Šonedēļ “Kur kritiķiem nav vietas” pārskata kapitālisma, reitingu un ekspluatācijas baušļus. Fokusā amerikāņa Lānsa Openhaima debija “Karstais raidlaiks” ar Robertu Patinsonu hrestomātiska televīzijas šova tapšanas krustugunīs, kā arī meksikāņa Alehandro Gonsalesa Injaritu satīra – nepieradināmais “Digers” – ar Tomu Krūzu miljardiera hūtē.

Venēcijas kinofestivālā pirms mēneša pirmizrādītā Openhaima drāma “Karstais raidlaiks” ieved divtūkstošo gadu sākumā, kad NBC kanāla pīķa stundu pārņem realitātes šovs “Noķert plēsēju”, kas, izmantojot pētnieciskās žurnālistikas metodes, ievilina kameru priekšā pedofilus. Filma rekonstruē laiku starp 2004. un 2007. gadu, kad raidījums ir reitingu galvgalī – tas ir tik populārs, ka izkonkurē seriālu “Pazudušie” (2004–2010) un “Bīstamās mājsaimnieces” (2004–2010), bet šova vadītājs Kriss Hansens (lomā Patinsons) ir kļuvis par televīzijas mesiju, kurš apzinās savu vērtību un “misijas” nozīmi.

Audiorecenziju papildina sarunas fragments ar aktieri un producentu Patinsonu.

Skatītāji un kritiķi daudzviet "Digeru" jau ir nopēluši kā pārlieku moralizējošu un režisora personīgo ambīciju pārstimulētu, tomēr šāds autorkino Holivudā ir unikāls risks. Filma, līdzīgi kā “Doktors Streindžlavs” (1964), par visām varītēm necenšas izklaidēt, taču tā tāpat ir asprātīga, saistoša un asa kapitālisma analīze. Šī ir viena no pēdējām studijas “Warner Bros.” filmām pirms kompānijas nonākšanas “Paramount” paspārnē – tas savdabīgā kārtā komentē monopolu pasauli, kurā aizvien izteiktāk mītam.

Nesen klajā nākusi titulētā basketbolista un basketbola trenera Valtera grāmata "Dumpinieka talanta apliecība". Tā pievēršas bērnu un jauniešu attīstībai sportā, agrīnas specializācijas riskiem un vecāku un treneru ietekmei. Sarunā ar Ģimenes studiju Valters dalās savā sportista un trenera pieredzē, vērtē Latvijas bērnu un jauniešu sporta sistēmas problēmas un skaidro, kā palīdzēt jaunajiem sportistiem attīstīt savu potenciālu.

--

Valdis Valters ir viens no izcilākajiem Latvijas basketbolistiem - deviņkārtējs Latvijas čempions, pasaules un divkārtējs Eiropas čempions PSRS izlases sastāvā, 1981. gada Eiropas čempionāta vērtīgākais spēlētājs un FIBA Slavas zāles dalībnieks.

Ne mazums diskutēts, kādus riskus bērnu sportā rada agrīna specializācija. Tomēr vairums vecāku un treneru Latvijā turpina ierasto ceļu, jo ātrāk, jo labāk. Vēlams arī augstāk, tālāk un stiprāk. Kam jānotiek, lai skatījums mainītos par labu vispusīgai bērnu fiziskai attīstībai?

Ģimenes studijā analizē Latvijas basketbola izlašu fizioterapeits un fiziskās sagatavotības eksperts, tai skaitā bērniem, Latvijas Universitātes lektors, "Swedbank" Latvijas Jaunatnes basketbola līgas Jaunatnes basketbola treneru izaugsmes programmas vēstnesis Ivars Ikstens, psiholoģiskās sagatavotības terneris, Rīgas Stradiņa universitātes Sporta akadēmijas docētājs, sporta zinātņu doktors Aleksandrs Astafičevs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sporta ārste Eva Krasovska un Liepājas Sporta spēļu skolas vecākais hokeja treneris, "SPURTS" izveidotājs un vadītājs Maksims Bogdanovs.

Ierakstā uzklausām Valdi Valteru, jo nesen klajā nākusi viņa grāmata "Dumpinieka talanta apliecība".

Piedāvājam arī noklausīties visu sarunu ar Valdi Valteru.

Krustpunktā izvaicājam AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāju Vīgantu Radziņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un izdevuma "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Latvijā ir apmēram 111 tūkstoši cilvēku, kas ir vecāki par 80 gadiem. Veco ļaužu pansionātos – gan pašvaldību, gan arī nevalstisko organizāciju un  privātajos – kopā vietas pietiek vien katram desmitajam. Taču tiem, kuri tomēr pansionātā nonāk, jārēķinās ar būtiskām izmaksām.

Ingūna Raudiņa, rīdziniece, radiniece privāta veco ļaužu pansionāta iemītniecei: “Es domāju, ka man vecmammiņa īstenībā to nesagaidīs.”

