3. oktobrī 15. Saeimys vieliešonys, kuruos nu Latgolys iz 12 deputatu vītom Saeimā preteņdej 180 kandidati nu 14 sarokstu. Aktualais vaicuojums, cik byusim aktivi, cik cylvāku nūbolsuos. Statistika ruoda, ka 2022. gods Saeimys vieliešonuos nūbolsuoja napylni 60 % bolsstīseigū, tok, verūtīs iz vālātuoja vacumu, kū jaunuoks vālātuojs, tū ratuok jis īt bolsuot. Vālātuoji nūruoda, ka itys gods ir gona izškireigs Latvejis vaļstiskuma nūsorguošonā.

Par politiskajom izvēlem i nūskaņuojumu pyrma vieliešonu saruna ar piļsūniski aktivim jaunuokuos paaudzis vālātuojim: Jaunīšu Saeimys deputati, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis 12. klasis školneicu Nikolu Princovu, Leivuona navaļstiskuos organizacejis „Riktīgi Naiss” vadeituoju Mariju Driksnu, Augšdaugovys nūvoda Špogu vydsškolys školuotuoju, jaunīšu bīdreibys puorstuovi Jāni Brišku.

Raidejumu voda Marta Puzāka.

Pyrma vieliešonuu debatis klausīs ite voi verīs LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale. 

“Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Vilis Kasims ir rakstnieks, kas par savu romānu esejās "Svešuma grāmata" šogad saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā "Labākais prozas darbs". Pavisam drīz klajā nāks arī viņa jaunākais veikums – romāns "Marijas stāsts". Vēl kas ļoti īpašs šogad noticis Viļa personīgajā dzīvē – kopā ar sievu Emmu, kas uz Latviju pārcēlusies no Lielbritānijas, viņi jau audzina trīsgadnieci Odriju, taču šajā pavasarī ģimenei pievienojušies arī dvīņi Toms un Pauls. Kā rit viņu visu kopīgā ikdiena šai brīnumainajā un vienlaikus nebūt ne vieglajā dzīves posmā? Vai tajā atliek vieta arī radošam darbam? Un kāpēc Vilis un Emma, satuvinājušies ārvalstīs dzīvojot, tomēr pieņēmuši lēmumu bērnus audzināt Latvijā?

15. Saeimas vēlēšanas faktiski jau sākušās, daudzi ir izmantojuši iespēju nodot savu balsi glabāšanā, ko pieskaitīs klāt pēc īstās vēlēšanu dienas, kas ir jau rīt. Šodien mēģināsim savilkt kopā, kas ir tie lielie jautājumi un intrigas šajās vēlēšanās. Bet kā jau nedēļas notikumu apskatā, runājam arī par citām aktualitātēm. Viens no tematiem - Rucavā nocirstais mežs, kur auga vairākus simtus gadu veci koki. Arī drošības jautājumi un iespējamā kodolieroču izvietošana Latvijā.

Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, portāla "Delfi" žurnāliste Alina Lastovska-Butkēviča, Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs un aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe.

Krustpunktā Brīvais mikrofons "Providus" direktori Sandu Liepiņu.

Rudenī daudzi aizraujas ar sēņu, ogu un dārzeņu konservēšanu. Savukārt jebkurā gadalaikā var iekonservēt mākslas darbus. Arī tiem var parādīties pelējuma sēnes. Tieši tāpēc šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijā aplūkojam izstāde, kurā var izpētīt ne tikai tekstilmākslas diplomdarbus, ko veidojuši akadēmijas studenti pirms apmēram 70 gadiem, bet arī uzzināt, kā šos darbus glābt no bojāejas. Lielākoties krājuma priekšmetus apdraud mitrums, bet kāpēc tad tos var tīrīt ar mitru tvaiku? Kāpēc ne vienmēr jaunatklāti, inovatīvi un visādi citādi dabai draudzīgi materiāli ir ilgmūžīgi?

Latijas Mākslas akadēmijas (LMA) izstāžu telpā "DOU" aplūkojama izstāde "Ieeraudzīt vairāk. Darbi, pārmaiņas un saglabāšana". Tā ir LMA 1967.–1989. gada 15 tekstilmākslas diplomdarbu konservācijai veltīta izstāde.

Latvijas Mākslas akadēmijas Metodiskajos fondos glabājas nozīmīga 20. gadsimta otrās puses tekstilmākslas kolekcija. 2026. gada vasarā veikta 15 tekstilmākslas diplomdarbu mikrobioloģiskā izpēte, izstrādāta preventīvās saglabāšanas un konservācijas metodika, veikts praktiskais konservācijas darbs.

Izstādē apskatāmie konservētie mākslas darbi ir nozīmīgi Latvijas tekstilmākslas vēstures liecinieki. 

Kāpēc kamerorķestris ir pavisam cits zvērs nekā lielais simfoniskais? Kultūras rondo izvaicājam „Sinfonietta Rīga” jauno māksliniecisko vadītāju, harizmātisko un enerģisko igauņu diriģentu Olari Eltsu – par Bēthovenu, igauņu un latviešu rakstura līdzībām un to, kāpēc bez kultūras uz „Rail Baltica” stacijām pietiks ar uzrakstu „izeja”.

Diriģenta Normunda Šnē radītais kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” savā 21. sezonā nonācis igauņu diriģenta Olari Eltsa rokās. Kā Šnē mums sacīja kādā intervijā – "mēs esam diezgan līdzīgi savās muzikālajās interesēs un prioritātēs, un ir liela jēga saglabāt „Sinfoniettas” atvērto repertuāra politiku arī turpmāk". Kā to darīs Olari Eltss, vaicājam diriģentam.

--

Piektdien, 2. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā 21. koncertsezonu atklās Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", bet jaunā mākslinieciskā vadītajā statusā publikas priekšā pirmo reizi stāsies igauņu diriģents Olari Eltss. Diriģentam šis būs arī inaugurācijas koncerts jaunajā amatā. Savu pirmo sezonu Eltss aizsāks ar simbolisku atskaites punktu - vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena Piekto simfoniju. Līdzās likta arī viņa tautieša Erki Svena Tīra un Vācijā mītošās dienvidkorejiešu skaņumākslas zvaigznes Unsukas Činas mūzika, kā arī starptautiski visatpazīstamākā latviešu skaņraža, šīgada jubilāra Pētera Vaska Pirmais koncerts vijolei un stīgu orķestrim “Tālā gaisma”, kurā solistes godā aicināta virtuozā somu vijolniece Elīna Vehele (Elina Vähälä).

Digitālo brokastu degustāciju galdā "Nothing" jaunākās budžeta austiņas "Ear" (3a). Kā to skanējums priekš konkrētā cenu sliekšņa pārsteidza Arti? Ar kādu AI funkciju, tās izceļas uz visu konkurentu fona? Un kas Arti absolūti nokaitināja? Nobaudi apskatu!

* Austiņas neatkarīgam un neapmaksātam apskatam sagādāja Nothing pārstāvji Latvijā — TCCM.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Digitālo brokastu degustāciju galdā "Nothing" jaunākās budžeta austiņas "Ear" (3a). Kā to skanējums priekš konkrētā cenu sliekšņa pārsteidza Arti? Ar kādu AI funkciju, tās izceļas uz visu konkurentu fona? Un kas Arti absolūti nokaitināja? Nobaudi apskatu!

* Austiņas neatkarīgam un neapmaksātam apskatam sagādāja Nothing pārstāvji Latvijā — TCCM.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.