Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Juris Pūce no "Latvijas attīstībai"  un Raivis Zeltīts no "Austošā saule Latvijai".

Laikā, kad kaimiņos esošajā agresorvalstī gaisā virmo diskusijas par iespējamo mobilizāciju kara turpināšanai ar Ukrainu, vēlamies aprunāties par to, kas noticis ar krievu algotņu grupējumu “Wagner”. Tam bija nozīmīga loma pirms kāda laika, kara pirmajā daļā, bet tagad šķietami tas ir pazudis no masu medijiem. Kur tas ir palicis un kādā kapacitāte militārais grupējums operē šodien? 

2023. gada augustā uz ziemeļiem no Maskavas nogāzās privātā lidmašīna. Tajā atradās Jevgeņijs Prigožins, grupējuma “Wagner” vadītājs, un vairāki citi augsta ranga “Wagner” komandieri. Prigožins gāja bojā divus mēnešus pēc viena no pārsteidzošākajiem notikumiem mūsdienu Krievijas vēsturē. Viņa kaujinieki bija ieņēmuši militāros objektus Rostovā pie Donas un bija sākuši virzīties Maskavas virzienā.

Daudzi toreiz teica, ka iznākums ir likumsakarīgs – Kremlis necieš un nepieļauj nekādu apdraudējumu savām pozīcijām. Tāpat pamazām no ziņām pazuda arī “Wagner”. Tāpēc varētu šķist, ka ar to viss beidzās. Taču tā noteikti nav, jo arī trīs gadus vēlāk Krievijas karavīri un bijušie “Wagner” kaujinieki joprojām darbojas Āfrikā.

Kur īsti palika “Wagner”? Atbilde ir interesantāka par vienkāršu stāstu par to, ka “Wagner” izdzīvoja. Patiesībā Krievijas valsts lielu daļu šīs sistēmas vienkārši pārņēma savā kontrolē.

Pirms gada pirmo Vijas Celmiņas fonda stipendiju ieguva māksliniece Ieva Putniņa. Ieva galvenokārt strādā eļļas glezniecības tehnikā, taču viņas kompozīcijās sastopami arī tēlniecības un objektu elementi. Šobrīd Ievai saspringts laiks, jo notiek gatavošanās divām jaunām izstādēm. Viena no tām būs atjaunotajā mākslas muzejā "Arsenāls" nākamā gada rudenī.

Kāds māksliniecei bijis gads, kopš iegūta balva radošai brīvībai?

Vilhelms Munters bija viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas diplomātiem, ārlietu ministrs no 1936. līdz 1940. gadam. Starptautiski pat labāk zināms nekā Zigfrīds Meierovics. Tomēr gadu desmitiem viņa lojalitāte Latvijai tikusi apšaubīta. Kas tad viņš bija - nodevējs (kā raksta Armans Puče) vai vismaz mūžu mūžos aizdomīga persona (kā uzsvēris Valdis Birkavs)? Varbūt tikai spējīgs cilvēks, kura liktenī savijās daudzas 20.gadsimta vēstures pretrunas?

Vada: Gints Apals, Edvīns Evarts un Pēteris Kalniņš.

Dārzā, mežā, veikalu plauktos redzam lērumu augļu un dārzeņu, īsti nezinot, vai tie ir augļi, ogas vai sēklas. Kā tos atšķir? Un kādas izredzes auglim vai sēklai izaugt par dzīvotspējīgu augu?

Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Izglītības un sabiedrības iesaistes projektu vadītāja un Latvijas Universitātes pētniece, doktorante Vineta Vērpēja un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas profesors Ģederts Ieviņš.

Šodien Miķeļdiena, kas mūsu senču folklorā ir laiks, kad raža jau novākta un sākas gatavošanās ziemai. Tiesa, mūsdienās daudz kas ir mainījies. Raža noteikti vēl visa nav novākta, jo mūsdienās lauksaimnieki audzē gan vairāk dažādu kultūraugu, gan vēlākas šķirnes, gan, protams, arī rudeņi ir kļuvuši siltāki un garāki, kas ļauj ražu novākt vēlāk. Ražu turpina vākt arī ābolu audzētāji. Ražu no vēlākajām šķirnēm vāc līdz pat oktobra vidum vai dažkārt pat beigām.

Tāpēc šoreiz saruna ar saimnieku no Tukuma puses Kasparu Ofkantu, kurš 11 hektāru platībā saimniecībā „Eglāji” audzē deserta ābolus. Tas nozīmē, ka nevis pārstrādei – sulām vai biezeņiem, bet pārdod svaigus augļus. Un lai gan ceļi starp ābeļdārziem dažās vietās vēl pagājušajā nedēļā mirka ūdenī, izrādās, ka ābolu audzētājiem pārliekais mitrums dižas raizes nesagādā un vispār skats nākotnē ir cerīgs.

Ābolu ražas laiks turpinās, kas nozīmē, ka lielveikalos mazākā mērā, bet lielākos un mazākos tirgos vai pašās saimniecībās var tikt pie svaigiem Latvijas āboliem.

Uzlabot garastāvokli, stiprināt sirdi un saglabāt neatkarību ikdienā. To visu var panākt ar fiziskajām aktivitātēm. Un jā, sākt aktīvu dzīvesveidu nekad nav par vēlu. Kā sportot droši un ar prieku jebkurā vecumā? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas fiziskās sagatavotības treneris Roberts Radičuks un dziedātāja Lolita Vambute.

Biedrībā „Rīgas aktīvo senioru alianse" darbojas vairāk nekā 700 pensionāri un viens no biedrības mērķiem ir veselības veicināšana. Biedrības telpās galvaspilsētā, Čaka ielā, notiek vingrošanas nodarbības un pēc pilatēm ar Marutu, Austru, Laimu un Zigrīdu tikās Daina Zalamane.