Stāsta vēsturnieks Kārlis Sils; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa

Lai gan Kārli Ulmani bieži iztēlo kā latvietības iemiesojumu, reti kāds atceras, ka Ulmanis lielāko daļu savas jaunības ir pavadījis ārzemēs – vispirms studējot Šveicē un Vācijā, bet nedaudz vēlāk, jau pēc piektā gada revolūcijas, pavadot sešus gadus trimdā  ASV, kur viņš bija gan laukstrādnieks, gan students, gan pasniedzējs, gan uzņēmējs. Šajā ziņā līdzīgas gaitas bija arī Ulmaņa jaunības dienu draugam Miķelim Valteram, kurš teju deviņpadsmit gadus bija politiskais trimdinieks Šveicē un Lielbritānijā.

Šoreiz mums gan vairāk interesē abu pavadītais laiks Cīrihē. Ulmanis Cīrihē nonāca 1902. gada rudenī, kad viņš uzsāka lauksaimniecības studijas Federālajā Politehniskajā skolā. Politehnikums bija elitāra institūcija, un vēl arvien tas atrodas pasaules universitāšu reitingu virsotnē.  Atpazīstamu to padara arī tās slavenākais absolvents – Alberts Einšteins, kurš 1900.gadā politehnikumā  ieguva matemātikas un fizikas skolotāja diplomu.

Vairāk – audioierakstā.

"Apvienotais saraksts" 14. Saeimā piedzīvojis dažādas lomas – sākumā uz īsu brīdi parādoties pirmajā Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) valdībā, pēc tam kļūstot par pamanāmiem opozicionāriem un noslēdzot ar Kulberga debiju premjera amatā. Lai arī izvēle pēc Siliņas valdības krišanas uzņemties valdības veidošanu bija riskanta, tā šķietami ir atmaksājusies – par to liecina reitingi. Kā partija to panāca?

Vairāk kolēģes Paulas Dēvicas veidotajā sižetā.

--

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā Partija fokusā iepazīstina ar politiskajām partijām. Stāstām par tām partijām, kuras, pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem, saņemtu vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Sākot no tās partijas, kura pēc aptauju datiem saņemtu vismazāk balsu.

Cik stipri mūs pieaugušā vecumā ietekmē bērnībā piedzīvotais – attiecības ar vecākiem un skolas vide? Uz šādām pārdomām jaunajā fotoizstādē „Pēcstundas” Ogres vēstures un mākslas muzejā aicina Madara Rutkēviča.

Izstāde izaugusi no personiskām atmiņām par laiku, kad Madarai bija desmit gadu un ģimenes apstākļu dēļ pēkšņi nācās mainīt skolu. Jaunajā vietā viņa jutās vientuļa un nepiederīga – šīs izjūtas mākslinieci pavada joprojām. Darbs pie izstādes viņai bijis kā pašterapija, un Madara cer, ka šie darbi arī skatītājiem palīdzēs ieskatīties savos bērnības pārdzīvojumos un labāk tos saprast. 

Madara Rutkēviča pazīstama kā rakstniece un dramaturģe, kura šobrīd strādā Valmieras teātrī. Pirms vairākiem gadiem viņa uzsāka studijas ISSP fotoskolā, un vienā no darba uzdevumiem izvēlējās portretēt divas savā dzīvē ļoti svarīgas skolotājas – Ausmu Eglīti un Ilonu Ozolu – no Lēdmanes pamatskolas.

Atgriešanās skolā pēc vairāk nekā 20 gadiem Madarā atdzīvināja senās ar skolu saistītās atmiņas, un, kad viņu uzaicināja veidot izstādi Ogres muzejā, Madara nolēma, ka veidos stāstu par emocionālo bagāžu, kas saistās ar laiku, kad viņa sāka mācīties Lēdmanes skolā. Toreiz sakrita vairāki apstākļi – bija sarežģījušās vecāku attiecības, strauji vajadzēja pārcelties uz citu dzīves vietu un 3. klasē uzsākt mācības citā skolā.

Kopumā pēdējos četros gados Latvijā klimata politikā ir redzams progress – strauji attīstījusies saules un vēja enerģija, izmantots valsts atbalsts elektroauto iegādei, stiprināta enerģētiskā neatkarība un pilnveidots klimata regulējums. Vienlaikus jautājumos, kuros saduras dabas aizsardzība un ekonomiskās intereses, progress bijis nevienmērīgs – atsevišķi lēmumi izraisījuši arī būtiskus strīdus un pat tiesvedības.

