Stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta LIFE GOODWATER IP vadītājs Jānis Šīre; pārraides producente – Rūta Paula

Raugoties uz upi, parasti vispirms pamanām ūdeni, straumi un gultni. Koki šķiet piederīgi krastam – tie veido ainavu, sniedz ēnu un traucē piekļūt ūdenim. Tomēr dabā robeža starp upi un sauszemi nav skaidri novelkama. Krasts nav tikai līnija, kas nodala divas vides, bet gan dzīva pārejas zona, kurā tās nepārtraukti mijiedarbojas. Kamēr koks aug, tas noēno ūdeni, nostiprina augsni, aiztur daļu piesārņojuma un nodrošina barību. Kad tas noveco, nolūzt un nonāk straumē, tā nozīme nebeidzas – koksne turpina veidot dzīvotnes un dažādot plūdumu.

Viena no redzamākajām piekrastes koku funkcijām ir noēnojuma radīšana. Karstā vasaras dienā sekls, saulei atsegts ūdens ātri sasilst, bet zem vainagiem tā temperatūra saglabājas zemāka. Īpaši svarīgi tas ir mazajās upēs un strautos, kuros nelielais ūdens apjoms uz apkārtējās vides pārmaiņām reaģē visstraujāk. Paaugstinoties temperatūrai, samazinās arī ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums, tādēļ ēna palīdz uzturēt zivīm un citiem organismiem piemērotākus apstākļus. Taču arī pilnībā aizsegta upe nav ideāls risinājums. Ūdensaugiem un aļģēm, kas ir būtiska ekosistēmas daļa, nepieciešama gaisma. Dabiskā, labas kvalitātes upē parasti mijas saulaini un noēnoti posmi, radot atšķirīgus apstākļus, kuros var līdzās pastāvēt daudzas sugas.

Vairāk – audioierakstā.

Zīmola un darbnīcas ”Pītenis” īpašniece, klūgu meistare Ina Vaikule no Augšdaugavas novada Naujenes pagasta plūca laurus Pasaules klūgu un grozu pīšanas festivālā, kas šī mēneša sākumā notika Novi Tomislas pilsētā Polijā. 135 pinēju vidū no 66 pasaules valstīm Ina Vaikule ieguva pirmo vietu savā izvēles kategorijā - galantērija. Uzvaras darbs ir saules simbolā iepīta cibiņa. 

Rudenīgi lietainā dienā ar Inu Vaikuli tiekamies viņas darbnīcā Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, senalicīgā, mājīgā klētiņā, kur smaržo bērzu slotas un kārkli, un plauktos rotājas krāšņi pinumi. Tā ir darbnīca ar nosaukumu ”Pītenis” jeb pinums.

Jebkurš Krievijas spēlētājs Nacionālajā hokeja līgā ir reklāma agresorvalsts izvērstajam karam Ukrainā - tā uzskata viens no visu laiku labākajiem hokeja vārtsargiem pasaulē čehs Dominiks Hašeks. Viņš ir viens no retajiem visaugstākā līmeņa sportistiem, kurš nebaidās skaļi runāt par krievu zvērībām Ukrainā un to sasaisti ar notiekošo sporta laukumos.

Jau dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Hašeks uzrakstīja atklātu vēstuli NHL vadībai, kas pēc šī soļa ar viņu vairs nerunā. Nesen diktatora Vladimira Putina partijas “Vienotā Krievija” aģitācijas video filmējās NHL kluba Vašingtonas “Capitals” līderis Aleksandrs Ovečkins. Arī par to Hašekam ir spēcīgs viedoklis.

Dominiku Hašeku uz sarunu aicināja Mārtiņš Kļavenieks.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Iespējams, arī jums noderēs būveksperta padomi un ieteikumi, ja ir nodoms pašu spēkiem uzbūvēt koka karkasa auto garāžu.

1.jautājums. Par sienas „pīrāgu”. Gribu uzbūvēt garāžu. Karkass paredzēts no 120×120 koka brusām. Siltināt ar pūšamo eko vati vai minetrālvati. No ārpuses trapecveida metāla loksne, 25mm piespiedošs dēlis, 25mm fibrolīta loksne, 120mm eko vai minerālvate, atkal 25mm fibrolīts, 25mm šķērslata un 15mm OSB plāksne. Garāžā ir paredzēta arī auto mazgāšana. Vai šāds sienas „pīrāgs” būtu pareizs vai tomēr būtu kaut kas jādara

2.jautājums. Vēlos noskaidrot, kā pareizi jāuzklāj zviedru tipa krāsa. Ko darīt situācijā, ja rezultāts nav labs? Vasarā uz priedes skandināvu tipa dēļiem (uzkasīta dēļu virsma), iekštelpās ar otu uzklāju pelēko krāsu. Īpaši neierīvēju, klāju tā, lai dēļa ārējo pusi noklātu pelēku. Ārā bija lietains, pavēru logus, lai nožūst. Nožuvušus pieskrūvēju pie bēniņu fasādes. Noklāju apmēram 10 kvadrātmetrus. Tagad, pēc apmēram 2 mēnešiem, daudzviet uz dēļiem ir redzams, ka krāsa saplaisājusi, lobās un birst nost.

