Zemgali dēvējam par Latvijas maizes klēti un tieši šajā reģionā lauksaimniecība ir būtiska nozare. Par to liecina kaut vai zemes cenas, kas ir augstākās visā Latvijā. Piemēram, pērn reģionā vidēji viens hektārs zemes maksāja no 6300 līdz 6500 eiro un Zemgalē tiek saražoti teju 8% no kopējā Latvijas iekšzemes kopprodukta. Raidījumā Reģioni krustpunktā šoreiz uzklausām, kā iedzīvotāji Zemgalē, divos Lietuvas pierobežas pagastos, vērtē politiķu solīto un izdarīto.

Bauskas novada Kurmenes pagasts atrodas pašā Lietuvas pierobežā – vienā pusē Mēmelei ir Latvija, otrā – Lietuva. Kurmenes pagastā dzīvo nepilni 500 iedzīvotāji un Mēmeles krastā izveidotas trīs laivu nomas un atpūtas vietas, pagastā ir nelielas zemnieku saimniecības, kurās audzē graudus un kartupeļus, ir augļu dārzi, saimnieki audzē govis un gaļas liellopus.

Aizkraukles novada Mazzalves pagastā kādreiz bija 1200 iedzīvotāji, tagad nepilni 900. Lielākais darba devējs Mazzalvē ir valsts sociālās aprūpes centra Latgale filiāle „Mēmele” ar 126 darba vietām. Mazzalvē, atšķirībā no Kurmenes, joprojām ir pamatskola, ir zemnieku saimniecības un liellopu izsoļu nams, iedzīvotāji individuāli strādā meža darbos.

Par to, ka visiem vajag naudu, laikam būtu grūti strīdēties. Bet kādās ziepēs var iekulties, ja to nolemj risināt, aptīrot boulinga zāli? „Visiem vajag naudu” ir laupīšanas komēdija, ko uzņēmis režisors Kristiāns Riekstiņš.

Kristiānu Riekstiņu pirms apmēram astoņiem gadiem sauca par jauno režisoru. Tajā laikā viņš izveidoja īsmetrāžas spēlfilmu “Eva”, guva iespēju to izrādīt arī kinofestivālā Kannās. Šobrīd pienācis laiks uz lielajiem ekrāniem izrādīt viņa pirmo pilnmetrāžas darbu “Visiem vajag naudu”, kurā viena no galvenajām lomām dota aktrisei Agatei Marijai Bukšai un arī viņai šī ir debija pilnmetrāžas kino. Viņa saspēlējās ar Kārli Dzintaru Zahovski.

Ar filmas “Visiem vajag naudu” radošo komandu tikās Una Zvejniece, atklājot vairāk nekā filmas stāstu par jaunu aktrisi Paulu un viņas draugu Kasparu.

Fotogrāfija kā stāstnieks. Par fotogrāmatu un tās īpašo vietu  izdevējdarbības žanrā, un fotogrāfu Vinitas Vilcānes-Krilovas un Georga Avetisjana sadarbību, izdodot Džeimsam Krogzemam veltīto fotogrāmatu „Brīvības meklējumi. 2. daļa”, pārrunājam Kultūras rondo.

Mazliet par pašu grāmatu. Tās centrā ir Vinitas radinieks – gleznotājs, ceļotājs, dēkainis Džeimss Krogzemis. Daudzi Latvijā viņu iepazina pēc grāmatas „Klaidonis”, ko viņš sarakstīja par savu neparasto dzīvi uz baržas Parīzē, Sēnas upes krastā, un Anša Epnera filmas „Atvadas no Klaidoņa” – Klaidonis bija baržas nosaukums. Dzimis Latvijā 1925. gadā, devies trimdā, ASV ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un doktora grādu ģeogrāfijā, viņš 70. gados kopā ar dzīvesbiedri Diānu Rovu pārdeva iedzīvi un pārcēlās uz Eiropu.

Fotogrāmatas nosaukumā liktie vārdi „brīvības meklējumi” bija Džeimsa Krogzemja dzīves pamatā. Tāpēc pirms sarunas ar izdevuma autoriem ieklausāmies paša Džeimsa Krogzemja balsī – tas ir fragments no raidījuma "Monopols" 2009. gadā, kur viņš atbild uz raidījuma vadītāja Kaspara Zlidņa jautājumu – kas, viņaprāt, ir klaidonis.

Fotogrāmatas „Brīvības meklējumi 2.daļa” atklāšana plānota decembra vidū, kad Džeimsam Krogzemim apritētu 101.

