Premjerministrs Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" stāsta, ka Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas nelegālās imigrācijas ierobežošanā uz Austrumu robežas sākušas sadarboties tikai viņa valdības laikā. Vēl viens premjera kandidāts Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības nepamatoti apgalvo, ka visā Zemgalē nebūs nevienas reģionālās slimnīcas. ZZS un "Latvija pirmajā vietā" politiķi maldina par PVN degvielai, savukārt "Suverēnā vara/ "Apvienība "Jaunlatvieši"" kandidāts stāsta, ka Francija Latvijā izvietos kodolieročus.

Par to visu "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Justīne Kozlovska.

Nākamnedēļ Latvijas Nacionālajā operā gaidāms ilgi lolots notikums. Gandrīz pēc gadsimta Baltā nama repertuārā atgriezīsies Riharda Štrausa krāšņā opera ”Rozes kavalieris”. Ar savu vērienu šis šedevrs ir jebkura operteātra mākslinieciskā brieduma mēraukla.

Jaunais iestudējums top pazīstamā poļu maestro Zbigņeva Gracas muzikālajā vadībā un Viestura Kairiša režijā. Valša vieglums un komiskas situācijas izrādē savīsies ar smeldzi par nenovēršamo laika ritējumu. 

”Rozes kavalieris” ir viena no Riharda Štrausa vispopulārākajām operām, ļoti skaista, bet arī ļoti sarežģīta un ar sevišķi augstām prasībām pret ikviena teātra resursiem. Tas ir arī iemesls, kāpēc mūs no iepriekšējā iestudējuma šķir gandrīz gadsimts – neslēpj LNOB valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš.

Režisoram Viesturam Kairišam, iestudējumu veidojot, bijis svarīgi atrast pareizo balansu starp operas koķeto, dzirkstošo vieglumu un vienlaicīgi tai raksturīgo smeldzi un filozofisko stīgu. Operas darbība nebūs pārcelta uz mūsdienām, bet laiks, kad tā tapa, arī bija pārmaiņu laiks, līdzīgi, kā tas ir šodien.

Miljardiem eiro vajadzīgi sapņu dzelzceļa un simtiem miljonu eiro gaisa satiksmes nodrošināšanai. Pēdējos gados “Rail Baltica” un „airBaltic” tēmas kļuvušas par vienām no svarīgākajām. Kopumā satiksmes jautājumi bijuši ļoti sāpīgi, tajā pat laikā piedzīvoti arī veiksmīgi projekti. Par transportu un satiksmi aizejošās Saeimas sasaukuma laikā atbildēja četri ministri. Ko izdevies panākt un kādos jautājumos atklājās vēl lielākas problēmas?

Satiksmes nozarē nākamajai Saeimai un valdībai būs jārisina vairāki lieli jautājumi vienlaikus – “Rail Baltica”, sabiedriskais transports reģionos, Latvijas tranzīta iespējas un aviācijas nākotne. Naudas visam nepietiek, bet pārvietošanās iespējas ir būtiskas gan cilvēkiem, gan ekonomikai un valsts drošībai. Par to, kas aizvadītajos gados satiksmes nozarē izdevies, kas nav izdevies un kas būtu jādara nākamajos četros gados, diskutē satiksmes eksperts un bijušais Autotransporta direkcijas vadītājs Artūrs Caune, biedrības “Pilsēta cilvēkiem” valdes loceklis Rūdolfs Golubovs un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors un vadošais pētnieks Gints Birzietis.

Studijā pasaules čempionāta karpu copē vicečempioni, kuri pirmoreizi startē un pirmo reizi atnes Latvijai pirmo sudrabu - Valters Pirktiņš un Raivis Kabiņeckis. Vēl studijā Latvijas Sporta Makšķerēšanas Federācijas atbildīgais par karpu copi - Jānis Placēns.

Vai tā ir viņas enerģija, kas ļauj neapstāties un turpināt meklēt savu ceļu? Monopolā saruna ar pieprasītu pasākumu vadītāju un nu arī intīmo ainu koordinatori Māru Sleju.

