Savu izvēli Saeimas vēlēšanās jau izdarījuši vairāk nekā 7 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju - cilvēki aktīvi izmantoja iespēju nodot balsi glabāšanā.

Militārajā bāzē Lielvārdē iepazīstina ar Latvijas un sabiedroto gaisa un pretgaisa aizsardzības spējām.

Ja NATO kolektīvi lems un būs tāda nepieciešamība, Latvijā varēs izvietot kodolieročus.

Krievijas uzbrukumu rezultātā Kijivā bija izziņoti šoruden pirmie elektrības atslēgumi.

Latvijas Sabiedriskajā medijā saturs krievu valodā varēs būt tikai ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa gadījumā vai mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju. Tā šodien nolēma Saeima.

15. Saeimas vēlēšanās savu balsi līdz šim nodevuši 7,44% vēlētāju. Šodien, 1. oktobrī, rīta pusē vēlētāji varēja nodot balsi glabāšanā vēlēšanu iecirkņos visā Latvijā. Lielākā aktivitāte pirmajās četrās vēlēšanu dienās pagaidām ir Vidzemes reģionā. Iecirkņos sastaptie vēlētāji atzīst, ka pārdomām velta arī ilgāku laiku un daļa izvēli izdara tikai balsošanas brīdī. Savukārt kā būtiskāko prioritāti politikā turpmākajos četros gados iedzīvotāji izceļ valsts drošību. 

Saeimas vēlēšanās savu balsi līdz šim nodevuši vairāk nekā 116 tūkstoši jeb 7,44% no visiem balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati. Šobrīd visaktīvāk balso Vidzemes un Rīgas apgabalos, kur savu balsi nodevuši ap 8% balsstiesīgo. Teikas apkaimē Vidzemes izpilddirekcijas vēlēšanu iecirknī un Rīgas 1. ģimnāzijas iecirknī arī šodien rīta stundās cilvēki devās nobalsot, bet abos iecirkņos darbinieki novērojuši, ka lielāka aktivitāte gan bijusi trešdien, kad iecirkņi darbojās pēcpusdienā.

Krievā valodā Latvijas sabiedriskajā medijā no 1.janvāra ikdienā vairs saturs nebūs jāveido. Tā nolēmusi Saeima. Ja precīzāk – likums vairs neliks sabiedriskajam medijam radīt saturu mazākumtautību valodās. Tiesa, veidot saturu mazākumtautību valodās būs ļauts, taču krievu valodā, kas pēc Satversmes tiesas sprieduma Latvijā atzīta par pašpietiekamu, saturu varēs veidot tikai ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai lai atspēkotu maldīgu, nepatiesu, demokrātiju un Latvijas valsti apdraudošu informāciju.

Izmaiņas likumā pieņemtas pēc Satversmes tiesas lemtā, ka Sabiedriskajam medijam nedrīkst būt pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās.

Skaidro Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile.

Raidījums Kur kritiķiem nav vietas šajā epizodē pievēršas asa sižeta darbiem – izdzīvošanas trilleris “Skarbās zemes sirdī” uzbur ekrāna ķīmiju starp Bredu Pitu un spilgtu četrkājainu aktieri, savukārt Kristiāna Riekstiņa pilnmetrāžas debijas darbs, laupīšanas filma “Visiem vajag naudu”, ieved sižeta līkločos starp boulinga ķegļiem un neuzlaužamiem seifiem.

Ko darīt, ja aktieru provēs piedāvā trešo plānu, darbā priekšniecība visu laiku elpo pakausī un dzīvokļa īpašnieks nedēļas beigās sola izlikt no dzīvokļa? Paulai (lomā Agate Marija Bukša) viss ir skaidrs – seifs priekšnieka kabinetā sola nomaksātus rēķinus un studiju kredītu, taču ir problēma. Šķiet, ka šī ideja nav ienākusi prātā viņai vien.

Epizodē apspriežam samērību starp jaunu ceļu meklējumiem un žanra pulēšanu, filmas muzikalitāti un tās sasaisti ar vizualitāti, kā arī aktierdarbiem un to, kāpēc jaunos režisorus Latvijā, šķiet, tik bieži interesē tieši kriminālfilmu žanrs.

Dzimstības rādītāji Latvijā ir zemi. Kaut arī politiķi ar dažādiem lēmumiem mēģina veicināt dzimstību, tomēr tā ir tikai un vienīgi katras ģimenes izšķiršanās, vai mēs gribam vienu bērnu, vai mēs gribam vairāk bērnus. Kāpēc ģimenes neuzdrošinās radīt tik daudz bērnu, cik gribētu, vai vienmēr tās ir bažas par ģimenes finansiālo nodrošinājumu vai tomēr būtiskāki ir citi faktori?

Ģimenes studijā diskutē kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Diāna Zande un Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece Diāna Kiščenko. Uzklausām četru bērnu mammas Anetes Pastvas stāstu.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Jelgavā tiekamies Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju augstskolā, lai runātu par demogrāfijas jautājumiem un migrācijas radītajiem izaicinājumiem. 

Diskutē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studiju prorektore Ilze Beitāne, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Dina Popluga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristiāns Rozenvalds.

Pēdējos gados skolēnu vidū strauju popularitāti iemantojusi elektronisko cigarešu smēķēšana, ko sarunvalodā dēvē par veipošanu. Nikotīns komplektā ar aromatizētājiem kļuvis par daudzu jauniešu ikdienu.

Elīna Rotbaha-Zaremba, psiholoģe, Bērnu un pusaudžu resursu centra Siguldas filiāles vadītāja: “Patiešām tā ir atkarība, ja tik daudzi ir mēģinājuši atmest gada laikā, bet viņiem nav izdevies.”

Lai pret to cīnītos, pagājušā gada sākumā Saeima ar likumu aizliedza tirgot tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus jeb tā saucamos “veipus ar garšām”. Likumsargi tajos norāda uz trūkumiem.

Normunds Šteinbriks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšnieks: “Diez ko pozitīvs efekts no tā nav. Tas ierobežojums šobrīd to mērķi nav sasniedzis.”

Veselības ministrijā gan uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumi savu mērķi sasniedz, taču vēl sekmīgāku cīņu kavē problēmas sadarboties ar policiju. 

Sanita Lazdiņa, VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Diemžēl mēs bieži vien esam vienīgie. Es jums varu pateikti godīgi, ka tā arī ir!”

Vai elektroniskās cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.