"Čunčiņš ir dziedātājputns, kura dziesmu var iemācīties ikviens cilvēks. Jo tā ir ļoti vienkārša. Tas rada pašapziņu, ka putnu dziesmas vispār var iemācīties," ar putniņu iepazīstina Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs.

Čuņčiņas dzīvo mežos un krūmājos, un viņa ligzda ir tuvu zemei. Tā ir puslodes formā, tādēļ, pieejot pie čunčiņa ligzdas, vienmēr var redzēt, kas ir iekšā - no olas vai mazuļi. 

Latvijas Universitātes pētnieki sadarbībā ar Zviedrijas un Austrālijas paleontologiem Kurzemes nogulumos atklājuši un aprakstījuši jaunu, līdz šim nezināmu plaušzivju sugu – aptuveni 360 miljonus gadu senu. Tā nosaukta par godu latviešu dievībai Jumim. Iepazīstam zivju daudzveidību un evolūciju laikmetā, kad Latvijas teritorija bija sekla tropu jūra un Kurzemē pastāvēja plaša delta. 

Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas zinātniskais asistents Valters Alksnītis.

Fosiliju 2022. gada paleontoloģisko izrakumu sezonā Cieceres upes baseina atsegumā “Pavāri-2” atrada LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas lektors Valters Alksnītis. Tās izpētē piedalījās LU pētnieki Ervīns Lukševičs, Valters Alksnītis, Flindersas Universitātes pētnieces Obrija Kiernana (Aubrey R. Keirnan) un Alise Klementa (Alice M. Clement), kā arī Upsalas Universitātes pētnieki Pērs Ālbergs (Per Erik Ahlberg) un Gžegožs Niedžviedzki (Grzegorz Niedzwiedzki).

Atklātās plaušzivs galvaskausa fragments ir lieliski saglabājies un tajā redzamas unikālas pazīmes, kas ļāva nodalīt to jaunā sugā. Zobu plātņu kontūras atgādina Jumja zīmi, tāpēc suga (pilnais nosaukums ir Jumisodus latus) nosaukta par godu latviešu druvu (auglības) dievībai.

--

Šī gada sākumā klajā nāca jauns Latvijas Sarkanās grāmatas izdevums, kurā ir iekļauta puse no mūsu teritoriālajos ūdeņos mītošajām zivju sugām. Kopumā Latvijā ir 69 zivju sugas. Tās ir gan saimnieciski  nozīmīgas  sugas, piemēram, akmeņplekste, lucītis, menca, salaka, gan tādas eksotiska veidola peldones, kā gardeguna adatzivs, kas izskatās pēc lokanas adatas ar pīļknābja ģīmi, vai plūkšņzivs, kas atgādina vardes kurkuli. Sarunā ar zinātniskā institūta BIOR zivju resursu pētnieku un Latvijas Sarkanās grāmatas vienu no autoriem Jāni  Bajinski skaidrojam, kas ir tie apstākļi, kuri apdraud minētās sugas, uzzinām  arī to, kuras zivis ir izņemtas no Sarkanās grāmatas saraksta, un ar kādām metodēm pētnieki uzskaita un novēro savus pētāmos objektus.

--

Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs iepazīstina ar čunčiņu.

Pēc vasaras brīvdienām Latvijas Radio 1 ēterā atgriežas latviešu valodas stunda. Par valodas aktualitātēm stāsta Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa univeristātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja Anita Čerpinska; pārraides producente – Inta Zēgnere

18. gadsimta beigās Pārdaugavā izveidoja jaunu dambi. Laika gaitā tam "pielipa" tuvumā dzīvojošo Raņķu ģimenes uzvārds un jau 19. gadsimta kartēs tas ir oficiālais Raņķa dambja nosaukums. Tas ir ļoti rets gadījums Rīgas vēsturē, kad ir skaidri fiksējams, ka kādai vietai ir 18. gadsimta Rīgā dzīvojušas latviešu izcelsmes dzimtas vārds.

Šī ģimene skaidri izsekojama no 1733. gada, kad Sīmanis Raņķis kļuva par Rīgas zvejnieku amata locekli. Vēlāk par zvejniekiem kļuva trīs viņa dēli. Zvejnieku amats bija vienīgais, kurš ļaudīm atļāva zvejot zivis Daugavā pie Rīgas un pārdot tās Rīgas tirgū. Vēlāk šīs pašas dzimtas locekļi bija arī pārcēlāju amatā, kuri savukārt ne tikai pārcēla cilvēkus pāri Daugavai, kas nebija ienesīgi šajā laikā, bet pārvadāja tirdzniecības preces no un uz kuģiem Rīgas reidā, kuri Daugavas sekluma dēļ nevarēja ienākt līdz pilsētai.

Vairāk – ierakstā.