Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Armanda un Signes Neimaņiem Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta "Kugrās". Abi ir pilsētnieki – Armands dzimis Liepājā, Signe – Rīgā, bet pirms vairāk nekā 30 gadiem lauku māju saņēma mantojumā un pamazām īpašumu atjaunojuši. Pirms pieciem gadiem, pārdodot daļu zemes, saimnieki uzbūvēja angāru un izveidoja nelielu ražotni sulu spiešanai, kur strādā Armands. Signe ir projektu vadītāja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mūžizglītības centrā. Brīvajā laikā abi dzied vietējā korī "Svīri".

Kas veido uzņēmuma zīmolu, kādos apstākļos tas tiek mainīts un vai to ir nepieciešams darīt? Kādi piemēri Latvijā un pasaulē izgaismo zīmola nozīmi, tā spēku, un cik liela ietekme ir cilvēku atbildes reakcijai?

Par to diskutē jomas profesionāļi: Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas dizaina katedras vadītāja Maija Rozenfelde, "KID design" pārstāvis, reklāmas aģentūras WKND partneris Edgars Pētersons, kā arī komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis.

Zīmola maiņu piedzīvojis arī Latvijas Sabiedriskais medijs, tāpēc sarunā eksperti komentē arī šīs pārmaiņas.

Pārraidi vada Ilze Dobele; raidījuma producente – Inta Pīrāga.   

Vairs nevēlos dzīvot divās pasaulēs un esmu abām kājām atpakaļ Latvijā – saka dziedātāja un komponiste Lolita Vambute un gatavojas 90. jubilejas koncertam. Par estrādi padomju gados un kā čekas dēļ emigrēja, par bērnībā piedzīvoto karu un Vācijas politiku tagad, arī par savām poļu saknēm un – kā būt laimīgai, saruna ar Lolitu Vambuti Laikmeta krustpunktā.

"Ja gribēju būt laimīga, man bija jāiemācās izturēt nelaimi." Šādu teikumu var pateikt tikai cilvēks, kurš dzīvē pieredzējis arī daudz zaudējumu, bet nav pazaudējis pats sevi. Lolita Vambute zina, ko nozīmē zaudēt. Bet vēl labāk viņa zina, ko nozīmē atkal atrast un sākt no jauna. Savulaik viņa Latvijas estrādē izdarīja ko tādu, kas šodien šķiet pašsaprotami, bet toreiz bija gandrīz revolūcija – kļuva par pirmo sievieti mūsu estrādes žanrā, kura pati komponēja un pati izpildīja savas dziesmas. Un viņas dziesmas nebija vienkāršs meldiņš. Tajās bija simfoniskās mūzikas elpas sarežģītība un viņas pašas dvēsele. Tāpēc uz jautājumu: "Kāpēc Lolita nevar uzrakstīt vienkārši šlāgeri?" Viņa atbildēja: "Es rakstu tā, kā jūtu."

1972. gadā "Liepājas Dzintarā" viņa tika atzīta par labāko vokālisti. Viņas balss bieži skanēja radio un televīzijā, bet katru dziesmu uz skatuves viņa izdzīvoja kā mazu izrādi. Taču aiz spožās skatuves vienmēr bija tā pati meitene, kurai bērnība bija trūcīga un aiz loga kara šausmas, nebija iespēja iet mūzikas skolā, bet bija klavieres, pie kurām viņa pati pēc dzirdes sāka veidot savu mūzikas pasauli. Un tomēr šodien par to laiku viņa spēj pateikt neticamus vārdus: "Es biju ļoti laimīgs bērns."

Vēlāk dzīve viņai atņēma jau ko citu – skatuvi, darbu un iespēju dziedāt, jo pēc atteikšanās sadarboties ar padomju drošības iestādēm Lolita tika izstumta no Latvijas mūzikas dzīves. 47 gadu vecumā viņa aizbrauca uz Vāciju un varētu šķist, ka tur arī beidzas stāsts par vienu no Latvijas spožākajām estrādes balsīm. Bet stāsts turpinās arī šodien. Lolita Vambute gatavojas savai 90 gadu jubilejai. Viņa būs uz skatuves Rīgas Latviešu biedrības namā. Saruna ar cilvēku, kura viena mūža stāsta pietiktu vairākiem mūžiem, bet kura pati joprojām grib tikai vienu – dzīvot, radīt un mīlēt savu Latviju.

Siguldas novads vēlas dzejnieci Valdu Mooru atkal saukt par savējo. Tostarp, atbalstot trimdas dzejnieces, dziesmas "Zilais lakatiņš" vārdu autores, dzejas izlases iznākšanu grāmatā "Atmiņā lakatiņš zilais". Par dzejnieci Andas Buševicas stāsts rubrikā "Vienā laivā".

--

Šoruden plānots Valdai Moorai veltīts pasākums viņas dzimtajā Lēdurgā, datums vēl nav precizēts.

Augusta beigās Helsinkos kopīgā laikmetīgās mākslas izstādē "Latvieshi International" satikās seši dažādās valstīs dzīvojoši latviešu mākslinieki. Un kopā pētīja ideju par fona troksni – gan gluži fizisku, gan metaforisku, ar ko ikdienā pārsvarā jau neapzināti sadzīvojam mēs visi. Arī Kultūras rondo bija iespēja būt klāt šai izstādē un neparastā skaņas performancē, ko tai veidoja mūziķi no dažādām pasaules malām.

Kāds dinozaurs dzīvo latviešu digitālajā vidē? Šo Andreja Gaumiga un citas valodnieciskās mīklas Dzejas dienu noskaņās Greizajos ratos min kinoforuma "Arsenāls" dāmas: Benita Sarma, Vaiva Bauze, Kristīne Antonova un Inguna Dušele. 

Amerikas Savienotajās Valstīs Gruziņš studējis vēsturi un žurnālistiku, bet maģistra grāds saņemts jau Eiropā – Briselē, kur mācījies starptautiskās attiecības. 2014. gadā atgriezies Latvijā un sociālo zinātņu doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē, pētot dzīvesstāstus tiem, kuru tēvs bijis kādas okupācijas armijas karavīrs. Pētījumu procesā radījis pat jaunu terminu "apspiedošā atmiņa". Tā apspiež visu, kas nesaskan ar režīma identitāti un liek paust to, kas iekļaujas režīma naratīvā. Baidoties no padomju terora, cilvēki atteicās no savām morālajām vērtībām un piedalījās režīma stutēšanā. Piemēram, viens no pētījumam intervētajam padomju laikā bija skolotājs, un viņš pats sevi sauca par vēstures viltotāju.

Plašāk par izpētīto Oskaru Gruziņu iztaujāja Latvijas Radio žurnāliste Ilze Kuzmina.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- ir jāiet līdz galam!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Kā zinātnes atklājumus pārvērst vērtīgos produktos? Monopolā tiekamies ar uzņēmuma "PrintyMed" vadītāju Jekaterinu Romanovu. Viņa kopā ar komandu meklē veidus, kā laboratorijā radītu zirnekļa zīdu pielietot medicīnā.