Pašvaldība no pašvaldības atšķiras gan informācijas, gan finanšu atbalsta jautājumos, taču lielākoties palīdzība pienākas tiem, kuri var pierādīt, ka nespēj samaksāt.

Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore: “Ja man būtu jāievieto savi vecāki aprūpes centrā un es jūtu, ka drīz tāda situācija varētu būt, man jāšķiras būs vismaz no 2000, un es skaidri zinu un saprotu, ka es to samaksāt nevaru.”

Toties aprūpētājiem, kas strādā pašvaldību pansionātos, darba samaksa uz papīra ir vidēji minimālās algas apmērā.

Kārlis Volanskis, pansionāta “Lauciene” vadītājs: “Mēs nevaram prasīt no cilvēka, lai viņš strādātu ar pilnu atdevi, ja viņam ir jādomā par savu ikdienu.”

Kas jāmaina sociālās aprūpes sistēmā, lai Latvijas iedzīvotājiem varētu nodrošināt cieņpilnas vecumdienas? To pētām Atvērto failu pusstundā. 

Mākslas telpā “Aminori” pašlaik skatāma mākslinieces Alises Zvirbules piemiņas izstāde “Tuvplāni”. Gleznotājas 120. dzimšanas dienas atcerē vienkopus apskatāmi viņas gleznoti Latvijas kultūras personību portreti. Mākslas zinātnieki un tuvinieki ir vienisprātis, ka tā godināta ne tikai māksliniece, bet arī portretos redzamie kultūras ļaudis. 

Alises Zvirbules 120. jubilejas izstāde “Tuvplāni” mākslas telpā “Aminori” būs skatāma līdz 31. oktobrim.

Kultūras rondo par Riharda Štrausa operas "Rozes kavalieris" vērienīgo iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā izvaicāsim režisoru Viesturu Kairišu un scenogrāfu Germanu Ermiču.

Latvijas Nacionālajā operā un baletā ceļu pie skatītājiem sāks komponista Riharda Štrausa vispopulārākā opera „Rozes kavalieris”, kas pēdējoreiz mūsu opernamā iestudēta gandrīz pirms simt gadiem. Iemesls – tā ir ļoti prasīga pret jebkura teātra resursiem. Milzīgs mūzikas apjoms trīs cēlienos, liels orķestra un solistu sastāvs – un arī jauniestudējuma režisors Viesturs Kairišs atzīst: lai gan viņam patīk sarežģīti uzdevumi, sākumā nav bijis pārliecības, vai ar šo cieto riekstu izdosies tikt galā. Tomēr pirmizrādes rītā viņš kopā ar izrādes scenogrāfu un kostīmu mākslinieku Germanu Ermiču jau smaidīgi bija radio.

Uzklausām arī slaveno austriešu basu Ginteru Groisbeku, kuram barons Okss „Rozes kavalierī” ir viena no viņa operdziedātāja vizītkartēm visā pasaulē, un arī čehu operzvaigzni Štepanku Pučalkovu, kurai šajā izrādē visvislielākais skatuves laiks un mūzikas apjoms.

Iedomājamies, ka visi medikamenti, kurus ikdienā lietojam, vairs nav jālieto visiem vienādās paciņās un devās vai ārstēšanas terapijas ir krietni atšķirīgas - katram pielāgota deva, forma, terapija, pielagojot to mūsu ģenētikai, veselībai, dzīvesveidam. To piedāvā precīzijas medicīna. Cik tālu pētniecībā ir tikusi šajā joma? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes centra pārstāve, RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve un vadošā pētniece RSU Zinātnes centra pārstāve, RSU Molekulārās ģenētikas zinātniskā laboratorijas vadītāja Linda Gailīte.

Jūsu robotizētās jeb viedās iekārtas mājās var kļūt par notikumu aculieciniekiem, jo tie uzglabā sevī datus. Vienlaikus šo datu izmantošana var būt pretrunā personas privātumam un likumam. Par to vēstī tiešsaistes medijs “The Conversation”, priekšplānā izceļot gadījumu Taivānā 2023. gadā.

Kādam vīrietim bija radušās aizdomas par to, ka viņa sieva ir neuzticīga. Pēc kāda laika, atverot robotizētā putekļsūcēja lietotni, vīrietis iekārtas tiešraides kamerā pamanīja savas sievas un cita vīrieša intīmu satikšanos. Tiešraidi viņš ierakstīja un izmantoja, lai no sievas un viņas mīļākā iegūtu aptuveni 16 tūkstošu ASV dolāru lielu naudas summu par laulības tiesību pārkāpšanu. Taču vēlāk tiesa vīrietim piesprieda piecu mēnešu cietumsodu un vairāku tūkstošu dolāru naudas sodu par privātas darbības ierakstīšanu bez personas piekrišanas. Šī situācija norāda uz to, ka ierīces mājās veido pierādījumus, bet tiesību akti šajā ziņā aizvien ir sadrumstaloti. Komentāru par publikāciju šoreiz gatavs sniegt Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv kiberdrošības eksperts Kristiāns Teters.