vēsturi" un citus izdevniecības žurnālus. Citu izdevniecību produktiem samazināts iznākšanas biežums.

Kādas šogad ir izmaiņas abonēšanā un kā izdevējus var ietekmēt tarifu kāpums?

Kad un kā ticība kļūst par ieroci? Kā Putins apmāna kristiešus? Ko armijā dara kapelānu dienests? Kas ir “krievu pasaule”? Kā Latvijā novērst rusifikācijas sekas? Kas ir reliģijas diplomātija? Ar ko Kremļa baloži atšķiras no Kremļa vanagiem? Kāpēc Krievijas pareizticīgā baznīca aicina nogalināt?

Par reliģijas, politikas un varas mijiedarbību Krievijas karā pret Ukrainu runāsim ar politologu, Latvijas Universitātes pasniedzēju, bloga Latvijasdrosiba.lv autoru un sociālo zinātņu doktoru Andi Kudoru.

Raidījumu vada: Ieva Siliņa.

Veselības aprūpes tā saucamo divu pakalpojumu grozu principa ieviešana atlikta vēl uz gadu – līdz 2027. gada 31. decembrim. Tā šodien, 8. oktobrī, izskatot grozījumus steidzamības kārtā uzreiz divos lasījumos lēmusi Saeima. Šī principa ieviešanu atliek jau vairākus gadus.

Pašreizējā kārtība nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksām. Savukārt jaunajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir iekļauts tā saucamais divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu princips. Veselības aprūpes minimums jeb „pamata grozs” tiktu nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Savukārt valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb „pilnais grozs” tiktu nodrošināts cilvēkiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un tiem pacientiem, kuri ir sociāli mazāk aizsargāti – piemēram, bērniem, pensionāriem vai bezdarbniekiem. Savukārt pārējiem pacientiem tiktu paredzēta iespēja valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, iemaksājot brīvprātīgās iemaksas.

Šī principa stāšanās spēkā atlikta jau vairākas reizes un arī šodien.

Finanšu ministrs: Nākamā gada budžets būtu jāsagatavo vēl līdz jaunās valdības apstiprināšanai.

Gada inflācija septembrī Latvijā saglabājusies 3,2 procentu apmērā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājušās par 0,2%.

Tā saukto divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu principa ieviešanu atliks vēl uz gadu.

Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad uzmanību pievērsīs Latvijas sabiedrības psihiskajai veselībai.

Nesen aizvadītās Krievijas Domes vēlēšanas bija pilnīgs farss – tā šodien apstiprinātajā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.