Sākam jaunu ierakstu ciklu – „Laimas izrāžu kalendārs”. Mūsu kolēģe Laima Slava šogad ir arī viena no "Spēlmaņu nakts" ekspertiem, un ik mēnesi viņa piedāvās pārdomas un sarunas ar vēl kādu teātra vērotāju par mēneša laikā redzēto un piedzīvoto Latvijas teātros. 

Septembrī gandrīz katrā teātrī, arī neatkarīgajos, ir notikušas pa vienai vai divām pirmizrādēm. Mēs izvēlamies izcelt dažas, mūsuprāt, saturiski un emocionāli svarīgākās. Pieskaramies arī minimālisma pieejai  izrāžu veidošanā. Jaunās teātra sezonas pirmos iestudējumus un arī starptautisku teātra festivālu iespaidus Laima Slava apspriež kopā ar teātra kritiķi Kitiju Balcari.

Tiekamies ar mākslinieci un scenogrāfi Moniku Korpu, lai iztaujātu viņu ne tikai par gaidāmo izstādi “bez nosaukuma Nr. 20” Čehova teātra galerijā, bet arī par darbu pie operas iestudējuma "Rosa Alchemica" Latvijas Operā nākamā gada maijā. 

--

Par izstādi māksliniece izsakās šādi: “m - 20. burts latviešu alfabētā - kļūst par mākslas darba zīmi un sākumu desmit vārdiem, kas skan kā “baušļi” šodienai. Tie sakņojas vienā valodā, taču to jēga plešas pāri tās robežām - it kā šie vārdi būtu atbalsis no kādas senākas un lielākas, visus cilvēkus vienojošas valodas. Valodas, kurai nav nepieciešams tulkojums, jo tā runā par to, ko cilvēks atpazīst sevī vēl pirms vārdiem.

Kā glītrakstīšanā vārdi tiek “rakstīti” vēlreiz un atkal, it kā iegaismojot tos mūsu atmiņā. Vārdi kļūst par zīmēm, bet atkārtojums - par klusām pārdomām, līdz to nozīme kļūs klātesoša.”

Matiasa Jansona skulptūra “Gadsimtiem ejot” (tautā saukta arī par Laika veci) Cēsīs atklāta 2005. gada jūlijā kā dāvana pilsētais 800 gadu jubilejai. Tajā attēlots vīrs ar lukturi – Cēsu pilsētas simbolu. Šai skulptūrai tēlnieks Matiass Jansons arī radījis savu leģendu.

"Sen senos laikos, kad Cēsis no visām pusēm pilnībā apņēma augsti akmens mūri un tajā iekļūt varēja tikai pa milzīgajiem, dzelzīm apkaltajiem vārtiem, dzīvoja kāds vīrs. Kluss un ikdienā neievērots, bet savu darbu cienošs un mīlošs. Ļaudis viņu maz redzēja un vēl retāk satika, biežāk dzirdēja. Kad pilsētnieki devās pie miera, viņa solis veda pilsētas ielās ar uzticamajiem pavadoņiem – nūju un mūžam gailošo, spožo lukturi."

2026. gada ieraksts.

Vēlēšanu emocijās, politisko strīdu un apvainojumu karstumā var apjukt jebkurš vēlētājs. Lai pieņemtu prātīgu lēmumu balsojot, spriežam, kā var palīdzēt zinātniski "atvēsināts" prāts. Vai šādas diskusijas bija arī Latvijas brīvvalsts gados 20. gs sākumā? Kā analītiski lasīt partiju programmas, izpētīt deputātu veikumu un reputācijas? Un vai mākslīgais intelekts tajā ir labs sabiedrotais?

Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas padomes loceklis un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš un Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Normunds Grūzītis.

Kā septembrī vēstījis medicīnas žurnāls “Med”, iepriecinošus rezultātus uzrādījusi kāda pacienta ārstēšana ar ribonukleīnskābes jeb RNS terapiju. Pacientam ir reta motoro neironu slimība, saukta kā amiotrofā laterālā skleroze jeb ALS, un šobrīd nav medikamenta, lai slimību izārstētu. Taču konkrētais pacients kļuvis par pirmo cilvēku, kurš saņēmis medikamentu, kas mērķtiecīgi ietekmē slimības cēloni - ģenētisko mutāciju. Pēc terapijas šim vīrietim novēroti slimības simptomu uzlabojumi, un pētnieku komanda no ASV norāda, ka šis ir pavērsiens ALS pacientiem. Tiesa, vēl ir pāragri spriest, vai šī terapija spēs apturēt slimības progresēšanu vai pat to pilnībā izārstēt. Fiziķis Stīvens Hokings ir zināms kā cilvēks, kurš ar motoro neironu slimību nodzīvojis ilgāk nekā jebkurš cits, un acīmredzot viņa gadījumā saslēgušies kādi veiksmes faktori, jo viņš savā dzīvē nav saņēmis RNS terapiju. Kas tad īsti ir šī slimība un ko dara RNS terapija, to skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste-ģenētiķe Ieva Mičule.

Lēmumu pieņemšana ir svarīgs process. Kas un kā ietekmē lēmumus, ko svarīgās un ne tik svarīgās situācijās pieņemam, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa un Latvijas Universitātes profesors Ģirts Dimdiņš.