"Klasikas" studijā aicinām dzejnieku Jāni Rokpelni, Cēsu muzeja direktori Elīnu Kalniņu un čellistu Kristapu Bergu, lai plašāk runātu par 2. oktobrī plkst. 19 Cēsu muzeja Jaunās pils Lielajā salonā rīkoto Jāņa Rokpeļņa 81. dzimšanas dienas pasākumu "Dzejkoncerts Nr. 1". Dzejnieks tajā lasīs koncertam speciāli radītu un atlasītu dzeju, bet dzejas lasījumu pavadīs Kristapa  atskaņotā mūzika, ko radījuši Rokpelnim īpaši nozīmīgi komponisti – Johans Sebastiāns Bahs, Pēteris Vasks, Krists Auznieks un Džovanni Solima. 

Ar pārraides viesiem runājam ne tikai par Cēsu pils salonu kā lielisku vietu domapmaiņai, bet arī dzejisko uti, intuīciju, garšu un ožu. Arī to, kā neieslīgt sausā ilustratīvismā un racionālismā, un kāpēc mākslā svarīga ir intuīcija. Visbeidzot, uzzinām, kāpēc Baha svītas dēvējamas par čella dzeju.

Krievijas uzņēmums iefiltrējies Eiropā: "Oxygen Forensic" rīku iegādājušās arī iestādes Latvijā.

Krievija ir vainojama dedzināšanas uzbrukumā, kas augustā notika aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma “Milrem Robotics” telpās Tallinā, šodien paziņoja Igaunijas Drošības policija.

No oktobra līdz gada beigām valsts budžeta tēriņiem plānots noteikt moratoriju, lai ministrijas un iestādes gada nogalē nesteigtos iztērēt atlikušo finansējumu.

Ukrainas valdība nosaka prioritātes valsts budžetā.

Līdz ar samazināto PVN likmi atsevišķiem pārtikas produktiem cenas veikalos samazinājušās par 10 procentiem.

Jau šonakt, tieši pusnaktī, sāksies jaunā Nacionālās hokeja līgas sezona, ko nepacietīgi gaida arī Latvijas līdzjutēji.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar NATO stratēģiskās  komunikācijas un izcilības centra direktoru Jānis Sārtu par hibrīdkara draudiem Eiropas austrumu flangam un Krievijas ietekmes operācijām Latvijas priekšvēlēšanu periodā.

Nesen Valsts prezidents sociālajos medijos paziņoja, ka situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta, Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju un ka šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta un tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa.  

Šim Valsts prezidenta paziņojumam sekoja arī jūsu paziņojums sociālajos medijos, ka runa ir par hibrīduzbrukumiem, par ko ir brīdinājušas Latvijas valsts amatpersonas. Un, iespējams, šo ziņu intensificēšanās ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas valstīs liecina par jaunas izlūkinformācijas pieejamību. Ja agrāk šādas ziņas uztvērām kā hibrīdkara instrumentu, ka tiek sētas bailes šajā reģionā, šoreiz ziņu avoti ir citi, tās ir oficiālās amatpersonas.

Jānis Sārts: Manuprāt, Krievija šobrīd mēģina ne tikai apziņas ziņā panāk, ka Eiropas valstis pārtrauc atbalstīt Ukrainu, bet principā sagraut apgādes ķēdes. Es pieņemu, ka ir bijusi saruna ar ģenerāļiem Kremlī, kāpēc nekas nenotiek. Viņi noteikti ir norādījuši, ka ukraiņiem visu ražo Eiropā un viņi neko nevar izdalīt, lai apturētu piegādes. Iespējams, ir pieņemts lēmums, ka Krievija ir gatava sist pa tām sistēmām, kas nodrošina visu bruņojumu un citu lietu piegādi Ukrainai. Tas ir viens. Otrs - visdrīzāk tas nozīmē arī, ka viņu riska apetīte ir pieaugusi. (..) Jāsaprot, kā savulaik bija teroruzbrukumi, kas visu laiku tai sabiedrībai būt tādā stresā. Cilvēki var iet bojā. Informācijas telpas ietekme no šā visa var būt diezgan nopietna.

Vai atšķirīgi politiskie uzskati rada spriedzi tavā ģimenē? Kā izdodas vai neizdodas atrast kopīgu valodu, ja partneris, vecāki vai pieaugušie bērni domā pavisam citādi?