--

Situāciju analizē vides organizāciju apvienību "Zaļais barometrs" vadītāja, Latvijas Dabas fonda Interešu aizstāvības koordinatore Madara Merle, Pasaules Dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis un RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta tenūrprofesore Andra Blumberga.

Līdz šim Latvijā patvertņu tīkla veidošanā galvenais uzsvars likts uz esošo valsts un pašvaldību ēku pagrabu apzināšanu un pielāgošanu, bet jau tagad ir skaidrs, ka ar šo ēku kapacitāti visiem iedzīvotājiem nepietiks. Tāpēc valstij jāmeklē arī citas iespējas. Viens no nākamajiem soļiem ir rūpnieciski ražotas patvertnes, kurām paredzēts nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni pret šķembām un triecienvilni, kāds noteikts otrās un trešās kategorijas patvertnēm. Ekonomikas ministrija šobrīd gatavo tipveida dokumentāciju šādu patvertņu iepirkumiem.

Rūpnieciski ražotās patvertnes varētu būt gan virszemes, gan pazemes, un tās varētu iegādāties pašvaldības un citas institūcijas vietās, kur nav piemērotu pagrabu vai to pielāgošana ir pārāk sarežģīta. Ekonomikas ministrija sola līdz oktobra sākumam sagatavot vienotus dokumentus šādu patvertņu iepirkšanai. 

Tipveida iepirkuma dokumentācija dos pašvaldībām iespēju salīdzināt dažādus variantus un izvēlēties konkrētajai vietai piemērotāko.

Sarunai raidījumā Pāri mums pašiem izvēlējāmies patiešām neaptveramu tematu, uzstādot jautājumu, ko reiz Poncijs Pilāts vaicāja Jēzum: "Kas ir patiesība?" Vārds patiesība tik bieži parādās diskusijās, viedokļos, sarunās, un visbiežāk tik un tā katrs paliek pie savas patiesības. Vai tiešām patiesību ir tik daudz? Un, ja tā, tad kāpēc Jēzus uzņēmās atbildību sacīt: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība?"

Sarunājas Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis un Salaspils un Ogres draudžu priesteris Ilmārs Tolstovs.

Apstāsimies pie šīs patiesības izpratnes. Pirms dažiem gadiem filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārcis Kūlis izdeva grāmatu, kuras nosaukumā tiek uzdots jautājums "Finis veritatis? Par patiesību un meliem". Tas ir pamatīgs pētījums, kas skar sabiedrības attieksmi pret patiesības meklējumiem dažādos laikos, varētu sacīt, no sendienām līdz pat mūsdienām. Apstāsimies tieši pie mūsdienām, pie laika, kurā mēs dzīvojam un ko autors ir nosaucis par "maldu laikiem".

Kā jums šķiet, vai tiešām mēs dzīvojam maldu laikā, melu laikā? Vai patiešām ir tik traki, ka "finis veritatis", ka esam tuvu robežai, kur patiesība sāk pazust?

Kā un vai izdodas izaugt un veidot savu personību, ja kāds no vecākiem ir klāt neesošs – tiešā vai pārnestā nozīmē. Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un ārste-psihoterapeite Kristīne Lacombe.

Sarunā ar speciālistiem mēģinām pētīt to, vai ir normāli, ka mājās ir tikai viens vecāks, vai arī, ka abi vecāki bieži vien ir prom, vai arī ir tā, ka bērnu audzina kādi cilvēki, kuri ir paplašinātās ģimenes sastāvā, bet tajā pašā laikā viņi reizēm arī mēdz būt prombūtnē, un bērns bieži ir viens pats vai varbūt ar kādu brāli vai māsu. Kā šādās situācijās rīkoties, kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēkiem, kā tas iespaido pieaugšanu? Un galu galā - kā šādas situācijas ietekmē cilvēka personības veidošanos. No vienas puses ļoti plašs temats. No otras puses, iespējams, ka šī ir daudziem pazīstama situācija, kā ir augt, gaidot kādu, kurš atnāks mājās, vai arī domājot par kādu, kura mājās gandrīz nekad nav. 

Ražens puisis lielījās drīz dabūt līgaviņu.

Latviešu tradicionālās kultūras raidījuma Goduraksti vadītāja Iveta Medene viesosies Rucavā, lai uzzinātu, kā kāzu godiem vīkšējās un kāzas svētīja Rucavā.

Spēlē piedalās Dāvis Engers, Jānis Barbans, Jānis Barons un Jānis Zicāns.