Pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas par bērnu ambulatorās veselības aprūpes pieejamību Ģimenes studijā jautājam – kādu veselības aprūpes pakalpojumu minimumu valsts apņemas nodrošināt ikvienam bērnam un cik ātri tam jābūt pieejamam? Uzklausām arī reģionos dzīvojošo vecāku pieredzi un nozares pārstāvju redzējumu par to, kā mazināt atšķirības medicīniskās palīdzības pieejamībā bērniem.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un turpinām ekspertu diskusijas par jautājumiem, kas būs jārisina nākamajam sasaukumam. Kas darāms veselības aprūpē, par to diskusija Krustpunktā.

Analizē Neatliekās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds un Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Vilde.

Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, kas ir darba samaksas pārredzamības direktīva, kura visai drīz nonāks arī Latvijas likumos. Ko un kā tā mainīs un vai tad jēga gatavoties laikus?

Iedomājieties situāciju: divi cilvēki sēž blakus vienā birojā, dara vienu un to pašu darbu un viens no viņiem saņem par pāris simtiem eiro vairāk mēnesī. Ne tāpēc, ka strādā labāk. Vienkārši tāpēc, ka reiz labāk sarunājās par algu. Līdz šim šī bija privāta, klusa lieta, jo par algu Latvijā runāt nav pieņemts. Bet Eiropas Savienība saka – šai klusēšanai jābeidzas. Runa ir par darba samaksas pārredzamības direktīvu, vienu no vērienīgākajām pārmaiņām Eiropas darba tiesībās pēdējās desmitgadēs. 

Direktīvas būtību skaidro Darbinieku labumu platformas "Beneflo" vadītājs Baltijā un Polijā Juris Zalāns un talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra" vadītāja Evija Šalte. 

8. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā ilgi gaidīta pirmizrāde - jauniestudējums Riharda Štrausa operai "Rozes kavalieris", kas līdz šim Baltajā namā iestudēts tikai vienu reizi – 1930. gadā. Šim notikumam veltītajā preses konferencē piedalījās diriģents Zbigņevs Graca, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Germans Ermičs, soprāns Tatjana Trenogina un LNOB valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš.

Poļu diriģentam Zbigņevam Gracam "Rozes kavalieris" bija sens sapnis, bet piekritis Mārtiņa Ozoliņa piedāvājumam tikai ar nosacījumu, ka varēs būt klāt visu iestudējuma laiku. ""Rozes kavalieris" ir lielformāta opera, kuras instrumentācijas krāšņums, sarežģītās vokālās partijas un plašās ansambļa ainas prasa īpaši rūpīgu sagatavošanos. Darbs ar šo partitūru ir brīnišķīga pieredze,” par operu stāsta muzikālais vadītājs Zbigņevs Graca.

Preses konferences materiālos - arī par Viestura Kairiša realizēto ceļošanu starp gadsimtiem, sapni un īstenību, par scenogrāfa un kostīmu mākslinieka Germana Ermiča galveno ideju un Tatjanas Trenoginas šī brīža vislielāko izaicinājumu.

Septembris bijis blīvi piepildīts ar dažādiem kultūras notikumiem. Kultūras rondo runājam ne tikai par kultūras politiku, bet arī saviem izcēlumiem kultūras telpā dalās Latvijas Sabiedriskā medija kultūras žurnālisti Anete Ašmane-Vilsone un Jānis Lācis, teātra zinātniece, mūzikas un teātra kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča un Jānis Lācis un kino zinātniece, žurnāla "Kino Raksti" līdzredaktore Elīna Reitere.

Septembris Latvijas kultūrā ierasti ir mēnesis, kurā ir neiespējami visu paspēt dzirdēt, redzēt, apskatīt. Septembris ir jaunā teātra festivāla „Homo Novus”,  Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma „BalticSeaDocs”, laikmetīgās mākslas festivāla „Survival Kit” mēnesis; teātri nodod vērtējumam savas jaunās sezonas pirmās pirmizrādes, pie kino skatītājiem nonāk visu vasaru gaidītas filmas. Septembris, protams, ir arī Dzejas dienu laiks. Un šogad tam visam klāt vēl nāk arī priekšvēlēšanu fons un jautājumi par kultūrpolitikas prioritātēm topošo politiķu vidū.

Mūsdienās sportiski sasniegumi nav iespējami bez inženieru radītiem risinājumiem, sākot ar biomehāniku, beidzot ar tehnoloģiskiem rīkiem, kas ļauj uzlabot gan sportiska fizisko sniegumu, gan inventāru. Ar to nodarbojas inženieri Rīgas Tehniskajā universitāte (RTU). Kā tas notiek un kā sports un zinātne sadarbojas?Raidījumā iepazīstam viņu atklājumus un skaidrojam, kas ir triboloģija.

Stāsta Jānis Lungevičs, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Mašīnbūves, aerokosmisko tehnoloģiju un transporta institūta vadošais pētnieks, un Andrejs Pupurs, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks.

Sportā elpošanai ir īpaši svarīga loma un te talkā nāk kāds muskulis, bez kura elpot nebūtu iespējams – diafragma. Kas tā īsti ir un kādu funkciju veic mūsu organismā?

Pat ja mums nav plašu zināšanu par diafragmu, dzirdējuši par to būs daudzi, sākot jau ar skolas bērniem, kuriem dziedāšanas stundās vai korī skolotāja aicinājusi sajust iedomātu peldriņķi vai kupolu zem ribām. Diafragma ir ne tikai darba instruments dziedātājiem. Tā ļauj dzīvot mums katram. Par šo īpašo muskuli plašāk stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Sabiedrības veselības un veselības aprūpes nodaļas asociētā profesore Līga Ozoliņa-Molla.

Šomēnes Latvijā prezentēts tiesībpratības indekss, kas parāda ne tikai cilvēku zināšanas par dažādām tiesību tēmām, bet arī to, vai viņi zina savas tiesības un pienākumus krīzes apstākļos. Cik daudz mēs zinām par savām tiesībām? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "LV portāla" galvenā redaktore Edīte Brikmane un tiesībsardze Karīna Palkova.

VSIA “Latvijas Vēstnesis” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais tiesībpratības indekss skalā no 4 līdz 16 2026. gadā ir 9,67 punkti, salīdzinot ar 9,97 punktiem pērn. Pētījumā aptaujāti 1008 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 75 gadiem.

Edīte Brikmane norāda, ka īpaša uzmanība aptaujā pievērsta tam, vai cilvēki zina valsts nodrošinātas  juridiskās palīdzības pieejamību. Viņa norāda, ka  jāzina likuma panti un punkti, bet jāzina, kur meklēt palīdzību un tā ir saprotama, ja jārisina kāds jautājums.

Raidījuma viešņas atzīst, ka noteikti jādomā par informācijas nodošanu cilvēkiem arī ārpus digitālās telpas.