2.1. Vai šādi gadās bieži?

2.2. Vai šī krāsa tiešām bija jākarsē un rūpīgi jāierīvē un, ja to nedara, tad vienmēr rezultāts ir šāds?

2.3. Kādi ir tālākie rīcības varianti?

3.jautājums. Par augstiem gruntsūdeņiem. Zinu, ka dažiem kaimiņiem pagrabā ir izveidota savācējaka, kurā ir ievietots pumpis, kas automātiski ieslēdzas paceļoties ūdens līmenim. Arī man ir izveidota šāda neliela aka, kaut gan īpašu labumu tur neredzu. Ir plāns kārtīgi betonēt pagraba grīdu, bet pagaidām to ir grūti izdarīt. Pašlaik betonu, kurš vietām ir caurs, klāj ūdens kārta. Vai, betonējot, šo gruntsūdeņu savācējaku atstāt vai aizbetonēt visu?

4.jautājums. Nopirkām 1956.gadā celtu guļbaļķu māju. Apakšējie vainagi līdz logiem aizvietoti ar blokiem, no ārpuses siltināti, koka daļa no ārpuses apšūta ar dēlīšiem. Iekšējās sienas uz alumīnija profiliem, apšūtas ar skaidu plāksnēm, bet palikusi gaisa sprauga starp guļbaļķiem un skaidu plāksnēm.

4.1. Kā rīkoties, ja negribam demontēt visu skaidu plākšņu profilu konstrukciju?

4.2. Vai var piepūst spraugu ar papīra vati?

4.3. Vai ir vēl kāds risinājums? Vai tiešām jānojauc visa iekšējā apdare?

Viņa skats uz telpisku objektu un vidi, šķiet, nekad nav sastindzis un atrauts no cilvēces mijiedarbības ar zemeslodi. Monopolā saruna ar mākslinieku un scenogrāfu Miķeli Mūrnieku.

Raidījumā Piespēle jau sākam domāt par strauji tuvojošos ziemas sporta veidu sezonu. Sarunā ar sporta un atpūtas bāzes “Smeceres sils” vadītāju Gunāru Ikaunieku skaidrojam, kad Latvija varētu uzņemt Pasaules kausa posmu biatlonā.

Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” distanču slēpotāji Linda un Lauris Kaparkalēji stāsta par aizvadīto pasaules čempionātu rollerslēpošanā Madonā, kā arī gatavošanos jaunai sniega sezonai.

Nedēļas notikumu izlasē:

Sākusies Saeimas vēlēšanu nedēļa. Jau no šodienas, 28. septembra, līdz piektdienai vēlētāji varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā nodot savu balsi glabāšanā.

Radušās neskaidrības par Nacionālās apvienības Saeimas deputāta Artūra Butāna pēdējās trīs Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību.

Ukrainas armija atbrīvojusi vēl trīs ciemus Limanas apkaimē, gūstā saņemti vairāk nekā 250 Krievijas armijas karavīri.

Sākusies Saeimas vēlēšanu nedēļa. Jau no šodienas, 28. septembra, līdz piektdienai vēlētāji varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā nodot savu balsi glabāšanā. Šis balsošanas veids ir līdzīgs iepriekšējai balsošanai, taču ar atsevišķām procedūru atšķirībām - nedēļas gaitā līdz vēlēšanām vēl ir iespējams mainīt viedokli un nomainīt savu nodoto balsi.

Ir arī noslēgusies pieteikšana balsošanai pa pastu, un Centrālā vēlēšanu komisija atgādina – šī iespēja ir domāta tikai tiem pilsoņiem, kuri uzturas ārvalstīs. Turpinās arī drošības dienestu darbs, nodrošinot brīvu un godīgu vēlēšanu norisi. 

Latviešu jaunieši ir nozīmīga diasporas daļa, bet cik viņiem ir svarīgi sekot līdzi norisēm Latvijā? Vai viņiem ir  laiks un vēlme sekot līdzi arī ekonomiskai izaugsmei, darba iespējām Latvijā un citiem jauniešiem būtiskiem jautājumiem? Un vai viņi ir pārliecināti, ka politiķi pamana viņu vajadzības un par tām runā vismaz savā priekšvēlēšanu retorikā?

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājas biedrības "Eiropas jaunieši" priekšsēde Sabīne Irbe, organizācijas "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāve Aleksa Stirāne, jauniešu veidota laikraksta "Krējums" viens no veidotājiem un redaktors Kārlis Šadris, Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 valdes locekle Rozīte Katrīna Ponne un 3. kursa studente "Erasmus" Roterdamas universitātē, kura šobrīd pavada savu studijas apmaiņu semestri Dublinā, arī biedrības "Eiropas jaunieši" komunikācijas vadītāja Madara Vildere.