Latvijas universitātes profesors Ivars Austers ierakstā skaidro, ka pirms lēmumu pieņemšanas jāizvērtē, kādas sekas - pozitīvas vai negatīvas varam sagaidīt, un jāpaliek pie tās izvēles, kas dos vislielāko lietderību vai sagaidāmo vērtību, bet šis process nav vienkāršs.

"Es aicinātu izkopt rūpību un attiekties pret saviem lēmumiem un domām bez vienaldzības, bet tiešām ar rūpību, jo mēs varam izdarīt labākas izvēles, ja mēs tam atvēlam laiku un nesteidzamies un nepaķērām kaut kādas lietas vienkārši tāpēc, ka nagi niez. Tomēr mēģinam atgriezties pie racionālā, jo tas, man liekas, padarīs mūsu dzīvi kaut nedaudz labāku. Tas būs jauki," vērtē Marija Ābeltiņa.

During the full-scale war, some Ukrainians have chosen not to live in big cities or abroad, but to move to small towns and rural areas. YouTuber Ivanka Diachuk herself returned to Ukraine after nine months in Canada and now uses her documentary-style videos to tell the stories of people who restore old houses, build new lives in the countryside, and bring change to local communities. In her conversation with Dīvs Reiznieks, Ivanka talks about “tired millennials”, fundraising for the Ukrainian Armed Forces, the impact of the war on western Ukraine, and what it means to feel at home during wartime.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Pilna mēroga kara laikā daļa ukraiņu izvēlas nevis dzīvi lielpilsētā vai ārzemēs, bet pārceļas uz mazpilsētām un laukiem. Jūtūbere Ivanka Djačuka pati pēc deviņiem mēnešiem Kanādā atgriezās Ukrainā un tagad savos dokumentālajos video stāsta par cilvēkiem, kuri atjauno vecas mājas, veido jaunu dzīvi laukos un maina vietējās kopienas.

Sarunā ar Dīvu Reiznieku Ivanka stāsta gan par “nogurušajiem mileniāļiem”, gan līdzekļu vākšanu bruņotajiem spēkiem, kara ietekmi uz Ukrainas rietumiem un to, ko kara laikā nozīmē sajūta, ka esi mājās.

Savukārt, Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Stāsta pianiste, "Liepāja 2027" vēstnese Agnese Egliņa; pārraides producente Inga Žilinska

Liepājas mūzikas dzīve ir sena un tradīcijām bagāta. 18. gadsimta otrajā pusē šajā pilsētā vairākkārt viesojās Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons un hercogiene Doroteja. Abi bija lieli mūzikas un teātra cienītāji. Ar viņu gādību 1784. gadā starp ostas spīķeriem tika ierīkots pirmais komēdijnams, kurā notikuši gan koncerti, gan teātra izrādes. Mūzikas dzīves atbalstītājs bija arī vēlākais pilsētas galva Kārlis Gotlībs Ūlihs, kurš 1820. gadā ieradās Liepājā. Nu tolaik gandrīz ikviens inteliģents cilvēks pārvaldīja vismaz vienu instrumentu, un Ūliham tā bija flauta. Nez, kuru instrumentu spēlē Liepājas šībrīža mērs Gunārs Ansiņš?

Liepāja tolaik bija ievērojams kūrorts un vasarā to apmeklēja ap 2000 peldviesu. Tad arī līdzās dažādām ārstnieciskām procedūrām un peldēm bija iespēja baudīt labu mūziku. Kūrmājā bija lieliska koncertzāle ar 500 vietām, grezns restorāns un dārza estrāde. Tur muzicēja pilsētas labākās kapelas, ko vadīja Ernsts Klāzings un Vilhelms Nordmanis. 1876. gadā, tām apvienojoties, tika atskaņota Ludviga van Bēthovena Otrā simfonija. Izcila loma filharmonijas attīstībā bija Hansam Hohapfelam, kurš Liepājā ieradās 1893. gada decembrī. Tolaik 22 gadus jaunais, labi izglītotais mūziķis tika apstiprināts Liepājas filharmonijas direktora amatā. Vairāk nekā 30 gadus viņš bijis saistīts ar mūzikas dzīvi šajā nelielajā, bet rosīgajā piejūras pilsētā.

Vairāk – audioierakstā.

Veselības aprūpes problēmas Latvijā nav jaunas – trūkst naudas un mediķu, rindās jāgaida ilgi, bet ievērojamu daļu izdevumu cilvēki sedz paši. Pirms četriem gadiem partijas solīja to mainīt – samazināt cenas medikamentiem, celt nozares budžetu un uzlabot pakalpojumu pieejamību. Diemžēl no solītā izpildīts maz. Justīne Kozlovska, "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnāliste, analizē partiju solīto un izdarīto veselības aprūpē. Pārbaudījām to piecu partiju solījumus, kas aizvadītajos četros gados strādājušas valdībā un kurām līdz ar to bija iespēja solīto pildīt.

Uzņēmējdarbībā pats svarīgākais ir stabilitāte. Tā šorīt Latvijas Radio uzsvēra Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Viņš kā pozitīvu minēja to, ka aizvadītajā politiskajā ciklā nav mainījies nodokļu slogs. Eksports, investīcijas un mazāka birokrātija - šos punktus Rostovskis min kā galvenos ekonomikas straujākai izaugsmei. Savukārt, jutīgajam jautājumam par darbaspēka migrāciju Rostovskis aicina veidot konkrētus noteikumus, piemēram izstrīdēties un veidot skaidru politiku turpmākajiem pieciem gadiem, citādi uzņēmēji nevar plānot.